Pateicība glābējam Dievam.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida, ta Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis tam Kungam, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu vina ienaidnieku un no Saula rokas.
2 Viņš teica: Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.
3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
4 Es piesaukšu to Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.
5 Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja.
6 Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.
7 Savās bailēs es piesaucu to Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8 Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.
9 Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.
10 Viņs pielieca debesis un pats nolaidās zemē, tin tumsa bija zem Viņa kājām.
11 Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.
12 Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.
13 No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem.
14 Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesis, Visaugstākais pacēla savu balsi,
15 Raidīja savas bultas uz visām pusēm un izklaidēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus.
16 Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām.
17 Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
18 Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.
19 Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet tas Kungs kļuva man par atbalstu.
20 Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.
21 Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja,
22 Jo es turējos tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā,
23 Un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus.
24 Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.
25 Pēc manas taisnības tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas.
26 Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns.
27 Šķīstsirdīgajiem Tu rādies šķīsts savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies.
28 Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.
29 Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,
30 Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūŗus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.
31 Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
32 Kur ir vēl tāds Dievs, kā tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
33 Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,
34 Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,
35 Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu.
36 Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi.
37 Tu līdzināji ceļu sojiem, ka mani krimšli neļodzījās.
38 Es dzinos pakaļ maniem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.
39 Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.
40 Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.
41 Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.
42 Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca to Kungu, bet Viņš neatbildēja.
43 Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.
44 Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu pagāniem, —tautas, kuras nepa-zinu, kalpo man.
45 Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.
46 Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.
47 Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs,
48 Stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā,
49 Kas mani izglāba no nikno ienaid nieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.
50 Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak Kungs, un dziedāt par godu Tavam vārdam, Tev, —
51 Kas savu ķēniņu apvelti ar lielu svētību un parādi žēlastību savam svaidītajam—Dāvidam un viņa dzimu-mam mūžīgi!
David's Song of Victory
(2 Samuel 22.1-51)1 How I love you, Lord!
You are my defender.
2 The Lord is my protector;
he is my strong fortress.
My God is my protection,
and with him I am safe.
He protects me like a shield;
he defends me and keeps me safe.
3 I call to the Lord,
and he saves me from my enemies.
Praise the Lord!
4 The danger of death was all around me;
the waves of destruction rolled over me.
5 The danger of death was around me,
and the grave set its trap for me.
6 In my trouble I called to the Lord;
I called to my God for help.
In his temple he heard my voice;
he listened to my cry for help.
7 Then the earth trembled and shook;
the foundations of the mountains rocked and quivered,
because God was angry.
8 Smoke poured out of his nostrils,
a consuming flame and burning coals from his mouth.
9 He tore the sky open and came down
with a dark cloud under his feet.
10 He flew swiftly on his winged creature;
he traveled on the wings of the wind.
11 He covered himself with darkness;
thick clouds, full of water, surrounded him.
12 Hailstones and flashes of fire
came from the lightning before him
and broke through the dark clouds.
13 Then the Lord thundered from the sky;
and the voice of the Most High was heard.
14 He shot his arrows and scattered his enemies;
with flashes of lightning he sent them running.
15 The floor of the ocean was laid bare,
and the foundations of the earth were uncovered,
when you rebuked your enemies, Lord,
and roared at them in anger.
16 The Lord reached down from above and took hold of me;
he pulled me out of the deep waters.
17 He rescued me from my powerful enemies
and from all those who hate me—
they were too strong for me.
18 When I was in trouble, they attacked me,
but the Lord protected me.
19 He helped me out of danger;
he saved me because he was pleased with me.
20 The Lord rewards me because I do what is right;
he blesses me because I am innocent.
21 I have obeyed the law of the Lord;
I have not turned away from my God.
22 I have observed all his laws;
I have not disobeyed his commands.
23 He knows that I am faultless,
that I have kept myself from doing wrong.
24 And so he rewards me because I do what is right,
because he knows that I am innocent.
25 O Lord, you are faithful to those who are faithful to you;
completely good to those who are perfect.
26 You are pure to those who are pure,
but hostile to those who are wicked.
27 You save those who are humble,
but you humble those who are proud.
28 O Lord, you give me light;
you dispel my darkness.
29 You give me strength to attack my enemies
and power to overcome their defenses.
30 This God—how perfect are his deeds!
How dependable his words!
He is like a shield
for all who seek his protection.
31 The Lord alone is God;
God alone is our defense.
32 He is the God who makes me strong,
who makes my pathway safe.
33 He makes me sure-footed as a deer;
he keeps me safe on the mountains.
34 He trains me for battle,
so that I can use the strongest bow.
35 O Lord, you protect me and save me;
your care has made me great,
and your power has kept me safe.
36 You have kept me from being captured,
and I have never fallen.
37 I pursue my enemies and catch them;
I do not stop until I destroy them.
38 I strike them down, and they cannot rise;
they lie defeated before me.
39 You give me strength for the battle
and victory over my enemies.
40 You make my enemies run from me;
I destroy those who hate me.
41 They cry for help, but no one saves them;
they call to the Lord, but he does not answer.
42 I crush them, so that they become like dust
which the wind blows away.
I trample on them like mud in the streets.
43 You saved me from a rebellious people
and made me ruler over the nations;
people I did not know have now become my subjects.
44 Foreigners bow before me;
when they hear me, they obey.
45 They lose their courage
and come trembling from their fortresses.
46 The Lord lives! Praise my defender!
Proclaim the greatness of the God who saves me.
47 He gives me victory over my enemies;
he subdues the nations under me
48 and saves me from my foes.
O Lord, you give me victory over my enemies
and protect me from violent people.
49 And so I praise you among the nations;
I sing praises to you.
50 God gives great victories to his king;
he shows constant love to the one he has chosen,
to David and his descendants forever.
