1 Septītajā mēnesī nāca Ismaēls, Netanjas dēls, un Ališāmas dēla dēls, no ķēniņa dzimuma un viens no iepriekšējā ķēniņa augstākiem varas nesējiem, ar desmit vīriem pie Gedaljas, Ahikāma dēla, uz Micpu. Pie galda sēdot,
2 Cēlās Ismaēls, Netanjas dēls, un tie desmit vīri, kuri bija pie viņa, un nokāva ar zobenu Gedalju, Ahikāma dēlu; tas bija ari Šafana dēla dēls. Tā viņš noslepkavoja to vīru, ko Bābeles ķēninš bija iecēlis par pārvaldnieku pār šo zemi.
3 Arī visus jūdiešus, kas bija Micpā pie Gedaljas, un kaldēju karavīrus, kas tur atradās, Ismaēls nogalināja.
4 Otrā dienā pēc Gedaljas nokaušanas, kad neviens to vēl nezināja,
5 Nāca vīri no Sichemas, no Šilo un Samarijas skaitā astoņpadsmit, ar apcirptām bārdām, saplēstām drēbēm un ar miesas ievainojumiem. Tiem bija ēdamie upuri un smaržīgie kvēpināmie sveķi, ko tie gribēja nest tā Kunga namā.
6 Tad Ismaēls, Netanjas dēls, no Micpas izgāja tiem pretī un iedams rau-dāja. Kad viņš tos sastapa, viņš tiem sacīja: „Nāciet iekšā pie Gedaljas, Ahikāma dēla!“
7 Bet kad tie ienāca pilsētā, Ismaēls, Netanjas dēls, nokāva tos un iemeta kādā akas tvertnē, viņš un tie vīri, kas bija pie viņa.
8 Viņu starpā tomēr bija desmit vīru, kas sacīja Ismaēlam: „Nenokauj mūs, jo mums ir apslēptas mantas tīrumā: kvieši, mieži, eļļa un medus!“ Viņš tos atstāja dzīvus un nenokāva kopā ar viņu brāļiem.
9 Tvertne, kufā Ismaēls iemeta kopā ar Gedalju noslepkavotos vīrus, bija tā pati ko ķēniņš Asa reiz bija licis ierīkot kairā pret Israēla ķēniņu Baēšu. Šo plašo, dziļo un izmūrēto akas tvertni tagad Ismaēls, Netanjas dēls, piepildīja ar nokauto līķiem
10 Un aizveda visus Micpā vēl palikušos iedzīvotājus: ķēniņa sievas ar meitām un visus ļaudis, ko sardzes priekšnieks Nebusaradans bija atstājis Gedaljas apsardzībā. Visus tos aizveda Ismaēls, Netanjas dēls, gūstā, un arī pats taisījās pāriet pie amoniešiem.
11 Kad nu Johanans, Kareacha dēls, un visi virsnieki, kuri bija pie viņa, dzirdēja, kādu neģēlību izdarījis Ismaēls, Netanjas dēls,
12 Tad tie sacēla visus savus ļaudis un devās cīņā pret Ismaēlu, Netanjas dēlu, un atrada viņu pie lielā ūdens Gibeonā.
13 Kad ļaudis, kas bija pie Ismaēla, ieraudzīja Johananu, Kareacha dēlu, un visus virsniekus pie viņa, tie priecājās.
14 Un visi ļaudis, kurus Ismaēls bija apcietinājis un aizvedis no Micpas, sacēlās un pārgāja pie Johanana, Kareacha dēla.
15 Bet Ismaēls, Netanjas dēls, bēga no Johanana ar astoņiem vīriem un pārgāja pie amoniešiem.
16 Tad Johanans, Kareacha dēls, un visi virsnieki, kas bija pie viņa, pārņēma visu tautas atlikumu, ko Ismaēls, Netanjas dēls, pēc Gedaljas, Ahikāma dēla, nokaušanas apcietināja Micpā un aizveda; tāpat arī vīrus, karavīrus, sievas, bērnus un galma ļaudis, ko viņš bija atvedis no Gibeonas.
17 Viņi devās ceļā un apmetās pie Kimhama nometnes Betlēmes tuvumā, lai virzītos no turienes uz Ēģipti
18 Un bēgtu no kaldējiem, jo no tiem viņi bijās, tādēļ ka Ismaēls, Netanjas dēls, bija noslepkavojis Gedalju, Ahikāma dēlu, ko Bābeles ķēniņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku.
1 In the seventh month of that year, Ishmael, the son of Nethaniah and grandson of Elishama, a member of the royal family and one of the king's chief officers, went to Mizpah with ten men to see Governor Gedaliah. While they were all eating a meal together, 2 Ishmael and the ten men with him pulled out their swords and killed Gedaliah. 3 Ishmael also killed all the Israelites who were with Gedaliah at Mizpah and the Babylonian soldiers who happened to be there.
4 The next day, before anyone knew about Gedaliah's murder, 5 eighty men arrived from Shechem, Shiloh, and Samaria. They had shaved off their beards, torn their clothes, and gashed themselves. They were taking grain and incense to offer in the Temple. 6 So Ishmael went out from Mizpah to meet them, weeping as he went. When he came to them, he said, “Please come in to see Gedaliah.” 7 As soon as they were inside the city, Ishmael and his men killed them and threw their bodies in a well.
8 But there were ten men in the group who said to Ishmael, “Please don't kill us! We have wheat, barley, olive oil, and honey hidden in the fields.” So he spared them. 9 The well into which Ishmael threw the bodies of the men he had killed was the large one that King Asa had dug when he was being attacked by King Baasha of Israel. Ishmael filled the well with the bodies. 10 Then he made prisoners of the king's daughters and all the rest of the people in Mizpah, whom Nebuzaradan the commanding officer had placed under the care of Gedaliah. Ishmael took them prisoner and started off in the direction of the territory of Ammon.
11 Johanan and all the army leaders with him heard of the crime that Ishmael had committed. 12 So they went after him with their men and overtook him near the large pool at Gibeon. 13 When Ishmael's prisoners saw Johanan and the leaders of the forces with him, they were glad, 14 and turned and ran to them. 15 But Ishmael and eight of his men got away from Johanan and escaped to the land of Ammon.
16 Then Johanan and the leaders of the forces with him took charge of the people whom Ishmael had taken away as prisoners from Mizpah after murdering Gedaliah—soldiers, women, children, and eunuchs. 17-18 They were afraid of the Babylonians because Ishmael had murdered Gedaliah, whom the king of Babylonia had made governor of the land. So they set out for Egypt, in order to get away from the Babylonians. On the way they stopped at Chimham near Bethlehem.
