1 Tanī pašā laikā atnāca ļaudis, kas viņam stāstīja par galiliešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem.
2 Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs domājat, ka šie galilieši ir bijuši lielāki grēcinieki nekā visi pārējie galilieši, tāpēc ka tie to cietuši?
3 Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.
4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņ-padsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
5 Es jums saku: nebūt ne, bet ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, iūs visi ņemsit tādu pašu galu.“
6 Un viņš stāstīja šādu līdzību: „Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīna kalnā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada.
7 Tad viņš sacīja dārzniekam: Redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi!
8 Bet tas viņam atbildēja un sacīja: Kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu!
9 Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet ja ne, tad tu to vari nocirst.“
10 Un viņš mācījā kādā no sinagogām sabatā.
11 Un tur bija sieva, kurai astoņ-padsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
12 Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: „Sieva, topi svabada no savas slimības!“
13 Pie tam viņs tai uzlika savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
14 Bet sinagogas priekšnieks, ap-skaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: „Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!“
15 Bet tas Kungs tam atbildēja: „Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
16 Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuņi sātāns turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabatdienā no viņas saitēm?“
17 Un viņam tā runājot, visiem vina pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem šiem varenajiem darbiem, kurus viņš darīja.
18 Tad viņš teica: „Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko es to salīdzināšu;
19 Viņa ir līdzīga sinepju graudiņam, kuru kāds paņēma un iedēstīja savā dārzā, un kufā auga un izauga par koku, kujra zaros putni apakš debess taisīja savas ligzdas.“
20 Un atkal viņš sacīja: „Ar ko es salīdzināšu Dieva valstību?
21 Viņa ir līdzīga raugam, kuru kāda sieva paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr visa mīkla pilnīgi sarūga.“
22 Un viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis.
23 Bet kāds viņam jautāja: „Kungs, vai to ir maz, kas tiks izglābti?“ Uz to viņš atbildēja:
24 „Cīnaities ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi vēlēsies ieiet, bet nevarēs.
25 Jo, ja jūs tikai pēc tam, kad nama kungs būs cēlies un durvis aizslēdzis, nostāsities ārā un klauvēsit pie durvīm sacīdami: Kungs, atveri mums, viņš atbildēs jums: Es nezinu, no kurienes jūs esat!
26 Tad jūs sāksit stāstīt: Mēs ar tevi esam ēduši un dzēruši, un tu esi mācījis mūsu ielās.
27 Tad viņš jums atteiks: Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, visi jūs netaisnības darītāji!
28 Tur būs raudāšana un zobu trī-cēšana, kad jūs redzēsit Ābrahāmu, Izāku un Jēkabu un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā.
29 Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā.
30 Un redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.“
31 Tai pašā brīdī pienāca daži farizēji un sacīja viņam: „Izej un aizceļo no šejienes, jo Hērods grib tevi nonāvēt.“
32 Bet viņš tiem sacīja: „Ejiet, sakait šai lapsai: Redzi, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rit, bet parit es būšu galā.
33 Tiešām, man vēl šodien un rīt un parit jābūt ceļā, jo neklājas pravietim mirt ārpus Jeruzālemes.
34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauji praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cikreiz es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus—bet jūs negribējāt.
35 Redziet, jūsu nams būs atstāts, un es jums saku: jūs mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: Svētīts, kas nāk tā Kunga vārdā!“
Turn from Your Sins or Die
1 At that time some people were there who told Jesus about the Galileans whom Pilate had killed while they were offering sacrifices to God. 2 Jesus answered them, “Because those Galileans were killed in that way, do you think it proves that they were worse sinners than all other Galileans? 3 No indeed! And I tell you that if you do not turn from your sins, you will all die as they did. 4 What about those eighteen people in Siloam who were killed when the tower fell on them? Do you suppose this proves that they were worse than all the other people living in Jerusalem? 5 No indeed! And I tell you that if you do not turn from your sins, you will all die as they did.”
