1 Tā Kunga vārds, ko Jeremija uztvēra savā garā Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas laikā, skanēja šādi:
2 „Ej pie Rehabiešu savienības, runā ar tiem, ved tos tā Kunga namā, vienā no nama telpām, un piedāvā tiem vīnu dzert!“
3 Tad es aicināju Jaāsanju, Jeremijas dēlu, Habacinjas dēla dēlu, un viņa brāļus ar visiem viņu dēliem līdz ar visu Rehabiešu savienību.
4 Es vedu tos tā Kunga namā Dieva vīra Hanana, Jigdaljas dēla, bērnu telpā, kujra atrodas blakus dižciltīgo telpai, virs durvju sarga Maāseja, Saluma dēla, telpas.
5 Tur es piedāvāju Rehabiešu savienības vīriem pilnas krūzes un kausus ar vīnu un aicināju tos dzert vīnu.
6 Taču tie atbildēja: „Mēs nedzeram vīnu, jo mūsu tēvs Jonadabs, Rehaba dēls, ir mums pavēlējis: Jums nebūs vīnu dzert, —ne jums nedz jūsu bērniem ne mūžam;
7 Jums nebūs ari celt namus, laukus apsēt, vīna dārzus dēstīt vai tos iegūt īpašumā. Bet jums būs dzīvot teltīs visu savu mūžu, ka jūs varat ilgi dzīvot tai zemē, kufā jūs piemītat kā svešinieki.“
8 Tā mēs izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs, Rehaba dēls, pavē-lējis, mēs nedzeram vīnu visu mūžu, ne mēs, ne mūsu sievas, ne mūsu dēli, ne meitas.
9 Mēs neceļam namus, kur dzīvot, un mums nav ne vīna dārzu, ne tīrumu, ne sējumu.
10 Mēs dzīvojam teltīs un stingri izpildām visu, ko mūsu ciltstēvs Jonadabs pavēlējis.
11 Tikai kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars uzbruka šai zemei, mēs teicām: „Glābsimies no kaldēju un siriešu karaspēka un iesim uz Jeruzālemi!“ Un tā mēs esam apmetušies tagad Jeruzālemē.“
12 Tad tā Kunga vārds skāra Jeremijas garu un teica viņam:
13 „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Ej un saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem: Vai tad jūs negribētu pieklājīgāki kļūt, lai jūs taču klausītu maniem vārdiem?“ —tā saka tas Kungs.
14 „Jonadaba, Rehaba dēla, aizrādījumi, ko viņš devis saviem bērniem, proti—nedzert vīna, ir izpildīti: tie nedzer vīnu līdz šai dienai, jo tie klausa sava ciltstēva pavēlei. Bet Es esmu uz jums vienmēr runājis, bet jūs Mani neklausījāt.
15 Un turklāt Es sūtīju vienmēr pie jums visus savus kalpus, praviešus, liku jums sludināt: „Atgriezieties ikviens no saviem Jaunajiem ceļiem, labojiet savas dzīves gaitas un neskrieniet pie citiem dieviem, nekalpojiet tiem! Tad jūs negribējāt to dzirdēt un neklausījāt Man.
16 Jonadaba, Rehaba dēla, pēcnācēji izpildīja pavēli, ko tiem viņu ciltstēvs devis. Bet šī tauta neklausās uz Mani!“
17 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: „Redzi, Es sūtīšu pār Jūdu un visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem visu to nelaimi, ar ko Es tiem piedraudēju, tādēļ ka tie neuzklausīja Mani, kad Es uz tiem runāju, un Man neatbildēja, kad Es tos uzrunāju.“
18 Rehabiešu savienībai Jeremija sacīja: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Tādēļ, ka jūs esat sekojuši sava ciltstēva Jonadaba noteikumiem un izpildījuši visas pavēles, ko viņš jums devis,
19 Tādēļ saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Jonadabam, Rehaba dēlam, netrūks nekad tāda vīra, kas manā kalpībā godam stāvēs manā priekšā!“
Jeremiah and the Rechabites
1 When Jehoiakim son of Josiah was king of Judah, the Lord said to me, 2 “Go to the members of the Rechabite clan and talk to them. Then bring them into one of the rooms in the Temple and offer them some wine.” 3 So I took the entire Rechabite clan—Jaazaniah (the son of another Jeremiah, who was Habazziniah's son) and all his brothers and sons— 4 and brought them to the Temple. I took them into the room of the disciples of the prophet Hanan son of Igdaliah. This room was above the room of Maaseiah son of Shallum, an important official in the Temple, and near the rooms of the other officials. 5 Then I placed cups and bowls full of wine before the Rechabites, and I said to them, “Have some wine.”
6 But they answered, “We do not drink wine. Our ancestor Jonadab son of Rechab told us that neither we nor our descendants were ever to drink any wine. 7 He also told us not to build houses or farm the land and not to plant vineyards or buy them. He commanded us always to live in tents, so that we might remain in this land where we live like strangers. 8 We have obeyed all the instructions that Jonadab gave us. We ourselves never drink wine, and neither do our wives, our sons, or our daughters. 9-10 We do not build houses for homes—we live in tents—and we own no vineyards, fields, or grain. We have fully obeyed everything that our ancestor Jonadab commanded us. 11 But when King Nebuchadnezzar invaded the country, we decided to come to Jerusalem to get away from the Babylonian and Syrian armies. That is why we are living in Jerusalem.”
12-13 Then the Lord Almighty, the God of Israel, told me to go and say to the people of Judah and Jerusalem, “I, the Lord, ask you why you refuse to listen to me and to obey my instructions. 14 Jonadab's descendants have obeyed his command not to drink wine, and to this very day none of them drink any. But I have kept on speaking to you, and you have not obeyed me. 15 I have continued to send you all my servants the prophets, and they have told you to give up your evil ways and to do what is right. They warned you not to worship and serve other gods, so that you could go on living in the land that I gave you and your ancestors. But you would not listen to me or pay any attention to me. 16 Jonadab's descendants have obeyed the command that their ancestor gave them, but you people have not obeyed me. 17 So now, I, the Lord Almighty, the God of Israel, will bring on you people of Judah and of Jerusalem all the destruction that I promised. I will do this because you would not listen when I spoke to you, and you would not answer when I called you.”
18 Then I told the Rechabite clan that the Lord Almighty, the God of Israel, had said, “You have obeyed the command that your ancestor Jonadab gave you; you have followed all his instructions, and you have done everything he commanded you. 19 So I, the Lord Almighty, the God of Israel, promise that Jonadab son of Rechab will always have a male descendant to serve me.”
