1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit tanī zemē, ko Es jums gribu dot, lai jūs tur dzīvotu,
3 Un jūs sataisīsit ziedojumu tam Kungam, vai nu dedzināmo, vai kaujamo upuri, lai izpildītu kādu solījumu, vai nu atnesot to labprātīgi, vai arī atnesot noteikta svētku laikā, —no liellopiem vai no sīklopiem—upuri, kas sagatavots tam Kungam par patīkamu smaržu,
4 Tad tam, kas savu upuri pienes tam Kungam, būs upurēt par ēdamo upuri vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hina eļļas,
5 Un arī ceturtdaļu hina vīna slakāmam upurim, kas sagatavots vai nu dedzināmam, vai kaujamam upurim pie ikviena upurējamā jēra.
6 Vai kad tiek upurēts auns, tad tev būs sagatavot ēdamo upuri no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hina eļļas.
7 Un vīnu dzejramam upurim, trešo daļu hma, būs tev upurēt par saldu smaržu tam Kungam.
8 Bet ja tu gribi sagatavot jaunu vērsi dedzināmam upurim vai kaujamam upurim, lai pildītu kādu īpašu solījumu, vai ari kā pateicības upuri tam Kungam,
9 Tad pienes klāt pie jaunā vērša ari ēdamo upuri no trijām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar pus hina ellas,
10 Un upurē vīnu kā dzeramo upuri, pus hina, kopa ar uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam.
11 Tā ir ļādara ar ikvienu vērsi vai ikvienu aunu, tāpat arī ar ikvienu aitu vai kazlēnu.
12 Cik lielu skaitu jūs sagatavojat, tāpat dariet, atbilstoši to skaitam.
13 Ikvienam iedzimtam būs šādā veidā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam.
14 Bet ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū, vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem, un ja tas grib nest uguns upuri par saldu smaržu tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt.
15 Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki tā Kunga priekšā.
16 Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo.“
17 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
18 „Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: Kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,
19 Un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo tam Kungam paceļamais upuris.
20 Savu skrotēto miltu pirmo rausi kā cepumu nolieciet par paceļamo upuri, itin kā jūs to dotu no klonā izkultiem graudiem, tā jums būs to upurēt.
21 No saviem skrotēto miltu pirmajiem dodiet tam Kungam paceļamo upuri uz cilšu ciltīm.
22 Bet ja jūs būsit vāji un nepildīsit visus šos baušļus, ko tas Kungs devis Mozum,
23 Itin visu to, ko tas Kungs ar Mozus starpniecību ir pavēlējis, no tās dienas, kad tas Kungs to pavēlējis un tā tālāk turpinoties līdz jūsu pēcnācēju ciltīm,
24 Tad, ja tas ir noticis netīšām, draudzei nezinot, tad lai visa draudze upurē jaunu vērsi kā dedzināmo upuri par saldu smaržu tam Kungam kopā ar ēdamo upuri un dzeramo upuri, kā pienākas pēc priekšrakstiem, un lai dod āzi grēku upurim.
25 Un priesteris lai salīdzina visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem tiks piedots, jo vājuma vaina vien tā ir bijusi un netīši grēkots. Tāpēc lai tie nes savu upuri, tas ir uguns upuri tam Kungam un savu grēku upuri tā Kunga priekšā savu vājumā izdarīto grēku dēļ.
26 Tad visai Israēla bērnu draudzei un arī svešiniekam, kas jūsu vidū piemājo, tiks piedots, tāpēc ka visai tautai tas grēks noticis vājumā.
27 Un ja tikai viena vienīga dvēsele ir apgrēkojusies vājumā, tad lai tā pieved gadu vecu kazu grēku upurim.
28 Un priesteris lai salīdzinās šīs dzīvās dvēseles labad, kas izdarījusi savā vājībā netīšu grēku tā Kunga priekšā; tas lai to salīdzina, tad lai viņai tiek piedots.
29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīšām apgrēkojas.
30 Bet tai dvēselai, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimu-šais, vai svešinieks no jūsu vidus, —tāds ir zaimotājs tā Kunga priekšā, un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas,
31 Jo tā ir nicinājusi tā Kunga vārdu un pulgojusi viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!“
32 Kad Israēla bērni bija tuksnesī, tad viņi sastapa kādu vīru sabata dienā lasām malku.
33 Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Arona un pie visas draudzes
34 Un to ielika apcietinājumā, jo nebija īpaši pateikts, kas ar tādu jādara.
35 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Mirtin ir šim vīram jāmirst lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem ārpus nometnes!“
36 Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes un nomētāja ar akmeņiem, ka tas nomira, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
37 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
38 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams, lai tie sev taisa pušķus drēbju stūļros uz cilšu ciltīm un lai pieliek pie pušķu stūriem zilu auklu.
