1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Taisi sev divas sudraba taures; tās tev būs izkalt no tīra sudraba, un tās lai tev kalpo draudzes sasaukšanai un nometnes pacelšanai.
3 Tiklīdz abas pūtīs, tad visai draudzei būs pie tevis sapulcēties saiešanas telts durvīs;
4 Bet ja vienu vien pūtīs, tad lai pie tevis sapulcējas Israēla virsaiši, kufiem ir pakļauti vīru tūkstoši.
5 Bet kad jūs ar varenu skaņu pūtīsit, tad lai ceļas tā nometnes daļa, kas apmetusies pret austrumiem.
6 Bet kad otru reizi tiks trauksme pūsta, tad lai ceļas tās nometnes, kas apmetušās pret dienvidus pusi, un lai dodas ceļā. Trauksme jāpūš posmiem, kad viņiem jādodas ceļā.
7 Bet ja grib sasaukt draudzes pilnsapulci, tad tas jādara pūšot, tomēr ne tik stipri, kā ceļot trauksmi.
8 Un priesteriem—Ārona dēliem, ir jāpūš taures, un tas lai ir mūžīgs bauslības noteikums arī jūsu pēcnācējiem.
9 Un kad jūs ejat kapā par savu tēvu zemi pret ienaidnieku, kas jūs ir apspiedis, tad saceliet trauksmi ar taurēm, un tad tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tiksit izglābti no saviem ienaidniekiem.
10 Un tāpat arī savās prieka dienās, un savos svētku laikos, un savos jaunā mēneša svētkos pūtiet savas taures, tāpat ari savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“
11 Un notika otra gada otra mēneša divdesmitajā dienā, ka mākonis no saiešanas telts mājokja pacēlās.
12 Un Israēla bērni izvilka savu telšu mietiņus, un ar pārgājieniem tie devās ceļā projām no Sinaja tuksneša; bet mākonis nolaidās Pāranas tuksnesī.
13 Tā tie pirmo reizi devās ceļā, klausīdami tā Kunga pavēli Mozum.
14 Un pirmā ar saviem pulkiem un savu kapa pulku karogu ceļā devās Jūdas cilts ar Nachšonu, Aminādaba dēlu, savu pulku priekšgalā.
15 Bet Isašara cilts kara pulku priekšgalā bija Netaneēls, Zuara dēls;
16 Un Zebulona cilts kapa pulku priekšgalā stāvēja Ēliābs, Helona dēls.
17 Kad mājoklis tika nocelts, tad Geršona cilts pēcnācēji ar Merārija pēcnācējiem cēlās un nesa mājokli.
18 Pēc tam Rūbena nometne pacēla savu kapa pulku karogu ar saviem pulkiem, un šo kapa pulku priekšgalā gāja Ēlicūrs, Šedeura dēls.
19 Bet ar Simeona cilts kapa pulkiem bija Šelumiēls, Curišadaja dēls.
20 Un Gada dlts kapa pulku priekšgalā bija Ēliasafs, Deguēla dēls.
21 Tad arī kehatieši, svētnīcas viscienīgāko svēto lietu nesēji, devās ceļā, un mājoklis jau atkal bija uzcelts, kamēr tie atnāca.
22 Tad savas cilts kapa pulku karogu līdz ar saviem pulkiem pacēla Gfraima ļaudis; un viņu priekšgalā gāja Ēlišāms, Amihuda dēls.
23 Un ar Manases cilts pulku gāja Gamaliēls, Pedacūra dēls.
24 Un ar Benjamīna cilts kapa pulkiem gāja Abidans, Gideona dēls.
25 Tad savu kapa pulku karogu pacēla Dana cilts, lai noslēgtu visu kapa pulku gājienu ar saviem pulkiem, un to priekšgalā bija Ahiēzers, Amišadaja dēls.
