1 Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi izpostījis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,
2 Tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.
3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma un pie Lachišas ķēniņa Jafijas un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:
4 „Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem!“
5 Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lachišas ķēniņš, kā arī Eglonas ķēniņš, —viņi visi līdz ar visiem saviem kapa pulkiem un apmetās teltīs pret Gibeonu un iesāka ar to kapot.
6 Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: „Neatrauji savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums! Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos.“
7 Tad Jozua līdz ar visu kapaspēka saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.
8 Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā.“
9 Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu,
10 Un tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.
11 Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai tā, ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.
12 Toreiz Jozua lūdza to Kungu, tas ir tai dienā, kad tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: „Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!“
13 Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, —saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.
14 Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kupā tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo tas Kungs karoja Israēla labā.
15 Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.
16 Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un apslēpušies alā pie Makēdas.
17 Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: „Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas.“
18 Tad Jozua pavēlēja: „Aizveliet lielus akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet virus viņu apsargāšanai!
19 Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet zemē viņu pārpalicējus. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā.“
20 Un kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznicināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam, un kad tikai nedaudzi bija atlikušies, tad šie pārpalicēji tomēr bija paguvuši glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās.
21 Un kad visa kajra tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens pat nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,
22 Tad Jozua pavēlēja: „Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!“
23 Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lachišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.
24 Un kad nu tie bija šos piecus minētos ķēniņus izveduši laukā pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: „Nāciet šurp un lieciet savas kāias uz šo ķēniņu skaustiem!“ Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.
25 Un Jozua tiem sacīja: „Nebīstaities un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit.“
26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem; un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.
27 Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.
28 Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, kas būtu palicis sveiks, jo viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
29 Tad Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.
30 Un tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva ir viņu, ir ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, arī šinī vietā viņš netaupīja itin neviena, kas būtu palicis dzīvs, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.
31 Tad Jozua, līdz ar visu Israēlu, aizgāja no Libnas uz Lachišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.
32 Un tas Kungs nodeva Lachišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, darīdams visu gluži tāpat, kā tas bija darījis Libnā.
33 Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lachišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku tā, ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības.
34 Un Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Lachišas uz Eglonu; un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.
35 Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu gluži tāpat, kā viņš bija darījis Lachišā.
36 Tad Jozua cēlās, un viss Israēls līdz ar viņu, no Eglonas un devās augšā uz Hebronu, un viņš karoja pret to.
37 Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznicinādams visas pilsētas un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīva neviena un darīja gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš to pilnīgi izpostīja, iznīcinādams ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās.
38 Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.
39 Un viņš ari to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznicināja visas dzīvās dvēseles, kas tur vien bija; un viņš neatstāja dzīva neviena, darīdams gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā; tāpat viņš darīja Debirā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.
40 Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: ir kalnu zemi, ir dienvidus zemi, ir līdzenumu, ir pakalnu apgabalu un pie tam ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja pāri nevienu pašu, piepildīdams iznīcības lāstu tā, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.
41 Un Jozua tos pakļāva, sākot no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā ari visu Gošcnes zemi līdz Gibeonai.
42 Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.
43 Tad Jozua griezās atpakaļ, un viss Israēls līdz ar viņu, uz Gilgalas nometni.
The Amorites Are Defeated
1 Adonizedek, the king of Jerusalem, heard that Joshua had captured and totally destroyed Ai and had killed its king, just as he had done to Jericho and its king. He also heard that the people of Gibeon had made peace with the Israelites and were living among them. 2 The people of Jerusalem were greatly alarmed at this because Gibeon was as large as any of the cities that had a king; it was larger than Ai, and its men were good fighters. 3 So Adonizedek sent the following message to King Hoham of Hebron, King Piram of Jarmuth, King Japhia of Lachish, and to King Debir of Eglon: 4 “Come and help me attack Gibeon, because its people have made peace with Joshua and the Israelites.” 5 These five Amorite kings, the kings of Jerusalem, Hebron, Jarmuth, Lachish, and Eglon, joined forces, surrounded Gibeon, and attacked it.
6 The men of Gibeon sent word to Joshua at the camp in Gilgal: “Do not abandon us, sir! Come at once and help us! Save us! All the Amorite kings in the hill country have joined forces and have attacked us!”
