1 Bet Israēla bērni pieskārās pie tā, kas ar lāstu bija nolemts iznīcībai, jo Achans Karmija dēls, bet tas Zabdija dēls, un tas Zeracha dēls no Jūdas cilts, bija paņēmis no aizliegtā. Tad tā Kunga dusmas iedegās pret Israēla bērniem.
2 Un Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju, kas ir Bet-Avenas tuvumā austrumos no Bēteles, un uz tiem runāja, teikdams: „Ejiet augšup un izlūkojiet zemi!“
3 Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un tie atgriezās pie Jozuas un viņam sacīja: „Lai visa tauta nedodas uz turieni, bet lai noiet kādi divi vai trīs tūkstoši vīru,! kuru pietiktu, lai Aju ieņemtu, bet visa tauta lai netiek apgrūtināta ar došanos turpu, jo Ajā ļaužu nav daudz.“
4 Tad turpu arī devās tikai kādi trīs tūkstoši vīru no visas tautas, bet tie metās bēgt Ajas vīru priekšā.
5 Un Ajas vīri nogalināja no šiem vīriem kādus trīsdesmit sešus virus un vajāja pārējos no vārtiem līdz akmeņu lauztuvēm, un vēl daļu tie nokāva pie pakalnes. Tad tautas sirds izkusa un kļuva kā ūdens.
6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga priekš tā Kunga šķirsta lidz pat vakaram, ir viņš, ir Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.
7 Un Jozua sacīja: „Ak Kungs, mans Dievs! Kāpēc Tu esi licis šai tautai pārcelties pār Jardānu? Vai ar nodomu, lai mūs nodotu amoriešu rokās? Lai tie mūs iznicinātu? Ak, kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jardānas!
8 Ko gan varu vēl teikt, ak Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru?
9 Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un pieliks visas pūles, lai mūsu vārds tiktu izdeldēts no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi sava lielā vārda labā?“
10 Tad tas Kungs sacīja Jozuam: „Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga?
11 Israēls ir grēkojis un pārkāpis manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem.
12 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.
13 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: Dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Kaut kāds lāsts ir tavā vidū pār tevi, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus.
14 Tāpēc ierodieties rītu agri savu cilšu secībā; un tā cilts, uz kufu tas Kungs norādīs, tā lai tuvojas savu ģinšu secībā, bet tā ģints, uz ko tas Kungs norādīs, lai ierodas savu ģimeņu secībā, bet tās ģimenes, kas vienā namā, uz ko tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa atsevišķam vīram.
15 Un kufš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ, ka viņš ir lauzis tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā.“
16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm; un norādījums krita uz Jūdas cilti.
17 Un kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika apzīmēta Zeracha ģints, un kad viņš lika tuvoties Zeracha ģintij, ģimenei pēc ģimenes, tad norādīta tika Zabdija ģimene.
18 Un kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika ar norādījumu apzīmēts Achans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un tas Zeracha dēls, no Jūdas cilts.
19 Tad Jozua sacīja Achanam: „Mans dēls, dodi godu tam Kungam, Israēla Dievam, un dodi Viņam slavu un pateic, lūdzu, man, ko tu esi izdarījis, bet neslēp manā priekšā itin neko!“
20 Tad Achans Jozuam atbildēja un sacīja: „Patiešām, es esmu grēkojis tā Kunga, Israēla Dieva priekšā! Un lūk, kādu pārkāpumu es esmu izdarījis.
21 Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu mēteli un divi simti sudraba seķeļu un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un, redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs apakšā zem tām.“
22 Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un, redzi, tiešām, viņa teltī bija apslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā.
23 Un tie tos paņēma no telts vidus, un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika tā Kunga priekšā.
24 Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Achanu, Zeracha dēlu, un ir to sudrabu, ir mēteli, ir zelta kausējuma stieni, un ir viņa dēlus, ir viņa meitas, ir viņa vēršus, ir viņa ēzeļus, ir viņa sīklopus, ir viņa telti, itin visu, kas tam piederēja, un tos visus noveda Achoras ielejā.
25 Un Jozua tad sacīja: „Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē!“ Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus.