26 Un ar Ašera dlts kapa pulkiem bija Pagiēls, Ochrana dēls.
27 Bet ar Naftaļa dlts kapa pulkiem bija Ahīra, Einana dēls.
28 Tā Israēla bērni devās ceļā ar saviem pulkiem, un tie izvilka savu telšu mietus.
29 Un Mozus sadja Hobabam, Reguēla dēlam, savam midianiešu sievas tēvam: „Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu. —Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam.“
30 Bet viņš atbildēja: „Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem.“
31 Bet Mozus viņam sacīja: „Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs.
32 Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu.“
33 Un tie nocēlās no tā Kunga kalna triju dienu gājumu, un tā Kunga derības šķirsts tika tiem nests pa priekšu triju dienu pārgājienā, lai izmeklētu viņiem apmešanās vietu;
34 Un tā Kunga mākonis bija pār viņiem dienā, kad tie no nometnes cēlās, lai dotos ceļā.
35 Un notikās, kad šķirsts tika nests, tad Mozus sacīja: „Celies, Kungs, lai tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, un tie, kas tevi ienīst, lai bēg tava vaiga priekšā!“
36 Bet ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: „Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem!“
The Silver Trumpets
1 The Lord said to Moses, 2 “Make two trumpets of hammered silver to use for calling the people together and for breaking camp. 3 When long blasts are sounded on both trumpets, the whole community is to gather around you at the entrance to the Tent of my presence. 4 But when only one trumpet is sounded, then only the leaders of the clans are to gather around you. 5 When short blasts are sounded, the tribes camped on the east will move out. 6 When short blasts are sounded a second time, the tribes on the south will move out. So short blasts are to be sounded to break camp, 7 but in order to call the community together, long blasts are to be sounded. 8 The trumpets are to be blown by Aaron's sons, the priests.
“The following rule is to be observed for all time to come. 9 When you are at war in your land, defending yourselves against an enemy who has attacked you, sound the signal for battle on these trumpets. I, the Lord your God, will help you and save you from your enemies. 10 Also on joyful occasions—at your New Moon Festivals and your other religious festivals—you are to blow the trumpets when you present your burnt offerings and your fellowship offerings. Then I will help you. I am the Lord your God.”
The Israelites Break Camp
11 On the twentieth day of the second month in the second year after the people left Egypt, the cloud over the Tent of the Lord's presence lifted, 12 and the Israelites started on their journey out of the Sinai Desert. The cloud came to rest in the wilderness of Paran.
13 They began to march at the command of the Lord through Moses, 14 and each time they moved, they were in the same order. Those under the banner of the division led by the tribe of Judah started out first, company by company, with Nahshon son of Amminadab in command. 15 Nethanel son of Zuar was in command of the tribe of Issachar, 16 and Eliab son of Helon was in command of the tribe of Zebulun.
17 Then the Tent would be taken down, and the clans of Gershon and Merari, who carried it, would start out.
18 Next, those under the banner of the division led by the tribe of Reuben would start out, company by company, with Elizur son of Shedeur in command. 19 Shelumiel son of Zurishaddai was in command of the tribe of Simeon, 20 and Eliasaph son of Deuel was in command of the tribe of Gad.
21 Then the Levite clan of Kohath would start out, carrying the sacred objects. By the time they arrived at the next camp, the Tent had been set up again.
22 Next, those under the banner of the division led by the tribe of Ephraim would start out, company by company, with Elishama son of Ammihud in command. 23 Gamaliel son of Pedahzur was in command of the tribe of Manasseh, 24 and Abidan son of Gideoni was in command of the tribe of Benjamin.
25 Finally, those under the banner of the division led by the tribe of Dan, serving as the rear guard of all the divisions, would start out, company by company, with Ahiezer son of Ammishaddai in command. 26 Pagiel son of Ochran was in command of the tribe of Asher, 27 and Ahira son of Enan was in command of the tribe of Naphtali. 28 This, then, was the order of march, company by company, whenever the Israelites broke camp and set out.
29 Moses said to his brother-in-law Hobab son of Jethro the Midianite, “We are about to start out for the place which the Lord said he would give us. He has promised to make Israel prosperous, so come with us, and we will share our prosperity with you.”
30 Hobab answered, “No, I am going back to my native land.”
31 “Please don't leave us,” Moses said. “You know where we can camp in the wilderness, and you can be our guide. 32 If you come with us, we will share with you all the blessings that the Lord gives us.”
The People Set Out
33 When the people left Sinai, the holy mountain, they traveled three days. The Lord's Covenant Box always went ahead of them to find a place for them to camp. 34 As they moved on from each camp, the cloud of the Lord was over them by day.
35 Whenever the Covenant Box started out, Moses would say, “Arise, Lord; scatter your enemies and put to flight those who hate you!” 36 And whenever it stopped, he would say, “Return, Lord, to the thousands of families of Israel.”