7 So Joshua and his whole army, including the best troops, started out from Gilgal. 8 The Lord said to Joshua, “Do not be afraid of them. I have already given you the victory. Not one of them will be able to stand against you.” 9 All night Joshua and his army marched from Gilgal to Gibeon, and they made a surprise attack on the Amorites. 10 The Lord made the Amorites panic at the sight of Israel's army. The Israelites slaughtered them at Gibeon and pursued them down the mountain pass at Beth Horon, keeping up the attack as far south as Azekah and Makkedah. 11 While the Amorites were running down the pass from the Israelite army, the Lord made large hailstones fall down on them all the way to Azekah. More were killed by the hailstones than by the Israelites.
12 On the day that the Lord gave the men of Israel victory over the Amorites, Joshua spoke to the Lord. In the presence of the Israelites he said,
“Sun, stand still over Gibeon;
Moon, stop over Aijalon Valley.”
13 The sun stood still and the moon did not move until the nation had conquered its enemies. This is written in The Book of Jashar. The sun stood still in the middle of the sky and did not go down for a whole day. 14 Never before, and never since, has there been a day like it, when the Lord obeyed a human being. The Lord fought on Israel's side!
15 After this, Joshua and his army went back to the camp at Gilgal.
Joshua Captures the Five Amorite Kings
16 The five Amorite kings, however, had escaped and were hiding in the cave at Makkedah. 17 Someone found them, and Joshua was told where they were hiding. 18 He said, “Roll some big stones in front of the entrance to the cave. Place some guards there, 19 but don't stay there yourselves. Keep on after the enemy and attack them from the rear; don't let them get to their cities! The Lord your God has given you victory over them.” 20 Joshua and the men of Israel slaughtered them, although some managed to find safety inside their city walls and were not killed. 21 Then all of Joshua's men came back safe to him at the camp at Makkedah.
No one in the land dared even to speak against the Israelites.
22 Then Joshua said, “Open the entrance to the cave and bring those five kings out to me.” 23 So the cave was opened, and the kings of Jerusalem, Hebron, Jarmuth, Lachish, and Eglon were brought out 24 and taken to Joshua. Joshua then called all the men of Israel to him and ordered the officers who had gone with him to come and put their feet on the necks of the kings. They did so. 25 Then Joshua said to his officers, “Don't be afraid or discouraged. Be determined and confident because this is what the Lord is going to do to all your enemies.” 26 Then Joshua killed the kings and hanged them on five trees, where their bodies stayed until evening. 27 At sundown Joshua gave orders, and their bodies were taken down and thrown into the same cave where they had hidden earlier. Large stones were placed at the entrance to the cave, and they are still there.
Joshua Captures More Amorite Territory
28 Joshua attacked and captured Makkedah and its king that day. He put everyone in the city to death; no one was left alive. He did to the king of Makkedah what he had done to the king of Jericho.
29 After this, Joshua and his army went on from Makkedah to Libnah and attacked it. 30 The Lord also gave the Israelites victory over this city and its king. They spared no one, but killed every person in it. They did to the king what they had done to the king of Jericho.
31 After this, Joshua and his army went on from Libnah to Lachish, surrounded it and attacked it. 32 The Lord gave the Israelites victory over Lachish on the second day of the battle. Just as they had done at Libnah, they spared no one, but killed every person in the city. 33 King Horam of Gezer came to the aid of Lachish, but Joshua defeated him and his army and left none of them alive.
34 Next, Joshua and his army went on from Lachish to Eglon, surrounded it and attacked it. 35 They captured it the same day and put everyone there to death, just as they had done at Lachish.
36 After this, Joshua and his army went from Eglon up into the hills to Hebron, attacked it 37 and captured it. They killed the king and everyone else in the city as well as in the nearby towns. Joshua condemned the city to total destruction, just as he had done to Eglon. No one in it was left alive.
38 Then Joshua and his army turned back to Debir and attacked it. 39 He captured it, with its king and all the nearby towns. They put everyone there to death. Joshua did to Debir and its king what he had done to Hebron and to Libnah and its king.
40 Joshua conquered the whole land. He defeated the kings of the hill country, the eastern slopes, and the western foothills, as well as those of the dry country in the south. He spared no one; everyone was put to death. This was what the Lord God of Israel had commanded. 41 Joshua's campaign took him from Kadesh Barnea in the south to Gaza near the coast, including all the area of Goshen, and as far north as Gibeon. 42 Joshua conquered all these kings and their territory in one campaign because the Lord, Israel's God, was fighting for Israel. 43 After this, Joshua and his army went back to the camp at Gilgal.
