1 „Kādēl nav paša Visuvarenā paredzēti sodu tiesu laikmeti, un kālab Viņam uzticīgie nedabū redzēt Viņa tiesas dienas?
2 Bet allaž pārcilātas tiek robežas, cits citam laupa ganāmpulkus kopā ar visiem ganiem.
3 Tie aizdzen prom bāra bērna ēzelīti un ķīlā paņem atraitnes vienīgo vērsi.
4 Viņi nostumj nabadziņus no dzīves taisnā ceļa, un kādas zemes nelaimīgajiem ir vispārīgi kaut kur jānolien pie malas.
5 Redzi, līdzīgi meža ēzeļiem tuksnesī tiem rītos agri ir jāiziet savos dienas darbos un jāiziet, skatīdamies pēc laupījuma; klajums dod viņiem barību viņu bērniem.
6 Bezdievīgā laukos viņiem jāievāc skābenes, un tie pārlasa bezdievīgo vīna kalnus.
7 Tiem kailumā, bez drēbēm, ir jāpavada naktis, pat bargā salā tiem nav segu.
8 Tos izmērcē kalnu aukstās lietus gāzes, un, bez pajumta būdami, tie pieglaužas klintīm.
9 Bāriņu atrauj mātei no krūtīm, un ķīlā paņem nespējnieku skrandainos tērpus.
10 Un viņi klejo apkārt kailām miesām, bez apģērba, un izsalkuši viņi stiepj sapļautos kūļus.
11 Tie izspiež eļļu bezdievīgo celtņu biezajos mūļros, tie min vīna spiedes un paši cieš slāpes.
12 Bet mirēju vaidi atskan no pilsētām, un nosisto dvēseles brēc pēc atriebības, bet Dievs neņem vērā lūgšanas!
13 Citi ir kļuvuši gaismas pretinieki; viņi atstāj bez ievērības Viņa ceļus un neturpina tālāk Viņa tekas.
14 Nav gaisma vēl aususi, jau laupītājs piecēlies; tas nokauj kā apspiesto, tā nabago, un nakti zaglis piekopj savu tumšo darbu.
15 Un laulības pārkāpēja acs ir tā, kas gaida krēslas, jo tas domā: Mani neviens pats neieraudzīs! un viņš sev uzliek sejas aizsegu.
16 Tie laužas iekšā namos, nākot tumsai, bet dienu tie noslēdzas, jo tie nekā negrib zināt no gaismas.
17 Un tas visiem ir kopējs, ka tiem rīts aust tumsā, nāves ēnā, un tiemvisiem labi zināmi nakts tumsas briesmu darbi.
18 Atri aizslīd bezdievīgais pa ūdens virsu; viņa druva ir nolādēta te virs zemes, tas nevar vairs virzīt savu ceļu uz saviem vīna dārziem.
19 Kā sausums un bula laiks izkusušo sniegu, tā nāves valsts aprij tos, kas ir grēkojuši!
20 Pat mātes klēpis tādu ātri aizmirst, kā salda bauda viņš paliek vienīgi tārpiem, neviens viņu nekad vairs nepiemin, un kā koks top bezdievīgais nocirsts,
21 Viņš, kas izputinājis vientuļi pasau lē palikušo bezbērnu sievieti un nevienai atraitnei nav nekā laba darījis!
22 Tāpat ar savu spēku Dievs pail-dzina dzīvi varmācīgiem; no slimības gultas piecejas dažs labs, kas jau pilnīgi bija zaudējis cerības dzīvot.
23 Viņš piešķir tam stiprumu un drošību, ļauj tam stāvēt stingri, un Viņa acis stāv nomodā par tāda cilvēka ceļiem.
24 Tie jūtas gan augstu pacelti, bet mazu, tikai mazu acumirkli, un viņu vairs nav. Un arī ja tie uzvedas pazemīgi, tiem jāiet bojā kā visiem pārējiem, un viņus nogriež kā vārpu stiebra augšgalā.
25 Vai tad tā nav? Kas mani sodīs savās dusmās? Vai es esmu melus teicis, un vai manis sacīto var pārvērst par kaut ko pilnīgi nenozīmīgu?“
1 Why doesn't God set a time for judging,
a day of justice for those who serve him?
2 People move property lines to get more land;
they steal sheep and put them with their own flocks.
3 They take donkeys that belong to orphans,
and keep a widow's ox till she pays her debts.
4 They prevent the poor from getting their rights
and force the needy to run and hide.
5 So the poor, like wild donkeys,
search for food in the dry wilderness;
nowhere else can they find food for their children.
6 They have to harvest fields they don't own,
and gather grapes in vineyards of the wicked.
7 At night they sleep with nothing to cover them,
nothing to keep them from the cold.
8 They are drenched by the rain that falls on the mountains,
and they huddle beside the rocks for shelter.
9 Evil people make slaves of fatherless infants
and take the children of the poor in payment for debts.
10 But the poor must go out with no clothes to protect them;
they must go hungry while harvesting wheat.
11 They press olives for oil, and grapes for wine,
but they themselves are thirsty.
12 In the cities the wounded and dying cry out,
but God ignores their prayers.
13 There are those who reject the light;
they don't understand it or go where it leads.
14 At dawn the murderer gets up
and goes out to kill the poor,
and at night he steals.
15 The adulterer waits for twilight to come;
he covers his face so that no one can see him.
16 At night thieves break into houses,
but by day they hide and avoid the light.
17 They fear the light of day,
but darkness holds no terror for them.
[Zophar]
18 The wicked are swept away by floods,
and the land they own is under God's curse;
they no longer go to work in their vineyards.
19 As snow vanishes in heat and drought,
so sinners vanish from the land of the living.
20 Not even their mothers remember them now;
they are eaten by worms and destroyed like fallen trees.
21 That happens because they mistreated widows
and showed no kindness to childless women.
22 God, in his strength, destroys the mighty;
God acts—and the wicked die.
23 God may let them live secure,
but keeps an eye on them all the time.
24 For a while the wicked prosper,
but then they wither like weeds,
like stalks of grain that have been cut down.
25 Can anyone deny that this is so?
Can anyone prove that my words are not true?
