1 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Ēfraimam un Manasem, lai nāk tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pasā svētkus tam Kungam, Israēla Dievam,
2 Jo ķēniņš kopā ar saviem virsaišiem un ar visu sasaukto tautas draudzi Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pasā svētkus otrā mēnesī.
3 Proti—tie nebija paspējuši svētīt Pasā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija varējuši svētīties pienācīgā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies.
4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sasauktās sapulces acīs.
5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī tam Kungam, Israēla Dievam, Pasā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija ar lielu dalībnieku skaitu tā svētīti, kā tas bija priekšā rakstīts.
6 Tā nu raitnieki ar vēstulēm no ķēniņa un viņa virsaišu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: „Ak Israēla tauta! Atgriezies pie tā Kunga, Ābrahāma, īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asirijas ķēniņa rokas.
7 Un lai ar jums vairs nenotiek tā, kā notika ar jūsu tēviem un jūsu brāļiem, kas stūrgalvīgi sacēlās pret to Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodeva postam, kā jūs paši to redzat!
8 Nu tad neesiet tagad stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, bet sniedziet tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir licis svētīt mūžīgi, un kalpojiet tam Kungam, jūsu Dievam, lai Viņa bargo dusmu kvēle no jums novērstos!
9 Un kad jūs atgriezīsities atpakaļ pie tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu dēli atradīs žēlsirdību tajos, kas tos aizveduši gūstā, un viņi atkal varēs atgriezties šinī zemē, jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir pilns žēlastības un žēlsirdīgs, un Viņš savu vaigu nenovērsīs no jums, ja tikai jūs atgriezīsities pie Viņa!“
10 Tā šie raitnieki devās no pilsētas uz pilsētu Ēfraima un Manases zemē līdz Zebulonam, bet viņi tika izsmieti un izzoboti.
11 Tikai daži vīri no Ašera un no Manases un no Zebulona paklausīja un nāca uz Jeruzālemi.
12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, kas lika viņiem vienprātīgi izpildīt ķēniņa un viņa virsaišu pavēli, kā tas Kungs pats to bija norādījis.
13 Un liels ļaužu pulks sapulcējās Jeruzālemē, lai otrā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, skaitliski vareni liela kopā sanākusi tautas draudze.
14 Vispapriekšu viņi noārdīja aitājus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas upē.
15 Un tad viņi nokāva Pasā jēru otra mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un Ievīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upujrus tā Kunga namā.
16 Un viņi veica savus darbus savu pienākumu secībā pēc Dieva vīra Mozus bauslības noteikumiem, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no Ievītu rokas.
17 Daudzi bija sasauktajā tautas draudzē, kujri nebija svētījušies; tādēļ Ievīti nokāva daudz Pasā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu tam Kungam,
18 Jo liels ļaužu pulks, lielāka daļa no Ēfraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pasā mielastu, —kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: „Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, —it īpaši,
19 Visiem tiem, kas stipri ir savā sirdsprātā apņēmušies meklēt Dievu to Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!“
20 Un tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu.
21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un Ievīti un priesteri pauda tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā.
22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos Ievītus, kas ar pareizu izpratni un ar labām sekmēn veica kalpošanu tam Kungam, un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, nesa arvienu pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās tam Kungam, savam tēvu Dievam.
23 Un visa sasauktā tautas draudze nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi svētīja vēl septiņas dienas svētkus ar prieku,
24 Jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sasauktai tautas draudzei tūkstoš vēršus un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā.
25 Un visa Jūdas sasauktā tautas draudze priecājās līdz ar priesteriem un Ievītiem, —un arī visa draudze, kas bija devušies šurp no Israēla, kā arī tie svešinieki, kas bija ieradušies no Israēla zemes dažādām malām vai kas bija uz dzīvi apmetušies Jūdā.
26 Un tā Jeruzālemē valdīja lielsprieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.
27 Un priesteri un Ievīti cēlās un svētīja tautu, un Viņš paklausīja viņu balsis, un viņu lūgšana nonāca Viņa svētajā mājoklī—debesīs.
