1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.
2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu. —
4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un īstenās atziņas avots ir kā plata un strauja upe.
5 Nav labi izrādit cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisna-jam tiesas priekšā.
6 Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
7 Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9 Kas laisks savā darba, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. —
10 Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.
11 Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā.
12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
13 Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu. —
14 Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, —bet ja kādu pārņēmis izmisums, —kas var to panest?
15 Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. —
16 Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus; tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
17 Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.
18 Mesli klusina nesaskaņas un novelk robežas starp varenajiem.
19 Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāki nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāki nekā aizšaujamais pils durvīs.
20 Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem aug-ļiem. —
21 Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no mēles sasniegumu augļiem.
22 Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no tā Kunga.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagātais atbild bargi.
24 Citam daudz draugu uz nelaimi; tomēr, ir draugi, kuņ ir labāki nekā brālis.
1 People who do not get along with others are interested only in themselves; they will disagree with what everyone else knows is right.
2 A fool does not care whether he understands a thing or not; all he wants to do is show how smart he is.
3 Sin and shame go together. Lose your honor, and you will get scorn in its place.
4 A person's words can be a source of wisdom, deep as the ocean, fresh as a flowing stream.
5 It is not right to favor the guilty and keep the innocent from receiving justice.
6 When some fool starts an argument, he is asking for a beating.
7 When a fool speaks, he is ruining himself; he gets caught in the trap of his own words.
8 Gossip is so tasty—how we love to swallow it!
9 A lazy person is as bad as someone who is destructive.
10 The Lord is like a strong tower, where the righteous can go and be safe. 11 Rich people, however, imagine that their wealth protects them like high, strong walls around a city.
12 No one is respected unless he is humble; arrogant people are on the way to ruin.
13 Listen before you answer. If you don't, you are being stupid and insulting.
14 Your will to live can sustain you when you are sick, but if you lose it, your last hope is gone.
15 Intelligent people are always eager and ready to learn.
16 Do you want to meet an important person? Take a gift and it will be easy.
17 The first person to speak in court always seems right until his opponent begins to question him.
18 If two powerful people are opposing each other in court, casting lots can settle the issue.
19 Help your relatives and they will protect you like a strong city wall, but if you quarrel with them, they will close their doors to you.
20 You will have to live with the consequences of everything you say. 21 What you say can preserve life or destroy it; so you must accept the consequences of your words.
22 Find a wife and you find a good thing; it shows that the Lord is good to you.
23 When the poor speak, they have to be polite, but when the rich answer, they are rude.
24 Some friendships do not last, but some friends are more loyal than brothers.