26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Tad tas Kungs mitējās savā dusmu karstumā. Tādēļ šo vietu līdz pat šai dienai vēl sauc par Achoras ieleju.
Achan's Sin
1 The Lord's command to Israel not to take from Jericho anything that was to be destroyed was not obeyed. A man named Achan disobeyed that order, and so the Lord was furious with the Israelites. (Achan was the son of Carmi and grandson of Zabdi, and belonged to the clan of Zerah, a part of the tribe of Judah.)
2 Joshua sent some men from Jericho to Ai, a city east of Bethel, near Bethaven, with orders to go and explore the land. When they had done so, 3 they reported back to Joshua: “There is no need for everyone to attack Ai. Send only about two or three thousand men. Don't send the whole army up there to fight; it is not a large city.” 4 So about three thousand Israelites made the attack, but they were forced to retreat. 5 The men of Ai chased them from the city gate as far as some quarries and killed about thirty-six of them on the way down the hill. Then the Israelites lost their courage and were afraid.
6 Joshua and the leaders of Israel tore their clothes in grief, threw themselves to the ground before the Lord's Covenant Box, and lay there till evening, with dust on their heads to show their sorrow. 7 And Joshua said, “Sovereign Lord! Why did you bring us across the Jordan at all? To turn us over to the Amorites? To destroy us? Why didn't we just stay on the other side of the Jordan? 8 What can I say, O Lord, now that Israel has retreated from the enemy? 9 The Canaanites and everyone else in the country will hear about it. They will surround us and kill every one of us! And then what will you do to protect your honor?”
10 The Lord said to Joshua, “Get up! Why are you lying on the ground like this? 11 Israel has sinned! They have broken the agreement with me that I ordered them to keep. They have taken some of the things condemned to destruction. They stole them, lied about it, and put them with their own things. 12 This is why the Israelites cannot stand against their enemies. They retreat from them because they themselves have now been condemned to destruction! I will not stay with you any longer unless you destroy the things you were ordered not to take! 13 Get up! Purify the people and get them ready to come before me. Tell them to be ready tomorrow, because I, the Lord God of Israel, have this to say: ‘Israel, you have in your possession some things that I ordered you to destroy! You cannot stand against your enemies until you get rid of these things!’ 14 So tell them that in the morning they will be brought forward, tribe by tribe. The tribe that I pick out will then come forward, clan by clan. The clan that I pick out will come forward, family by family. The family that I pick out will come forward, one by one. 15 The one who is then picked out and found with the condemned goods will be burned, along with his family and everything he owns, for he has brought terrible shame on Israel and has broken my covenant.”
16 Early the next morning Joshua brought Israel forward, tribe by tribe, and the tribe of Judah was picked out. 17 He brought the tribe of Judah forward, clan by clan, and the clan of Zerah was picked out. Then he brought the clan of Zerah forward, family by family, and the family of Zabdi was picked out. 18 He then brought Zabdi's family forward, one by one, and Achan, the son of Carmi and grandson of Zabdi, was picked out. 19 Joshua said to him, “My son, tell the truth here before the Lord, the God of Israel, and confess. Tell me now what you have done. Don't try to hide it from me.”
20 “It's true,” Achan answered. “I have sinned against the Lord, Israel's God, and this is what I did. 21 Among the things we seized I saw a beautiful Babylonian cloak, about five pounds of silver, and a bar of gold weighing over one pound. I wanted them so much that I took them. You will find them buried inside my tent, with the silver at the bottom.”
22 So Joshua sent some men, who ran to the tent and found that the condemned things really were buried there, with the silver at the bottom. 23 They brought them out of the tent, took them to Joshua and all the Israelites, and laid them down in the presence of the Lord. 24 Joshua, along with all the people of Israel, seized Achan, the silver, the cloak, the bar of gold, together with Achan's sons and daughters, his cattle, donkeys, and sheep, his tent, and everything else he owned; and they took them to Trouble Valley. 25 And Joshua said, “Why have you brought such trouble on us? The Lord will now bring trouble on you!” All the people then stoned Achan to death; they also stoned and burned his family and possessions. 26 They put a huge pile of stones over him, which is there to this day. That is why that place is still called Trouble Valley.
Then the Lord was no longer furious.
