1 Kad Bileāms manīja, ka tam Kungam labpatika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otru reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši pret tuksnesi
2 Un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija apmeties pēc savām ciltīm, un Dieva gars nāca pār viņu.
3 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Bileāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas acis atvērtas;
4 Tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas nokritis ceļos un kam acis ir tikušas atvērtas:
5 Cik jaukas ir tavas teltis, ak Jēkab, un tavi dzīvokļi, ak Israēl!
6 Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā aloes koki, ko tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!
7 Ūdens tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens pa pilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu ķēniņu valsts būs augsti celta.
8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij savus pretiniekus—svešas tautas—un sadragā viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj.
9 Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!“
10 Tad Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un Balaks sacīja Bileāmam: „Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis!
11 Bet tagad bēdz uz savu dzimteni! Es gan domāju godādams tevi godināt, bet redzi, tas Kungs ir aizliedzis tevi godināt!“
12 Tad Bileāms sacīja Balakam: „Vai es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un netiku sacījis:
13 Kaut man Balaks dotu savu namu pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta, vai nu labu, vai arī ļaunu; ko tas Kungs man sacīs, to es runāšu.
14 Un tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu, ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!“
15 Un viņš skaitīja savu sakāmo vārdu un sacīja: „Tas ir Biieāma, Beora dēla, pravietojums, tas ir tā vīra teikums, kam ir tikušas atvērtas acis;
16 Tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus, kas zina Visaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas.
17 Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā: Zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta dēlu pamatus.
18 Un Ēdoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu, un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls pieņemas spēkā;
19 Un no Jēkaba izies valdinieks, kas liks nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo.“
20 Un tad viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo vārdu un sacīja: „Amaleks ir pagānu vidū pirmais, bet viņa vainags ies bojā!“
21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka teikt savu sakāmo vārdu, un sacīja: „Stiprs ir tavs dzīvoklis, un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs;
22 Bet tomēr, Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi aizvedīs trimdā!“
23 Un viņš pateica savu sakāmo vārdu un sacīja: „Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies bojā!“
25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās atpakaļ uz savu dzimteni; arī Balaks gāja savu ceļu.
1 By now Balaam knew that the Lord wanted him to bless the people of Israel, so he did not go to look for omens, as he had done before. He turned toward the desert 2 and saw the people of Israel camped tribe by tribe. The spirit of God took control of him, 3 and he uttered this prophecy:
“The message of Balaam son of Beor,
The words of the man who can see clearly,
4 Who can hear what God is saying.
With staring eyes I see in a trance
A vision from Almighty God.
5 The tents of Israel are beautiful,
6 Like long rows of palms
Or gardens beside a river,
Like aloes planted by the Lord
Or cedars beside the water.
7 They will have abundant rainfall
And plant their seed in well-watered fields.
Their king shall be greater than Agag,
And his rule shall be extended far and wide.
8 God brought them out of Egypt;
He fights for them like a wild ox.
They devour their enemies,
Crush their bones, smash their arrows.
9 The nation is like a mighty lion;
When it is sleeping, no one dares wake it.
Whoever blesses Israel will be blessed,
And whoever curses Israel will be cursed.”
10 Balak clenched his fists in anger and said to Balaam, “I called you to curse my enemies, but three times now you have blessed them instead. 11 Now get on home! I promised to reward you, but the Lord has kept you from getting the reward.”
12 Balaam answered, “I told the messengers you sent to me that 13 even if you gave me all the silver and gold in your palace, I could not disobey the command of the Lord by doing anything of myself. I will say only what the Lord tells me to say.”
Balaam's Final Prophecies
14 Balaam said to Balak, “Now I am going back to my own people, but before I go, I am warning you what the people of Israel will do to your people in the future.” 15 Then he uttered this prophecy:
“The message of Balaam son of Beor,
The words of the man who can see clearly,
16 Who can hear what God is saying
And receive the knowledge that comes from the Most High.
With staring eyes I see in a trance
A vision from Almighty God.
17 I look into the future,
And I see the nation of Israel.
A king, like a bright star, will arise in that nation.
Like a comet he will come from Israel.
He will strike the leaders of Moab
And beat down all the people of Seth.
18 He will conquer his enemies in Edom
And make their land his property,
While Israel continues victorious.
19 The nation of Israel will trample them down
And wipe out the last survivors.”
20 Then in his vision Balaam saw the Amalekites and uttered this prophecy:
“Amalek was the most powerful nation of all,
But at the end it will perish forever.”
21 In his vision he saw the Kenites, and uttered this prophecy:
“The place where you live is secure,
Safe as a nest set high on a cliff,
22 But you Kenites will be destroyed
When Assyria takes you captive.”
23 Balaam uttered this prophecy:
“Who are these people gathering in the north?
24 Invaders will sail from Cyprus;
They will conquer Assyria and Eber,
But they, in turn, will perish forever.”
25 Then Balaam got ready and went back home, and Balak went on his way.
