1 Ak, kaut tu būtu mans brālis, kas būtu zīdis manas mātes krūtis! Būtu es tevi tad kaut kur laukā sastapusi, es tevi skūpstītu no visas sirds, un neviens nedrīkstētu mani par to nicināt.
2 Es tevi ņemtu aiz rokas un vestu tevi manas mātes namā, kur tev mani būtu jāmāca; es tev tur dotu dzert ar garžas vielām jauktu vīnu un manu granātābolu raudzēto sulu.
3 Viņa kreisā roka ir zem manas galvas, un viņa labā roka glāsta mani.
4 Es no sirds lūdzu jūs, Jeruzālemes meitas, lai jūs priekšlaikus nesatrauktu un neatmodinātu manī mīlestību, nedz arī liktu tai kaut kā citādi rosīties manī, iekāms tas tai pašai patīk!
5 Kas ir tā, kas kāpj augšup no tuksneša, atbalstīdamās pret savu draugu? „Zem ābeles es pamodināju tevi; tur tevi sāpēs ir gaidījusi pie-dzimstam tava māte, tur tevi laidusi pa-saulē viņa, kas tevi dzemdējusi.“
6 „Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tas versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.
7 Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz ari ūdens straumes to apslīcināt un nomākt; un ja kāds pat visu sava nama pārticību būtu ar mieru atdot par mīlestību, tad tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu!“ Trīs pielikumi.
8 Mums ir maza māsa, un viņai vēl nav krūšu; —ko mēs lai darām ar savu māsu tajā dienā, ja kāds taisītos viņu precēt?
9 Ja viņa ir mūris, tad mēs varētu pie tā uzcelt sudraba priekšnocietinājumu, bet ja viņa ir durvis, tad mēs tās varētu nostiprināt ar ciedru dēļiem. —
10 Es esmu mūris, un manas krūtis ir kā torņi; viņa acīm es esmu pilnība, un tajās es saskatīju apmierinājumu.
11 Salamanam ir vīna kalns Baāl-Hamonā; viņš iznomāja vīna kalnu tā sargiem; ikvienam no sargiem būtu bijis jādod viņam par augļiem tūkstoš sudraba gabali.
12 Man pašai piederīgais mans vīna kalns ir manā priekšā. Tie tūkstoš sudraba gabali pieder tev, mans Salaman! Bet divi simti lai iet viņa augļu sargiem.
13 Dārgā, tu, kas mīti tais dārzos, liec atskanēt savai balsij un man to dzirdēt; mani biedri jau velti tai visu savu uzmanību!
14 „Steidzies tu, mans draugs, un esi kā jauns stimāzis vai kā jauns briedis smaržīgajos ar garžu augiem apstādītajos kalnos!“
1 I wish that you were my brother,
that my mother had nursed you at her breast.
Then, if I met you in the street,
I could kiss you and no one would mind.
2 I would take you to my mother's house,
where you could teach me love.
I would give you spiced wine,
my pomegranate wine to drink.
3 Your left hand is under my head,
and your right hand caresses me.
4 Promise me, women of Jerusalem,
that you will not interrupt our love.
The Sixth Song
The Women
5 Who is this coming from the desert,
arm in arm with her lover?
The Woman
Under the apple tree I woke you,
in the place where you were born.
6 Close your heart to every love but mine;
hold no one in your arms but me.
Love is as powerful as death;
passion is as strong as death itself.
It bursts into flame
and burns like a raging fire.
7 Water cannot put it out;
no flood can drown it.
But if any tried to buy love with their wealth,
contempt is all they would get.
The Woman's Brothers
8 We have a young sister,
and her breasts are still small.
What will we do for her
when a young man comes courting?
9 If she is a wall,
we will build her a silver tower.
But if she is a gate,
we will protect her with panels of cedar.
The Woman
10 I am a wall,
and my breasts are its towers.
My lover knows that with him
I find contentment and peace.
The Man
11 Solomon has a vineyard
in a place called Baal Hamon.
There are farmers who rent it from him;
each one pays a thousand silver coins.
12 Solomon is welcome to his thousand coins,
and the farmers to two hundred as their share;
I have a vineyard of my own!
13 Let me hear your voice from the garden, my love;
my companions are waiting to hear you speak.
The Woman
14 Come to me, my lover, like a gazelle,
like a young stag on the mountains where spices grow.
