1 Hiskija kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes vārds bija Abija, Zacharjas meita.
2 Un viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā to visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids.
3 Savas valdīšanas pirmajā gadā pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra tā Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā.
4 Un viņš lika nākt priesteriem un Ievītiem, un viņš viņus sapulcināja brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem,
5 Un viņš tiem sacīja: „Uzklausiet mani, jūs Ievīti! Tagad nu svētījieties paši un svētījiet tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās vietas!
6 Tiešām, mūsu tēvi ir bijuši sacēlušies un darījuši ļaunu tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, —tie Viņu ir atmetuši un savas sejas novērsuši projām no tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru.
7 Viņi pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu; viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam.
8 Tādēļ tā Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos ir padarījis par baiļu rēgu, par baismu biedēkli un par izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat.
9 Jūs jau zināt—tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli, mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā.
10 Bet tagad, —tas ir mans sirds nodoms, —mums jānoslēdz derība ar to Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no mums.
11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jums būs stāvēt Viņa priekšā, un lai jūs godam Viņam kalpotu, un lai jūs būtu tie, kas Viņam kalpo goda amatā un nes kaujamos un kvēpināmos upurus.“
12 Tad cēlās šie Ievīti: Mahats, Amasaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls, —no Kehata dēliem; no Merārija dēliem: Kīšs, Abdija dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no Geršona dēliem: Joachs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joacha dēls;
13 Un no Ēlicafana dēliem: Šimrijs un Jehiēls; no Asafa dēliem: Zacharja un Matanja;
14 Un no Heimana dēliem: Jehiēls un Šimejs, un no Jedutuna dēliem: Šemaja un Usiēls.
15 Viņi sapulcināja savus ciltsbrāļus un svētījās un atnāca, paklausīdami ķēniņa pavēlei, lai pēc tā Kunga norādījumiem šķīstītu tā Kunga namu.
16 Tad priesteri iegāja tā Kunga namā, lai to šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts, tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķista atrada tā Kunga namā; tur Ievīti visu to saņēma, lai aiznestu projām Kidronas upes krastā.
17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša pirmajā dienā un nonāca līdz tā Kunga nama priekštelpai pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja tā Kunga namu sekojošās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: „Mēs esam šķīstījuši visu tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru altāri un visus tā priekšmetus, ari skatāmo maižu galdu ar visiem tā rīkiem,
19 Tāpat arī visus tos priekšmetus, ko vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie atrodas tā Kunga altāra priekšā!“
20 Tad ķēniņš Hiskija jozās agri no rīta un sapulcināja pilsētas vecākos un devās augšup tā Kunga namā.
21 Un viņi atveda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par grēku izpirkšanas upuri—ir ķēniņa valsts varai, ir svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķeņiņš pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos kā dedzināmo upuri uz tā Kunga altāra.
22 Un viņi nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un asinis slacīja uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un slacīja asinis uz altāra.
23 Pēc tam viņi atveda grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un sasauktās tautas sapulces priekšā, un šie uzlika savas rokas uz tiem.
24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas upuri nesdami, viņi ar to asinīm apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku salīdzināšanas upuri visa Israēla labā.
25 Un viņš novietoja Ievītus tā Kunga namā ar cīmbolēm, arpām un koklēm pēc Dāvida un ķēniņa pareģa Gada un pravieša Nātāna norādījumiem, jo šis izkārtojums bija nācis no tā Kunga un bija izteikts ar Viņa praviešu muti.
26 Un tā nu Ievīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm.
27 Un Hiskija pavēlēja nest dedzināmo upuri uz altāra; un tikko iesākās dedzināmais upuris, tad tanī pašā brīdī atskanēja arī dziesmas tam Kungam par godu un taures un pie tam Israēla ķēniņa Dāvida mūzikas instrumentu pavadībā.
28 Un visas sasauktās sapulces dalībnieki noliecās ar seju pie zemes, un dziedātāji dziedāja, tauru pūtēji pūta; viss tas norisinājās, kamēr dedzināmais upuris bija pilnīgi galā.
29 Kad nu dedzināmais upuris bija pabeigts, tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās ceļos lūgšanai.
30 Un ķēniņš Hiskija un virsaiši uzaicināja Ievītus izteikt tam Kungam slavu ar Dāvida un pareģa Asafa vārdiem, un viņi dziedāja, slavas dziesmas prieka aizgrābti, un metās ceļos un pielūdza.
31 Tad runāja Hiskija un sacīja: „Tagad jūs esat sevi pilnīgi veltijuši tam Kungam; nāciet šurp un nesiet kaujamos un pateicības upurus tā Kunga namā!“ Un sasauktās sapulces dalībnieki nesa kaujamos upurus un pateicības upurus, un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī dedzināmos upurus.
32 Un dedzināmo upuru skaits, ko draudze ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts auni, divi simts avis: tie visi bija tam Kungam dedzināmais upuris.
33 Un glābšanas upurim tika veltīti seši simti vēršu un trīs tūkstoš sīklopi.
34 Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja Ievīti, viņu ciltsbrāli, tiekāms darbs tika pabeigts, un priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt: Ievīti bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki svētīties nekā priesteri.
35 Arī dedzināmo upum tur bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un līdz ar to bija atjaunota kalpošana tā Kunga namā.
36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija notikusi ātri.
