1 „Es esmu ienācis, mana māsa, mana mīļā līgava, savā dārzā; es plūcu savas mirres un savu balzamu, es ēdu zeltaino medu no savas medus kāres un tās šūnām, es dzeņi savu vīnu līdz ar pienu. Ēdiet, mani mīļie, un dzeriet, mani draugi, priecājieties mīlestībā un noreib-stiet labsajūtā!“
2 Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: „Atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana balodīte, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!“
3 —„Es esmu novilkusi savu tērpu; —kā lai es to atkal uzvelku?! Es esmu nomazgājusi savas kājas, kā lai es tās atkal notriepju?“
4 Bet mans draugs izbāza savu roku caur režģu spraugu; tas lika līdz pašiem dziļumiem ietrīcēties manai sirdij ilgās pēc viņa, un mani prāti samulsa, viņa balsi un vārdus izdzirdot.
5 Tad es piecēlos, lai atdarītu sa-vam draugam; pa manām roku dilbām lejup ritēja šķidro miņu straumītes, un dārga ziežu eļļa pilēja no maniem pirk-stiem uz atslēgas aizšaujamā.
6 Un kad es beidzot atvēru durvis savam draugam, tad viņš bija aizgājis un nebija vairs redzams. Mana dvēsele bija ārkārtīgi satraukta, kamēr viņš runāja. Tad es meklēju viņu, bet neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
7 Tad mani sastapa sargi, kas apstaigāja pilsētu; viņi mani sasita līdz asinīm un ievainoja, un citi sargi uz mūra noņēma man manu šķidrautu!
8 Es nopietni lieku jums pie sirds, Jeruzālemes meitas, ja jūs atrodat manu draugu, tad sakait viņam, kas es esmu sasirgusi aiz mīlestības!
9 „Kas tad ir tavā draugā pārāks par tik daudz labumiem arī citu draugos, tu visuskaistākā starp sievietēm? Kādas priekšrocības ir tavam draugam salīdzi-nājumā ar citiem draugiem, ka tu mums tevis teikto tik spēcīgi piekodini?“
10 Mans draugs ir žilbinoši balts ar sārti dūmeņu ādas krāsu, viņš ir īpatnīgs un izceļas starp tūkstošiem.
11 Viņa galva ir vistīrākais un vis-smalkākais zelts. Viņa matu šķipsnas ir cirtotas kā vīna koka tverekļu vītnes, un tās ir melnas kā kraukļi.
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem; tās ir dzidras it kā pienā mazgātas, skaistas un lielas, un to āboli veidoti daiļi noapaļotā pilnīgumā.
13 Viņa vaigi ir kā garžu augu dārziņš, kufā aug balzama zāles; viņa lūpas ir kā rozes, kuļras pil no to slacinātājām mirrēm.
14 Viņa roku dilbas ir vienās zelta aprocēs, kas vēl bagātīgi izdaiļotas ar tirkisiem. Viņa miesa ir kā mākslas darbs no tīra ziloņkaula, kas safīriem rotāts.
15 Viņa lieli ir kā marmora atspaidi, kufi balstās uz vistīrākā zelta pamatiem. Viņa stāvs ir kā viens no diženākiem Libanona kalniem, kas tikpat izcils, kā tajā augošie ciedri.
16 Viņa mute ir salda, un visā savā būtībā viņš ir ārkārtīgi pievilcigs! Tāds ir mans draugs, jā, —tiešām tāds ir mans mīļākais, jūs Jeruzālemes meitas!
The Man
1 I have entered my garden,
my sweetheart, my bride.
I am gathering my spices and myrrh;
I am eating my honey and honeycomb;
I am drinking my wine and milk.
The Women
Eat, lovers, and drink
until you are drunk with love!
The Fourth Song
The Woman
2 While I slept, my heart was awake.
I dreamed my lover knocked at the door.
The Man
Let me come in, my darling,
my sweetheart, my dove.
My head is wet with dew,
and my hair is damp from the mist.
The Woman
3 I have already undressed;
why should I get dressed again?
I have washed my feet;
why should I get them dirty again?
4 My lover put his hand to the door,
and I was thrilled that he was near.
5 I was ready to let him come in.
My hands were covered with myrrh,
my fingers with liquid myrrh,
as I grasped the handle of the door.
6 I opened the door for my lover,
but he had already gone.
How I wanted to hear his voice!
I looked for him, but couldn't find him;
I called to him, but heard no answer.
7 The sentries patrolling the city found me;
they struck me and bruised me;
the guards at the city wall tore off my cape.
8 Promise me, women of Jerusalem,
that if you find my lover,
you will tell him I am weak from passion.
The Women
9 Most beautiful of women,
is your lover different from everyone else?
What is there so wonderful about him
that we should give you our promise?
The Woman
10 My lover is handsome and strong;
he is one in ten thousand.
11 His face is bronzed and smooth;
his hair is wavy,
black as a raven.
12 His eyes are as beautiful as doves by a flowing brook,
doves washed in milk and standing by the stream.
13 His cheeks are as lovely as a garden
that is full of herbs and spices.
His lips are like lilies,
wet with liquid myrrh.
14 His hands are well-formed,
and he wears rings set with gems.
His body is like smooth ivory,
with sapphires set in it.
15 His thighs are columns of alabaster
set in sockets of gold.
He is majestic, like the Lebanon Mountains
with their towering cedars.
16 His mouth is sweet to kiss;
everything about him enchants me.
This is what my lover is like,
women of Jerusalem.