The Parable of the Unfruitful Fig Tree
6 Then Jesus told them this parable: “There was once a man who had a fig tree growing in his vineyard. He went looking for figs on it but found none. 7 So he said to his gardener, ‘Look, for three years I have been coming here looking for figs on this fig tree, and I haven't found any. Cut it down! Why should it go on using up the soil?’ 8 But the gardener answered, ‘Leave it alone, sir, just one more year; I will dig around it and put in some fertilizer. 9 Then if the tree bears figs next year, so much the better; if not, then you can have it cut down.’”
Jesus Heals a Crippled Woman on the Sabbath
10 One Sabbath Jesus was teaching in a synagogue. 11 A woman there had an evil spirit that had kept her sick for eighteen years; she was bent over and could not straighten up at all. 12 When Jesus saw her, he called out to her, “Woman, you are free from your sickness!” 13 He placed his hands on her, and at once she straightened herself up and praised God.
14 The official of the synagogue was angry that Jesus had healed on the Sabbath, so he spoke up and said to the people, “There are six days in which we should work; so come during those days and be healed, but not on the Sabbath!”
15 The Lord answered him, “You hypocrites! Any one of you would untie your ox or your donkey from the stall and take it out to give it water on the Sabbath. 16 Now here is this descendant of Abraham whom Satan has kept in bonds for eighteen years; should she not be released on the Sabbath?” 17 His answer made his enemies ashamed of themselves, while the people rejoiced over all the wonderful things that he did.
The Parable of the Mustard Seed
(Matthew 13.31Matthew 32Mark 4.30-32)18 Jesus asked, “What is the Kingdom of God like? What shall I compare it with? 19 It is like this. A man takes a mustard seed and plants it in his field. The plant grows and becomes a tree, and the birds make their nests in its branches.”
The Parable of the Yeast
(Matthew 13.33)20 Again Jesus asked, “What shall I compare the Kingdom of God with? 21 It is like this. A woman takes some yeast and mixes it with a bushel of flour until the whole batch of dough rises.”
The Narrow Door
(Matthew 7.13Matthew 14Matthew 21-23)22 Jesus went through towns and villages, teaching the people and making his way toward Jerusalem. 23 Someone asked him, “Sir, will just a few people be saved?”
Jesus answered them, 24 “Do your best to go in through the narrow door; because many people will surely try to go in but will not be able. 25 The master of the house will get up and close the door; then when you stand outside and begin to knock on the door and say, ‘Open the door for us, sir!’ he will answer you, ‘I don't know where you come from!’ 26 Then you will answer, ‘We ate and drank with you; you taught in our town!’ 27 But he will say again, ‘I don't know where you come from. Get away from me, all you wicked people!’ 28 How you will cry and gnash your teeth when you see Abraham, Isaac, and Jacob, and all the prophets in the Kingdom of God, while you are thrown out! 29 People will come from the east and the west, from the north and the south, and sit down at the feast in the Kingdom of God. 30 Then those who are now last will be first, and those who are now first will be last.”
Jesus' Love for Jerusalem
(Matthew 23.37-39)31 At that same time some Pharisees came to Jesus and said to him, “You must get out of here and go somewhere else, because Herod wants to kill you.”
32 Jesus answered them, “Go and tell that fox: ‘I am driving out demons and performing cures today and tomorrow, and on the third day I shall finish my work.’ 33 Yet I must be on my way today, tomorrow, and the next day; it is not right for a prophet to be killed anywhere except in Jerusalem.
34 “Jerusalem, Jerusalem! You kill the prophets, you stone the messengers God has sent you! How many times I wanted to put my arms around all your people, just as a hen gathers her chicks under her wings, but you would not let me! 35 And so your Temple will be abandoned. I assure you that you will not see me until the time comes when you say, ‘God bless him who comes in the name of the Lord.’”