1 Hezekiah began to reign when he was five and twenty years old, and he reigned nine and twenty years in Jerusalem. And his mother’s name was Abijah, the daughter of Zechariah. 2 And he did that which was right in the sight of the LORD, according to all that David his father had done.
3 ¶ He in the first year of his reign, in the first month, opened the doors of the house of the LORD, and repaired them. 4 And he brought in the priests and the Levites, and gathered them together into the east street, 5 And said unto them, Hear me, ye Levites, sanctify now yourselves, and sanctify the house of the LORD God of your fathers, and carry forth the filthiness out of the holy place . 6 For our fathers have trespassed, and done that which was evil in the eyes of the LORD our God, and have forsaken him, and have turned away their faces from the habitation of the LORD, and turned their backs. 7 Also they have shut up the doors of the porch, and put out the lamps, and have not burned incense nor offered burnt offerings in the holy place unto the God of Israel. 8 Wherefore the wrath of the LORD was upon Judah and Jerusalem, and he hath delivered them to trouble, to astonishment, and to hissing, as ye see with your eyes. 9 For, lo, our fathers have fallen by the sword, and our sons and our daughters and our wives are in captivity for this. 10 Now it is in mine heart to make a covenant with the LORD God of Israel, that his fierce wrath may turn away from us. 11 My sons, be not now negligent: for the LORD hath chosen you to stand before him, to serve him, and that ye should minister unto him, and burn incense.
12 ¶ Then the Levites arose, Mahath the son of Amasai, and Joel the son of Azariah, of the sons of the Kohathites: and of the sons of Merari, Kish the son of Abdi, and Azariah the son of Jehalelel: and of the Gershonites; Joah the son of Zimmah, and Eden the son of Joah: 13 And of the sons of Elizaphan; Shimri, and Jeiel: and of the sons of Asaph; Zechariah, and Mattaniah: 14 And of the sons of Heman; Jehiel, and Shimei: and of the sons of Jeduthun; Shemaiah, and Uzziel. 15 And they gathered their brethren, and sanctified themselves, and came, according to the commandment of the king, by the words of the LORD, to cleanse the house of the LORD. 16 And the priests went into the inner part of the house of the LORD, to cleanse it , and brought out all the uncleanness that they found in the temple of the LORD into the court of the house of the LORD. And the Levites took it , to carry it out abroad into the brook Kidron. 17 Now they began on the first day of the first month to sanctify, and on the eighth day of the month came they to the porch of the LORD: so they sanctified the house of the LORD in eight days; and in the sixteenth day of the first month they made an end. 18 Then they went in to Hezekiah the king, and said, We have cleansed all the house of the LORD, and the altar of burnt offering, with all the vessels thereof, and the shewbread table, with all the vessels thereof. 19 Moreover all the vessels, which king Ahaz in his reign did cast away in his transgression, have we prepared and sanctified, and, behold, they are before the altar of the LORD.
20 ¶ Then Hezekiah the king rose early, and gathered the rulers of the city, and went up to the house of the LORD. 21 And they brought seven bullocks, and seven rams, and seven lambs, and seven he goats, for a sin offering for the kingdom, and for the sanctuary, and for Judah. And he commanded the priests the sons of Aaron to offer them on the altar of the LORD. 22 So they killed the bullocks, and the priests received the blood, and sprinkled it on the altar: likewise, when they had killed the rams, they sprinkled the blood upon the altar: they killed also the lambs, and they sprinkled the blood upon the altar. 23 And they brought forth the he goats for the sin offering before the king and the congregation; and they laid their hands upon them: 24 And the priests killed them, and they made reconciliation with their blood upon the altar, to make an atonement for all Israel: for the king commanded that the burnt offering and the sin offering should be made for all Israel. 25 And he set the Levites in the house of the LORD with cymbals, with psalteries, and with harps, according to the commandment of David, and of Gad the king’s seer, and Nathan the prophet: for so was the commandment of the LORD by his prophets. 26 And the Levites stood with the instruments of David, and the priests with the trumpets. 27 And Hezekiah commanded to offer the burnt offering upon the altar. And when the burnt offering began, the song of the LORD began also with the trumpets, and with the instruments ordained by David king of Israel. 28 And all the congregation worshipped, and the singers sang, and the trumpeters sounded: and all this continued until the burnt offering was finished. 29 And when they had made an end of offering, the king and all that were present with him bowed themselves, and worshipped. 30 Moreover Hezekiah the king and the princes commanded the Levites to sing praise unto the LORD with the words of David, and of Asaph the seer. And they sang praises with gladness, and they bowed their heads and worshipped. 31 Then Hezekiah answered and said, Now ye have consecrated yourselves unto the LORD, come near and bring sacrifices and thank offerings into the house of the LORD. And the congregation brought in sacrifices and thank offerings; and as many as were of a free heart burnt offerings. 32 And the number of the burnt offerings, which the congregation brought, was threescore and ten bullocks, an hundred rams, and two hundred lambs: all these were for a burnt offering to the LORD. 33 And the consecrated things were six hundred oxen and three thousand sheep. 34 But the priests were too few, so that they could not flay all the burnt offerings: wherefore their brethren the Levites did help them, till the work was ended, and until the other priests had sanctified themselves: for the Levites were more upright in heart to sanctify themselves than the priests. 35 And also the burnt offerings were in abundance, with the fat of the peace offerings, and the drink offerings for every burnt offering. So the service of the house of the LORD was set in order. 36 And Hezekiah rejoiced, and all the people, that God had prepared the people: for the thing was done suddenly.