1 And Hezekiah sent to all Israel and Judah, and wrote letters also to Ephraim and Manasseh, that they should come to the house of the LORD at Jerusalem, to keep the passover unto the LORD God of Israel. 2 For the king had taken counsel, and his princes, and all the congregation in Jerusalem, to keep the passover in the second month. 3 For they could not keep it at that time, because the priests had not sanctified themselves sufficiently, neither had the people gathered themselves together to Jerusalem. 4 And the thing pleased the king and all the congregation. 5 So they established a decree to make proclamation throughout all Israel, from Beer-sheba even to Dan, that they should come to keep the passover unto the LORD God of Israel at Jerusalem: for they had not done it of a long time in such sort as it was written. 6 So the posts went with the letters from the king and his princes throughout all Israel and Judah, and according to the commandment of the king, saying, Ye children of Israel, turn again unto the LORD God of Abraham, Isaac, and Israel, and he will return to the remnant of you, that are escaped out of the hand of the kings of Assyria. 7 And be not ye like your fathers, and like your brethren, which trespassed against the LORD God of their fathers, who therefore gave them up to desolation, as ye see. 8 Now be ye not stiffnecked, as your fathers were, but yield yourselves unto the LORD, and enter into his sanctuary, which he hath sanctified for ever: and serve the LORD your God, that the fierceness of his wrath may turn away from you. 9 For if ye turn again unto the LORD, your brethren and your children shall find compassion before them that lead them captive, so that they shall come again into this land: for the LORD your God is gracious and merciful, and will not turn away his face from you, if ye return unto him. 10 So the posts passed from city to city through the country of Ephraim and Manasseh even unto Zebulun: but they laughed them to scorn, and mocked them. 11 Nevertheless divers of Asher and Manasseh and of Zebulun humbled themselves, and came to Jerusalem. 12 Also in Judah the hand of God was to give them one heart to do the commandment of the king and of the princes, by the word of the LORD.
13 ¶ And there assembled at Jerusalem much people to keep the feast of unleavened bread in the second month, a very great congregation. 14 And they arose and took away the altars that were in Jerusalem, and all the altars for incense took they away, and cast them into the brook Kidron. 15 Then they killed the passover on the fourteenth day of the second month: and the priests and the Levites were ashamed, and sanctified themselves, and brought in the burnt offerings into the house of the LORD. 16 And they stood in their place after their manner, according to the law of Moses the man of God: the priests sprinkled the blood, which they received of the hand of the Levites. 17 For there were many in the congregation that were not sanctified: therefore the Levites had the charge of the killing of the passovers for every one that was not clean, to sanctify them unto the LORD. 18 For a multitude of the people, even many of Ephraim, and Manasseh, Issachar, and Zebulun, had not cleansed themselves, yet did they eat the passover otherwise than it was written. But Hezekiah prayed for them, saying, The good LORD pardon every one 19 That prepareth his heart to seek God, the LORD God of his fathers, though he be not cleansed according to the purification of the sanctuary. 20 And the LORD hearkened to Hezekiah, and healed the people.
21 And the children of Israel that were present at Jerusalem kept the feast of unleavened bread seven days with great gladness: and the Levites and the priests praised the LORD day by day, singing with loud instruments unto the LORD. 22 And Hezekiah spake comfortably unto all the Levites that taught the good knowledge of the LORD: and they did eat throughout the feast seven days, offering peace offerings, and making confession to the LORD God of their fathers. 23 And the whole assembly took counsel to keep other seven days: and they kept other seven days with gladness. 24 For Hezekiah king of Judah did give to the congregation a thousand bullocks and seven thousand sheep; and the princes gave to the congregation a thousand bullocks and ten thousand sheep: and a great number of priests sanctified themselves. 25 And all the congregation of Judah, with the priests and the Levites, and all the congregation that came out of Israel, and the strangers that came out of the land of Israel, and that dwelt in Judah, rejoiced. 26 So there was great joy in Jerusalem: for since the time of Solomon the son of David king of Israel there was not the like in Jerusalem.
27 ¶ Then the priests the Levites arose and blessed the people: and their voice was heard, and their prayer came up to his holy dwelling place, even unto heaven.
