1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Piekodini Āronam un viņa dēliem, ka tiem būs sargāties no Israēla bērnu svētām dāvanām, ko tie Man svētī, ka tie nesagāna manu svēto vārdu; —Es esmu tas Kungs.
3 Saki tiem: Ikviens no jūsu pēcnākamiem uz paaudžu paaudzēm, kas ko no sava pieliek pie tām svētām dāvanām, ko Israēla bērni atnes kā svētu upuri tam Kungam, lai ar to kļūtu svēts, tomēr būdams nešķīsts, tad tāds cilvēks ir izdeldējams no mana vaiga; —Es esmu tas Kungs!
4 Ikviens no Arona cilts, kam ir spitālība vai dzimuma orgānu slimība, tas lai neēd no svētā upura, līdz kāmēr viņš kļūst šķīsts. Kas ko aizkar, kas ar mironi palicis nešķīsts, vai tādu, kam guļot notek sēkla,
5 Vai ja kāds aizkāris kādu rāpuli un tāpēc kļuvis nešķīsts, vai arī kādu cilvēku, no kā tas pats kļuvis nešķīsts ar kaut kādu nešķīstību, kas viņam ir,
6 Tad tas, kas aizkāris ko tādu, ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram, un viņš nedrīkst nekā ēst no svētām dāvanām, tekāms viņš nav mazgājis savu miesu ūdenī.
7 Pēc saules rieta tanī laikā viņš ir atkal kļuvis šķīsts, un pēc tam viņš var ēst no svētām dāvanām, jo tā ir viņa barība.
8 Maitu vai saplosītu gaļu lai tas neēd, jo ar to viņš kļūst nešķīsts; —Es esmu tas Kungs.
9 Tāpēc lai tie tur manus noteikumus, lai neuzkrautu sev grēku un to dēļ nemirtu, jo viņi ar tiem sagandējas; —Es esmu tas Kungs, kas tos dara svētus!“ —
10 Nevienam svešiniekam nebūs ēst no svētītā: nedz piedzīvotājam pie priestera, nedz arī algādzim nebūs ēst no svētītā.
11 Bet ja priesteris ir par savu naudu nopircis kādu vergu, tam būs no tā ēst; tāpat arī viņa namā dzimušais vergs, tie visi lai ēd no viņa maizes.
12 Bet ja priestera meita iziet pie sveša vīra, tad viņai nebūs ēst no svētā cilājamā upura.
13 Bet ja priestera meita kļuvusi atraitne vai tikusi atstādināta, un viņai nav pēcnācēju, un tā atgriežas atpakaļ sava tēva namā, tad viņa drīkst kā savā jaunības laikā ēst sava tēva maizi, bet nevienam svešiniekam to nebūs ēst.
14 Un ja kas nezinādams ēdīs no svētītās maizes, tam pie tās jāpieliek piektā daļa un jāatdod priesterim kopā ar svētīto.
15 Un priesteriem nebūs sagandēt Israēla bērnu svētītās devas, ko tie devuši tam Kungam kā cilājamo upuri,
16 Ka viņi sev neuzliek noziegumu un apgrēcību, ēzdami savas svētītās dāvanas, jo Es esmu tas Kungs, kas viņus dara svētus.“
17 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
18 „Saki Aronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem, tiem pieko-dinādams: Ja kas no Israēla nama un no svešiniekiem, kas piedzīvo Israēlā, gribētu nest savu dāvinājuma upuri, vai nu tas būtu, izpildot kādu no saviem solījumiem, vai ari savas labprātības skubināts, lai to pienestu tam Kungam kā dedzināmo upuri,
19 Kāds Viņam labi patiktu, tas laiņem nevainojamu vīriešu kārtas dzīvnieku no vēršiem, no avīm vai no kazām.
20 Bet dzīvnieku, kam kāda vaina, to jūs nedrīkstat nest, jo tas nebūs patīkams no jums.
21 Un ja kas tam Kungam grib ziedot pateicības upuri, lai piepildītu sevišķu solījumu, vai ja to dara no laba prāta, vai ņem to no liellopiem, vai no sīklopiem, tad tam būs būt bez vainas, ka tas lai būtu patīkams, bet kas ar kādu vainu, —tāds nevar labpatikt.
22 Ja tas ir akls vai ar salauztiem locekļiem, vai sakropļots, vai ar strutu pilniem augoņiem, vai aplipis ar kraupi, vai ar ļaunām ēdēm, tad tādus dzīvniekus jums nebūs pienest tam Kungam upurēt, un no tiem jums nebūs tam Kungam likt uz altāra uguns upuri.
23 Bet vērsi vai avi, kam visai gari vai visai īsi locekļi, tādu jūs varat sataisīt par labprātības upuri, bet tāds nebūs patīkams kā solījuma upuris.
24 Bet dzīvnieku, kam pauti saspiesti vai sadauzīti, vai nogriezti, vai kas ir rāmīts, jums nebūs pienest un upurēt tam Kungam; tādas lietas jūs savā zemē nedariet.
