1 Es esmu Šaronas narcise un ielejas lilija. —
2 „Kā lilija starp ērkšķiem, tā izceļas mana draudzene starp tautas meitām.“
3 Kā ābele starp meža kokiem, tā izceļas mans draugs starp tautas dēliem. Es sēžu kārotajā pavēnī, un mana ēnas devēja koka augļi ir saldi manai mutei.
4 Viņš ved mani vīna pagrabā, un viņa mīlestība ir viņa karogs pār mani.
5 Viņš iedveš man ar puķēm jaunu dzīvības spēku un atspirdzina mani ar āboliem, jo es sirgstu ar mīlestību.
6 Viņa kreisā roka gul zem manas galvas, un viņa labā roka glāsta mani.
7 Es jūs no sirds lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, jūsu mīlestības un uzmanības dēļ pret stirnām un briežu mātēm laukos, neskarieties klāt manai draudzenei un nemodiniet viņu, kamēr viņai pašai neiepatīkas mosties!
8 Klau, —tur dzirdama mana drauga balss! Raugi, viņš nāk un, sīkiem soļiem palēkdamies, dodas augšup kalnos un lēkā no pakalna uz pakalna!
9 Mans draugs ir līdzīgs jaunam srimāzim vai jaunam briedim. Raugi, viņš stāv aiz mūsu sienas, raugās pa logu un lūkojas cauri skadriņiem!
10 Mans draugs atbild un saka man: „Celies, mana draudzene, mana skaistule, un nāc šurpu!
11 Jo redzi, ziema ir pagājusi, lietus ir mitējies, un lietus posms ir galīgi izbeidzies!
12 Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks—pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē.
13 Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu. Piecelies, mana draudzene, un nāc, mana daiļā, nāc šurp pie manis!
14 Tu mana balode klinšu spraugās, apslēpta akmeņu plaisās, parādi man savu vaigu un liec man dzirdēt savu balsi, jo tava balss ir salda un tavs vaigs ir mīlīgs!“
15 „Gūstiet mums nebēdnes lapsas, mazās lapsas, kas posta vīna dārzus, jo tagad ziedos ir arī mūsu vīna dārzi! —
16 Mans draugs ir mans, un es esmu viņa draudzene, kas gana zem augstajām lilijām.
17 Iekām vēl diena metas dzestra un ēnas zūd, griezies atpakaļ, mans draugs, kļūsti kā jauns stirnāzis vai kā jauns briedis starp kalniem, kujus plaisas šķir citu no cita.“
1 I am only a wild flower in Sharon,
a lily in a mountain valley.
The Man
2 Like a lily among thorns
is my darling among women.
The Woman
3 Like an apple tree among the trees of the forest,
so is my dearest compared to other men.
I love to sit in its shadow,
and its fruit is sweet to my taste.
4 He brought me to his banquet hall
and raised the banner of love over me.
5 Restore my strength with raisins
and refresh me with apples!
I am weak from passion.
6 His left hand is under my head,
and his right hand caresses me.
7 Promise me, women of Jerusalem;
swear by the swift deer and the gazelles
that you will not interrupt our love.
The Second Song
The Woman
8 I hear my lover's voice.
He comes running over the mountains,
racing across the hills to me.
9 My lover is like a gazelle,
like a young stag.
There he stands beside the wall.
He looks in through the window
and glances through the lattice.
10 My lover speaks to me.
The Man
Come then, my love;
my darling, come with me.
11 The winter is over; the rains have stopped;
12 in the countryside the flowers are in bloom.
This is the time for singing;
the song of doves is heard in the fields.
13 Figs are beginning to ripen;
the air is fragrant with blossoming vines.
Come then, my love;
my darling, come with me.
14 You are like a dove that hides
in the crevice of a rock.
Let me see your lovely face
and hear your enchanting voice.
15 Catch the foxes, the little foxes,
before they ruin our vineyard in bloom.
The Woman
16 My lover is mine, and I am his.
He feeds his flock among the lilies
17 until the morning breezes blow
and the darkness disappears.
Return, my darling, like a gazelle,
like a stag on the mountains of Bether.
