1 Un tas Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai, teikdams:
2 „Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti dzimtsīpašumā, dod pilsētas Ievītiem, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apga-baliem lai tie arī dod Ievītiem zemes gabalus ganībām.
3 Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4 Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu atstatumā no pilsētas mūriem.
5 Un ārpus pilsētas nomērījiet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7 Pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod Ievītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganību gabaliem.
8 Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm, kam ir maz, mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām Ievītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi.“
9 Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
10 „Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs iesit pāri Jardānai Kānaāna zemē,
11 Tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asins atriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14 Trīs lai atrodas šaipus Jardānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
16 Bet ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17 Vai arī ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, arī tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja tad viņš tā sit, ka tiešām otrs nomiris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19 Asins atriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20 Un ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21 Vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi jo viņš ir slep-kava; asins atriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22 Bet ja netīšām, bez ienaida, kāds kādu ir grūdis, vai ari netīšām būtu tam metis ar kādu priekšmetu,
23 Vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks nedz meklējis viņa nelaimi,
24 Tad lai starp tādu cilvēku un asins atriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asins atriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26 Bet ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27 Un asins atriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asins darbu,
28 Jo tādam bija jādzīvo savā glāb-šanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā dzimtajā pilsētā.
29 Un šie lai jums ir taisnīgi nolikumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30 Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31 Jums ari nav ņemama salīdzināšanās maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32 Jums ari nav jāņem salīdzināšanās maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33 Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34 Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es ari dzīvoju jūsu vidū; jā Es, tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.“
The Cities Assigned to the Levites
1 In the plains of Moab across the Jordan from Jericho the Lord said to Moses, 2 “Tell the Israelites that from the property they receive they must give the Levites some cities to live in and pasture land around the cities. 3 These cities will belong to the Levites, and they will live there. The pasture land will be for their cattle and all their other animals. 4 The pasture land is to extend outward from the city walls five hundred yards in each direction, 5 so that there is a square area measuring one thousand yards on each side, with the city in the middle. 6 You are to give the Levites six cities of refuge to which any of you can escape if you kill someone accidentally. In addition, give them forty-two other cities 7 with their pasture land, making a total of forty-eight. 8 The number of Levite cities in each tribe is to be determined according to the size of its territory.”
The Cities of Refuge
(Deuteronomy 19.1-13Joshua 20.1-9)9 The Lord told Moses 10 to say to the people of Israel: “When you cross the Jordan River and enter the land of Canaan, 11 you are to choose cities of refuge to which any of you can escape if you kill someone accidentally. 12 There you will be safe from the dead person's relative who seeks revenge. No one accused of manslaughter is to be put to death without a public trial. 13 Choose six cities, 14 three east of the Jordan and three in the land of Canaan. 15 These will serve as cities of refuge for Israelites and for foreigners who are temporary or permanent residents. Anyone who kills someone accidentally can escape to one of them.
16-18 “If, however, any of you use a weapon of iron or stone or wood to kill someone, you are guilty of murder and are to be put to death. 19 The dead person's nearest relative has the responsibility for putting the murderer to death. When he finds you, he is to kill you.
20 “If you hate someone and kill him by pushing him down or by throwing something at him 21 or by striking him with your fist, you are guilty of murder and are to be put to death. The dead person's nearest relative has the responsibility for putting the murderer to death. When he finds you, he is to kill you.
22 “But suppose you accidentally kill someone you do not hate, whether by pushing him down or by throwing something at him. 23 Or suppose that, without looking, you throw a stone that kills someone whom you did not intend to hurt and who was not your enemy. 24 In such cases the community shall judge in your favor and not in favor of the dead person's relative who is seeking revenge. 25 You are guilty only of manslaughter, and the community is to rescue you from the dead person's relative, and they are to return you to the city of refuge to which you had escaped. You must live there until the death of the man who is then High Priest. 26 If you leave the city of refuge to which you have escaped 27 and if the dead person's relative finds you and kills you, this act of revenge is not murder. 28 Any of you guilty of manslaughter must remain in the city of refuge until the death of the High Priest, but after that you may return home. 29 These rules apply to you and your descendants wherever you may live.
30 “Those accused of murder may be found guilty and put to death only on the evidence of two or more witnesses; the evidence of one witness is not sufficient to support an accusation of murder. 31 Murderers must be put to death. They cannot escape this penalty by the payment of money. 32 If they have fled to a city of refuge, do not allow them to make a payment in order to return home before the death of the High Priest. 33 If you did this, you would defile the land where you are living. Murder defiles the land, and except by the death of the murderer there is no way to perform the ritual of purification for the land where someone has been murdered. 34 Do not defile the land where you are living, because I am the Lord and I live among the people of Israel.”
