1 Un Asa darīja to, kas ir labs un kas ir taisnīgs tā Kunga, viņa Dieva, acīs.
2 Un viņš izdeldēja svešo dievu altāfus un elku augstienes, un viņš nolauza masēbas un nocirta ašēras.
3 Un viņš skubināja Jūdu meklēt to Kungu, viņu tēvu Dievu, un pildīt bauslību un pavēles.
4 Un viņš izdeldēja visās Jūdas pilsētās elku augstienes un saules stabus, un ķēniņa valstij zem viņa bija miers.
5 Un viņš Jūdā uzcēla stipri nocietinātas pilsētas, jo zeme baudīja mieru, un tajos gados pret viņu nebija nekāda kara, jo tas Kungs bija viņam piešķīris mieru.
6 Un viņš sacīja Jūdam: „Uzcelsim šīs pilsētas un uzmūrēsim tām apkārt mūpis un torņus un darināsim vārtus un aizšaujamās bultas! Vēl taču zeme ir mūsu, jo mēs esam to Kungu, mūsu Dievu, meklējuši; mēs esam Viņu meklējuši, un Viņš ir mums visapkārt devis mieru.“ Un tā viņi cēla un zēla.
7 Un Asam bija karaspēks no Jūdas, tādu, kas nesa lielos vairogus un šķēpus, trīs simt tūkstoši, un no Benjamīna apgabala, kas nesa vieglo vairogu un šāva ar lokiem, —divi simt atsoņdesmit tūkstoši, un šie visi bija varonīgi karotāji.
8 Un kušietis Zerachs devās pret viņiem uzbrukumā ar tūkstošreiz tūkstošiem stipra karaspēka un ar trīssimt kara ratiem un atnāca līdz Marešai.
9 Bet Asa devās viņiem pretī, un tie sakārtojās kaujai Cefatas ielejā pie Marešas.
10 Un Asa piesauca to Kungu, savu Dievu, un sacīja: „Ak Kungs! Neviena nav, kā vienīgi Tu cīņā starp to, kam ir daudz spēka, un kuram nav nekāda spēka. —Palīdzi mums, ak Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! —Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv!“
11 Un tas Kungs tā sita kušītus—ir Asas paša, ir Jūdas priekšā, ka kušīti metās bēgt.
12 Bet Asa ar to karotāju saimi, kas bija pie viņa, dzinās tiem pakaļ līdz pat Gerarai, un no kušītiem krita tik liels daudzums, ka no tiem neviens pats nepalika dzīvs, jo tie bija tikuši paša tā Kunga un viņa kara pulka spēku salauzti. Un Jūda ieguva ļoti lielu kara laupījumu,
13 Un viņi iznīcināja visas pilsētas visapkārt Gerarai, jo tās bija pārņēmušas bailes tā Kunga priekšā; viņi izlaupīja arī visas pilsētas, jo tanīs atradās daudz laupījuma.
14 Viņi ielauzās arī lopu turētāju teltīs un aizveda lielu skaitu sīklopu un kamieļu kā laupījumu, un tad viņi atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
1 So Abijah slept with his fathers, and they buried him in the city of David: and Asa his son reigned in his stead. In his days the land was quiet ten years. 2 And Asa did that which was good and right in the eyes of the LORD his God: 3 For he took away the altars of the strange gods , and the high places, and brake down the images, and cut down the groves: 4 And commanded Judah to seek the LORD God of their fathers, and to do the law and the commandment. 5 Also he took away out of all the cities of Judah the high places and the images: and the kingdom was quiet before him.
6 ¶ And he built fenced cities in Judah: for the land had rest, and he had no war in those years; because the LORD had given him rest. 7 Therefore he said unto Judah, Let us build these cities, and make about them walls, and towers, gates, and bars, while the land is yet before us; because we have sought the LORD our God, we have sought him , and he hath given us rest on every side. So they built and prospered. 8 And Asa had an army of men that bare targets and spears, out of Judah three hundred thousand; and out of Benjamin, that bare shields and drew bows, two hundred and fourscore thousand: all these were mighty men of valour.
9 ¶ And there came out against them Zerah the Ethiopian with an host of a thousand thousand, and three hundred chariots; and came unto Mareshah. 10 Then Asa went out against him, and they set the battle in array in the valley of Zephathah at Mareshah. 11 And Asa cried unto the LORD his God, and said, LORD, it is nothing with thee to help, whether with many, or with them that have no power: help us, O LORD our God; for we rest on thee, and in thy name we go against this multitude. O LORD, thou art our God; let not man prevail against thee. 12 So the LORD smote the Ethiopians before Asa, and before Judah; and the Ethiopians fled. 13 And Asa and the people that were with him pursued them unto Gerar: and the Ethiopians were overthrown, that they could not recover themselves; for they were destroyed before the LORD, and before his host; and they carried away very much spoil. 14 And they smote all the cities round about Gerar; for the fear of the LORD came upon them: and they spoiled all the cities; for there was exceeding much spoil in them. 15 They smote also the tents of cattle, and carried away sheep and camels in abundance, and returned to Jerusalem.