25 Arī no svešinieka rokas jums nekā nebūs atnest no visādiem tādiem dzīvniekiem un tos upurēt savam Dievam par barību, jo tādiem ir rāmīšanas pazīmes, tiem ir vaina, un tie nebūs patīkami kā dāvana no jums.“
26 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
27 „Kad vērsis vai avs, vai kazlēns piedzimst, un ja tie ir palikuši septiņas dienas pie mātes, tad atšķirti, tādi astotajā dienā vai vēlāk būs labi patīkami kā uguns upuri, pienesti tam Kungam.
28 Liellopu vai avi jums nav atļauts nokaut līdz ar šā dzīvnieka augli vienā un tanī pašā dienā.
29 Un kad jūs upurējat kaujamo pateicības upuri tam Kungam, tad upurējiet to tā, ka tas būtu patīkams dāvinājums no jums.
30 Tanī pat dienā tas ir apēdams, neatliciniet neko līdz rītam; —Es esmu tas Kungs!
31 Ievērojiet manas pavēles un tās izpildiet; —Es esmu tas Kungs!
32 Un nepulgojiet manu svēto vārdu, bet gādājiet, ka Es tieku turēts svēts Israēla bērnu vidū; —Es esmu tas Kungs, kas dara jūs svētus,
33 Tas, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs vienīgi piederētu Dievam; —Es esmu tas Kungs!“
The Holiness of the Offerings
1 The Lord commanded Moses 2 to tell Aaron and his sons, “You must not bring disgrace on my holy name, so treat with respect the sacred offerings that the people of Israel dedicate to me. I am the Lord. 3 If any of your descendants, while he is ritually unclean, comes near the sacred offerings which the people of Israel have dedicated to me, he can never again serve at the altar. This applies for all time to come. I am the Lord.
4 “None of the descendants of Aaron who has a dreaded skin disease or a discharge may eat any of the sacred offerings until he is ritually clean. Any priest is unclean if he touches anything which is unclean through contact with a corpse or if he has an emission of semen 5 or if he has touched an unclean animal or person. 6 Any priest who becomes unclean remains unclean until evening, and even then he may not eat any of the sacred offerings until he has taken a bath. 7 After the sun sets he is clean, and then he may eat the sacred offerings, which are his food. 8 He shall not eat the meat of any animal that has died a natural death or has been killed by wild animals; it will make him unclean. I am the Lord.
9 “All priests shall observe the regulations that I have given. Otherwise, they will become guilty and die, because they have disobeyed the sacred regulations. I am the Lord and I make them holy.
10 “Only a member of a priestly family may eat any of the sacred offerings; no one else may eat them—not even someone staying with a priest or hired by him. 11 But a priest's slaves, bought with his own money or born in his home, may eat the food the priest receives. 12 A priest's daughter who marries someone who is not a priest may not eat any of the sacred offerings. 13 But a widowed or divorced daughter who has no children and who has returned to live in her father's house as a dependent may eat the food her father receives as a priest. Only a member of a priestly family may eat any of it.
14 “If any people who are not members of a priestly family eat any of the sacred offerings without intending to, they must repay the priest its full value plus an additional 20 percent. 15 The priests shall not profane the sacred offerings 16 by letting any unauthorized people eat them; this would bring guilt and punishment on such people. I am the Lord and I make the offerings holy.”
17 The Lord commanded Moses 18 to give Aaron and his sons and all the people of Israel the following regulations. When any Israelite or any foreigner living in Israel presents a burnt offering, whether as fulfillment of a vow or as a freewill offering, the animal must not have any defects. 19 To be accepted, it must be a male without any defects. 20 If you offer any animal that has any defects, the Lord will not accept it. 21 When anyone presents a fellowship offering to the Lord, whether as fulfillment of a vow or as a freewill offering, the animal must be without any defects if it is to be accepted. 22 Do not offer to the Lord any animal that is blind or crippled or mutilated, or that has a running sore or a skin eruption or scabs. Do not offer any such animals on the altar as a food offering. 23 As a freewill offering you may offer an animal that is stunted or not perfectly formed, but it is not acceptable in fulfillment of a vow. 24 Do not offer to the Lord any animal whose testicles have been crushed, cut, bruised, or torn off. This is not permitted in your land.
25 Do not offer as a food offering any animal obtained from a foreigner. Such animals are considered defective and are not acceptable.
26-27 When a calf or a lamb or a kid is born, it must not be taken from its mother for seven days, but after that it is acceptable as a food offering. 28 Do not sacrifice a cow and its calf or a sheep and its lamb or a goat and its kid on the same day. 29 When you offer a sacrifice of thanksgiving to the Lord, follow the rules so that you will be accepted; 30 eat it the same day and leave none of it until the next morning.
31 The Lord said, “Obey my commands; I am the Lord. 32 Do not bring disgrace on my holy name; all the people of Israel must acknowledge me to be holy. I am the Lord and I make you holy; 33 and I brought you out of Egypt to become your God. I am the Lord.”
