1 Un es no jauna pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, un raugi, tur bija četrēji rati, tie virzījās šurpu starp diviem kalniem; bet kalni bija vara.
2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkanbrūni, otrējos—melni zirgi,
3 Trešajos balti, ceturtajos—raibi spēcīgi zirgi.
4 Un es jautāju un teicu eņģelim, kas ar mani runāja: „Kāda tiem nozīme, mans kungs?“
5 Eņģelis atbildēja un teica man: „Tie ir tie četri debesu vēji, kas iziet pasaulē, pēc tam kad tie ir stāvējuši visu zemju valdnieka priekšā.
6 Rati, kuriem priekšā ir melnie zirgi, virzās uz ziemeļu zemi, un rati ar baltiem zirgiem virzās uz austrumiem, bet raibie zirgi dodas uz dienvidu zemi;
7 Spēcīgie sarkanbrūnie dodas uz vakaru zemi, un viņu nolūks ir savā braucienā pārstaigāt visu zemi.“ Un viņš sacīja: „Ejiet un pārstaigājiet visu zemi!“ —un tie pārstaigāja visu zemi.
8 Tad viņš man vēl skaļi pasacīja šādus vārdus: „Raugi, tie, kas aizgāja uz ziemeļu zemi, ļaus atrast manam garam mieru ziemeļu zemē.“
9 Pēc tam man atkal atklājās tā Kunga vārds, un tas skanēja:
10 „Ņem no aizvesto, —no Heldaja, no Tobijas un no Jedajas, dāvanām un atnāc šo pašu dienu un noej Jozijas, Cefanjas dēla, namā, kur viņi, no Babilonijas pārnākušie, apmetušies,
11 Un ņem sudrabu un zeltu, darini vainagu un uzliec to galvā Jozuam, augstajam priesterim, Jocadaka dēlam,
12 Un saki viņam: Tā saka tas Kungs Cebaots: Raugi, ir vīrs, kas saucas Cemachs un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels tā Kunga namu.
13 Jā, tiešām, viņš uzcels tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, būs arī priesteris savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā.“
14 Bet vainags paliks tā Kunga namā par piemiņu Heldajam, Tobijam, Jedajam un Chenam, Cefanjas dēlam.
15 Un tie, kas tālumā dzīvo, nāks un piedalīsies tā Kunga nama celšanā. Un tad jūs arī droši atzīsit, ka tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis; un viss tas notiks, ja jūs uzklausīsit tā Kunga, sava Dieva, balsi.“
The Vision of the Four Chariots
1 I had another vision. This time I saw four chariots coming out from between two bronze mountains. 2 The first chariot was pulled by red horses, the second by black horses, 3 the third by white horses, and the fourth by dappled horses. 4 Then I asked the angel, “Sir, what do these chariots mean?”
5 He answered, “These are the four winds; they have just come from the presence of the Lord of all the earth.”
6 The chariot pulled by the black horses was going north to Babylonia, the white horses were going to the west, and the dappled horses were going to the country in the south. 7 As the dappled horses came out, they were impatient to go and inspect the earth. The angel said, “Go and inspect the earth!”—and they did. 8 Then the angel cried out to me, “The horses that went north to Babylonia have quieted the Lord's anger.”
The Command to Crown Joshua
9 The Lord gave me this message. 10 He said, “Take the gifts given by the exiles Heldai, Tobijah, and Jedaiah, and go at once to the home of Josiah son of Zephaniah. All of them have returned from exile in Babylonia. 11 Make a crown out of the silver and gold they have given, and put it on the head of the High Priest, Joshua son of Jehozadak. 12 Tell him that the Lord Almighty says, ‘The man who is called The Branch will flourish where he is and rebuild the Lord's Temple. 13 He is the one who will build it and receive the honor due a king, and he will rule his people. A priest will stand by his throne, and they will work together in peace and harmony.’ 14 The crown will be a memorial in the Lord's Temple in honor of Heldai, Tobijah, Jedaiah, and Josiah.”
15 Men who live far away will come and help to rebuild the Temple of the Lord. And when it is rebuilt, you will know that the Lord Almighty sent me to you. This will all happen if you fully obey the commands of the Lord your God.