39 Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus tā Kunga baušļus un tos izpildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita Dētas,
40 Lai jūs pieminētu un pildītu visus manus bauslības noteikumus, un jūs būtu svēti savam Dievam:
41 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, —lai Es jums būtu par Dievu, —Es tas Kungs, jūsu Dievs!“ —
Laws about Sacrifice
1 The Lord gave Moses 2 the following regulations for the people of Israel to observe in the land that he was going to give them. 3 A bull, a ram, a sheep, or a goat may be presented to the Lord as a burnt offering or as a sacrifice in fulfillment of a vow or as a freewill offering or as an offering at your regular religious festivals; the odor of these food offerings is pleasing to the Lord. 4-5 Whoever presents a sheep or a goat as a burnt offering to the Lord is to bring with each animal 2 pounds of flour mixed with 2 pints of olive oil as a grain offering, together with 2 pints of wine. 6 When a ram is offered, 4 pounds of flour mixed with 3 pints of olive oil are to be presented as a grain offering, 7 together with 3 pints of wine. The odor of these sacrifices is pleasing to the Lord. 8 When a bull is offered to the Lord as a burnt offering or as a sacrifice in fulfillment of a vow or as a fellowship offering, 9 a grain offering of 6 pounds of flour mixed with 4 pints of olive oil is to be presented, 10 together with 4 pints of wine. The odor of this sacrifice is pleasing to the Lord.
11 That is what shall be offered with each bull, ram, sheep, or goat. 12 When more than one animal is offered, the accompanying offering is to be increased proportionately. 13 All native Israelites are to do this when they present a food offering, an odor pleasing to the Lord. 14 And if at any time foreigners living among you, whether on a temporary or a permanent basis, make a food offering, an odor that pleases the Lord, they are to observe the same regulations. 15 For all time to come, the same rules are binding on you and on the foreigners who live among you. You and they are alike in the Lord's sight; 16 the same laws and regulations apply to you and to them.
17 The Lord gave Moses 18 the following regulations for the people of Israel to observe in the land that he was going to give them. 19 When any food produced there is eaten, some of it is to be set aside as a special contribution to the Lord. 20 When you bake bread, the first loaf of the first bread made from the new grain is to be presented as a special contribution to the Lord. This is to be presented in the same way as the special contribution you make from the grain you thresh. 21 For all time to come, this special gift is to be given to the Lord from the bread you bake.
22 But suppose someone unintentionally fails to keep some of these regulations which the Lord has given Moses. 23 And suppose that in the future the community fails to do everything that the Lord commanded through Moses. 24 If the mistake was made because of the ignorance of the community, they are to offer a bull as a burnt offering, an odor that pleases the Lord, with the proper grain offering and wine offering. In addition, they are to offer a male goat as a sin offering. 25 The priest shall perform the ritual of purification for the community, and they will be forgiven, because the mistake was unintentional and they brought their sin offering as a food offering to the Lord. 26 The whole community of Israel and the foreigners living among them will be forgiven, because everyone was involved in the mistake.
27 If any of you sin unintentionally, you are to offer a one-year-old female goat as a sin offering. 28 At the altar the priest shall perform the ritual of purification to purify you from your sin, and you will be forgiven. 29 The same regulation applies to all who unintentionally commit a sin, whether they are native Israelites or resident foreigners.
30 But any who sin deliberately, whether they are natives or foreigners, are guilty of treating the Lord with contempt, and they shall be put to death, 31 because they have rejected what the Lord said and have deliberately broken one of his commands. They are responsible for their own death.
The Man Who Broke the Sabbath
32 Once, while the Israelites were still in the wilderness, a man was found gathering firewood on the Sabbath. 33 He was taken to Moses, Aaron, and the whole community, 34 and was put under guard, because it was not clear what should be done with him. 35 Then the Lord said to Moses, “The man must be put to death; the whole community is to stone him to death outside the camp.” 36 So the whole community took him outside the camp and stoned him to death, as the Lord had commanded.
Rules about Tassels
37 The Lord commanded Moses 38 to say to the people of Israel: “Make tassels on the corners of your garments and put a blue cord on each tassel. You are to do this for all time to come. 39 The tassels will serve as reminders, and each time you see them you will remember all my commands and obey them; then you will not turn away from me and follow your own wishes and desires. 40 The tassels will remind you to keep all my commands, and you will belong completely to me. 41 I am the Lord your God; I brought you out of Egypt to be your God. I am the Lord.”
