Lūgšana par Israēla ļaužu labklājību.
1 Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Lilija ir liecība“. Dāvida „miktam“ mācībai,
2 Kad viņš kafoja ar Mezopotamijas aramiešiem un ar Cobas aramiešiem un kad Joābs atgriezās un sakāva divpadsmit tūkstošus ēdomiešu vīru Sāls ielejā.
3 Dievs, Tu esi mūs atmetis, mūs izklīdinājis, Tu esi dusmojies, iepriecini mūs atkal!
4 Tu esi tricinājis zemi, esi licis tai saplaisāt, saliedē šīs plaisas, jo tā līgojas!
5 Tu savai tautai esi licis pieredzēt daudz grūtību, esi mūs dzirdinājis ar skurbuma vīnu.
6 Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, lai viņi zem tā pulcētos un izbēgtu no ienaidnieka stopa. (Sela).
7 Lai Tavi mīļie taptu izglābti, palīdzi ar savu labo roku un uzklausi mūs!
8 Dievs ir sacījis savā svētumā: „Es gavilēšu, Es sadalīšu Sichemu un pārmērīšu Sukotas ieleju.
9 Man pieder Gileāda, un mans ir Manase, un Efraims ir manas galvas bruņas, un Jūda mans valdnieka zizlis.
10 Moābs ir mans mazgājamais trauks, pār Ēdomu Es sviedīšu savu kurpi, pāri filistiešu zemei Es likšu atskanēt uzvaras saucienam!“
11 Kas mani vedīs uz stipro pilsētu? Kas mani pavadīs līdz Ēdomam?
12 Vai Tu, Dievs, neesi mūs atmetis un tāpēc neesi izgājis kajrā kopā ar mūsu kafa pulkiem?
13 Sniedz mums palīdzību pret ienaidniekiem, jo cilvēku palīdzība nav nekas!
14 Ar Dievu mēs darīsim varoņdarbus, Viņš samīs pīšļos mūsu ienaidniekus!
A Prayer for Deliverance
1 You have rejected us, God, and defeated us;
you have been angry with us—but now turn back to us.
2 You have made the land tremble, and you have cut it open;
now heal its wounds, because it is falling apart.
3 You have made your people suffer greatly;
we stagger around as though we were drunk.
4 You have warned those who have reverence for you,
so that they might escape destruction.
5 Save us by your might; answer our prayer,
so that the people you love may be rescued.
6 From his sanctuary God has said,
“In triumph I will divide Shechem
and distribute Sukkoth Valley to my people.
7 Gilead is mine, and Manasseh too;
Ephraim is my helmet
and Judah my royal scepter.
8 But I will use Moab as my washbowl,
and I will throw my sandals on Edom,
as a sign that I own it.
Did the Philistines think they would shout in triumph over me?”
9 Who, O God, will take me into the fortified city?
Who will lead me to Edom?
10 Have you really rejected us?
Aren't you going to march out with our armies?
11 Help us against the enemy;
human help is worthless.
12 With God on our side we will win;
he will defeat our enemies.
