Par cilvēka nīcību.
1 Mozus, Dieva vīra, lūgšana.
2 Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!
3 Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: „Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!“
4 Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna,
6 Kas rītā atz, eļ un zied, vakarā vīst un kalst.
7 Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzī-bas dēļ.
8 Tu liec mūsu noziegumus savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus sava vaiga gaismā.
9 Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
10 Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.
11 Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par saviem kalpiem!
14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!
15 Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji; tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu!
16 Dari redzamus saviem kalpiem savus darbus un liec saskatīt savu godību viņu bērniem!
17 Lai nāk pār mums tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība, un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu—to pašķir un svētī!
BOOK FOUR
(Psalms 90–106)
Of God and Human Beings
1 O Lord, you have always been our home.
2 Before you created the hills
or brought the world into being,
you were eternally God,
and will be God forever.
3 You tell us to return to what we were;
you change us back to dust.
4 A thousand years to you are like one day;
they are like yesterday, already gone,
like a short hour in the night.
5 You carry us away like a flood;
we last no longer than a dream.
We are like weeds that sprout in the morning,
6 that grow and burst into bloom,
then dry up and die in the evening.
7 We are destroyed by your anger;
we are terrified by your fury.
8 You place our sins before you,
our secret sins where you can see them.
9 Our life is cut short by your anger;
it fades away like a whisper.
10 Seventy years is all we have—
eighty years, if we are strong;
yet all they bring us is trouble and sorrow;
life is soon over, and we are gone.
11 Who has felt the full power of your anger?
Who knows what fear your fury can bring?
12 Teach us how short our life is,
so that we may become wise.
13 How much longer will your anger last?
Have pity, O Lord, on your servants!
14 Fill us each morning with your constant love,
so that we may sing and be glad all our life.
15 Give us now as much happiness as the sadness you gave us
during all our years of misery.
16 Let us, your servants, see your mighty deeds;
let our descendants see your glorious might.
17 Lord our God, may your blessings be with us.
Give us success in all we do!
