1 Pūtiet tauri Ciānā, saceliet trauksmi manā svētajā kalnā, satrūkstieties, visi zemes iedzīvotāji! Jo tā Kunga diena nāk, tā ir jau tuvu,
2 Drūma, tumša, mākoņaina un miglā tīta diena. Kā necaurredzama rīta krēsla, nolaidusies zemu pāri kalniem, plūst liela, varena tauta, kāda ne mūžam nav redzēta un kādas vairs nebūs uz radu radiem.
3 Tai papriekšu iet iznīcinātāja uguns, un tai seko visu sadedzinātāja liesma. Zeme tās priekšā ir kā Ēdenes dārzs, bet aiz tās ir tikai vienmuļi tukša kailatne un tuksnesis; izvairīties un glābties no tās nevienam nav iespējams.
4 Viņi izskatās kā zirgi un drāžas uz priekšu kā skrējēji kumeļi.
5 Ar dobjai rīboņai līdzīgu troksni viņi drāžas pāri augstajiem kalniem, čirkstēdami un rībēdami kā rati, un viņi švirkst kā uguns liesmas salmos; viņi tiešām atgādina varenu tautu, kas bruņojusies cīņai.
6 Viņu priekšā šausmīgas bailes pārņem tautas, un visu ļaužu sejas nobāl.
7 Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas.
8 Viņi netraucē cits citu, bet ikviens ietur savu vietu un virzās uz priekšu viņam noteiktā kārtībā; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, pārspēj visus pret viņiem lietojamos ieročus un ne ar ko nav aiztinami.
9 Pilsētai uzbrūkot, viņi uzrāpjas mūros, ielaužas dzīvokļos un iekāpj pa logiem kā zagļi.
10 Viņu priekšā trīc zeme, un sakustas debess, aptumšojas saule un mēness, un pat zvaigznes zaudē savu spožumu.
11 Un tas Kungs liek atskanēt savai balsij, —saviem pērkoniem sava karaspēka priekšā; bezgalīgi liels un varens ir Viņa karaspēks, daudz ir Viņa pavēļu izpildītāju. —Liela ir tā Kunga diena un visai briesmīga. Kas var gan tajā pastāvēt?
12 „Bet arī vēl tagad“, —saka tas Kungs, —„griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!“
13 Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.
14 Kas zina, Viņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl, un Viņš parādīs jums vispirms savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upuŗus Viņam, tam Kungam jūsu Dievam.
15 Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet svētā godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu!
16 Savāciet vienuviet visu tautu, svētās un nopietnās pārdomās lai sanāk kopā draudze, sapulciniet tautas vecajos, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas īpašās dzīvojamās telpas!
17 Lai priesteri, tā Kunga kalpi, stāv raudādami starp tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: „Saudzē un žēlo, ak Kungs, savu tautu, neatstāj kaunā savu mantojumu, lai pagani par to nevaldītu zobodamies! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita citai brfnēdamās: „Kur tad nu ir viņu Dievs?“
18 Tad tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par savu zemi un pasargāja no iznīcības savu tautu.
19 Tas Kungs atbildēja un sacīja savai tautai: „Redzi, Es jums došu bagātīgi labību, vīnu un eļļu, lai jums būtu ko pienācīgi pārtikt, un neatstāšu jūs vairs par izsmieklu pagāniem.
20 Jūsu ienaidnieku, to no ziemeļiem, Es aizdzīšu tālu no jums projām un novirzīšu viņu sausā, tukšā zemē, viņa priekšējos pulkus Es iegāzīšu Austrumu jūŗā, viņa pakaļējos pulkus—Rietumu jūfā, lai viņi tur smakodami satrūd un sapūst, jo šis ienaidnieks izdarījis daudz briesmu darbu.
21 Nebīsties, tīruma zeme, bet priecājies un esi līksma! Jo tas Kungs tiešām ir spējīgs veikt lielus darbus.
22 Nebīstieties, dzīvnieki laukos! Jo veldzes apveltītās vietas smilšu klajumos atkal zaļos, koki atkal nesis augļus, un ražas pilnībā lieksies lejup zari vīģu un vīna kokiem.
23 Ari jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva tā Kunga apziņā! Jo Viņš piešķir jums pamācītājus dzīves taisnīgumā un kā agrāk sūta jums agrīno un vēlīno lietu,
24 Lai kloni pildītos ar labību un spaidi mirktu svaiga vīna un eļļas straumēs.
25 Es jums griezīšu par labu visus tos gadus, kuros jūsu ražu postīja siseņi, viņu cirmeņi, vaboles un kukaiņi, dažādi grauzēji, mans lielais karaspēks, ko Es pret jums sūtīju,
26 Lai jums būtu papilnam ko ēst un jūs teiktu un slavētu tā Kunga, jūsu Dieva, vārdu, kas brīnumus darījis jūsu vidū, bet mana tauta nekad vairs lai nenokļūst kaunā.
