Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!
1 Dāvida dziesma piemiņai.
2 Kungs, nesodi mani savās dusmās un nepārmāci mani savā bardzībā,
3 Jo Tavas bultas ķērušas mani, un smagi guļ uz manis Tava roka.
4 Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekd manu grēku dēļ.
5 Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
6 Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.
7 Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas.
8 Mani gumi ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās.
9 Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.
10 Kungs, Tev zināmas visas manas ilgas, un manas nopūtas Tev nav apslēptas.
11 Mana sirds stipri trīc, mans spēks mani atstājis, arī mana acu gaisma man zudusi!
12 Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis.
13 Kas man tīko pēc dzīvības, tie izliek man valgus, un kas cenšas man nodarīt nelaimi, de runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vērš uz viltu.
14 Bet es esmu līdzīgs kurlam, kas nedzird, un mēmam, kas neatdara savu mud.
15 Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
16 Jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs!
17 Savā sirdī es saku: „Lai viņi dkai jauni nepriecātos par mani; kad mana kāja ļodzās, lai tie neliktos lielīgi pret mani!“
18 Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
19 Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
20 Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
21 Kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba.
22 Neatstāj mani, ak Kungs mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!
23 Steidzies man palīgā, Kungs, mans sargs un glābējs!
The Prayer of a Sufferer
1 O Lord, don't punish me in your anger!
2 You have wounded me with your arrows;
you have struck me down.
3 Because of your anger, I am in great pain;
my whole body is diseased because of my sins.
4 I am drowning in the flood of my sins;
they are a burden too heavy to bear.
5 Because I have been foolish,
my sores stink and rot.
6 I am bent over, I am crushed;
I mourn all day long.
7 I am burning with fever
and I am near death.
8 I am worn out and utterly crushed;
my heart is troubled, and I groan with pain.
9 O Lord, you know what I long for;
you hear all my groans.
10 My heart is pounding, my strength is gone,
and my eyes have lost their brightness.
11 My friends and neighbors will not come near me,
because of my sores;
even my family keeps away from me.
12 Those who want to kill me lay traps for me,
and those who want to hurt me threaten to ruin me;
they never stop plotting against me.
13 I am like the deaf and cannot hear,
like the dumb and cannot speak.
14 I am like those who do not answer,
because they cannot hear.
15 But I trust in you, O Lord;
and you, O Lord my God, will answer me.
16 Don't let my enemies gloat over my distress;
don't let them boast about my downfall!
17 I am about to fall
and am in constant pain.
18 I confess my sins;
they fill me with anxiety.
19 My enemies are healthy and strong;
there are many who hate me for no reason.
20 Those who pay back evil for good
are against me because I try to do right.
21 Do not abandon me, O Lord;
do not stay away, my God!
22 Help me now, O Lord my savior!