27 Un jums jāzina, ka Es esmu Israēla vidū un ka Es, tas Kungs, esmu jūsu Dievs un neviens cits un ka manai tautai nekad nebūs kļūt kaunā!
The Locusts as a Warning of the Day of the Lord
1 Blow the trumpet; sound the alarm
on Zion, God's sacred hill.
Tremble, people of Judah!
The day of the Lord is coming soon.
2 It will be a dark and gloomy day,
a black and cloudy day.
The great army of locusts advances
like darkness spreading over the mountains.
There has never been anything like it,
and there never will be again.
3 Like fire they eat up the plants.
In front of them the land is like the Garden of Eden,
but behind them it is a barren desert.
Nothing escapes them.
4 They look like horses;
they run like war-horses.
5 As they leap on the tops of the mountains,
they rattle like chariots;
they crackle like dry grass on fire.
They are lined up like a great army ready for battle.
6 As they approach, everyone is terrified;
every face turns pale.
7 They attack like warriors;
they climb the walls like soldiers.
They all keep marching straight ahead
and do not change direction
8 or get in each other's way.
They swarm through defenses,
and nothing can stop them.
9 They rush against the city;
they run over the walls;
they climb up the houses
and go in through the windows like thieves.
10 The earth shakes as they advance;
the sky trembles.
The sun and the moon grow dark,
and the stars no longer shine.
11 The Lord thunders commands to his army.
The troops that obey him
are many and mighty.
How terrible is the day of the Lord!
Who will survive it?
A Call to Repentance
12 “But even now,” says the Lord,
“repent sincerely and return to me
with fasting and weeping and mourning.
13 Let your broken heart show your sorrow;
tearing your clothes is not enough.”
Come back to the Lord your God.
He is kind and full of mercy;
he is patient and keeps his promise;
he is always ready to forgive and not punish.
14 Perhaps the Lord your God will change his mind
and bless you with abundant crops.
Then you can offer him grain and wine.
15 Blow the trumpet on Mount Zion;
give orders for a fast and call an assembly!
16 Gather the people together;
prepare them for a sacred meeting;
bring the old people;
gather the children
and the babies too.
Even newly married couples
must leave their homes and come.
17 The priests, serving the Lord
between the altar and the entrance of the Temple,
must weep and pray:
“Have pity on your people, Lord.
Do not let other nations despise us and mock us
by saying, ‘Where is your God?’”
God Restores Fertility to the Land
18 Then the Lord showed concern for his land;
he had mercy on his people.
19 He answered them:
“Now I am going to give you
grain and wine and olive oil,
and you will be satisfied.
Other nations will no longer despise you.
20 I will remove the locust army that came from the north
and will drive some of them into the desert.
Their front ranks will be driven into the Dead Sea,
their rear ranks into the Mediterranean.
Their dead bodies will stink.
I will destroy them because of all they have done to you.
21 “Fields, don't be afraid,
but be joyful and glad
because of all the Lord has done for you.
22 Animals, don't be afraid.
The pastures are green;
the trees bear their fruit,
and there are plenty of figs and grapes.
23 “Be glad, people of Zion,
rejoice at what the Lord your God has done for you.
He has given you the right amount of autumn rain;
he has poured down the winter rain for you
and the spring rain as before.
24 The threshing places will be full of grain;
the pits beside the presses will overflow with wine and olive oil.
25 I will give you back what you lost
in the years when swarms of locusts ate your crops.
It was I who sent this army against you.
26 Now you will have plenty to eat, and be satisfied.
You will praise the Lord your God,
who has done wonderful things for you.
My people will never be despised again.
27 Then, Israel, you will know that I am among you
and that I, the Lord, am your God
and there is no other.
My people will never be despised again.
The Day of the Lord
28 “Afterward I will pour out my Spirit on everyone:
your sons and daughters will proclaim my message;
your old people will have dreams,
and your young people will see visions.
29 At that time I will pour out my Spirit
even on servants, both men and women.
30 “I will give warnings of that day
in the sky and on the earth;
there will be bloodshed, fire, and clouds of smoke.
31 The sun will be darkened,
and the moon will turn red as blood
before the great and terrible day of the Lord comes.
32 But all who ask the Lord for help will be saved.
As the Lord has said,
‘Some in Jerusalem will escape;
those whom I choose will survive.’”
