1 Tā Kunga vārds, kas nāca pār Jeremiju, skanēja šādi:
2 Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Raksti visus vārdus, ko Es uz tevi runāju, grāmatā!
3 Jo redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„kad Es pārtraukšu savas Israēla un Jūdas tautas cietumu“, —tā saka tas Kungs, —„un tos atvedīšu atpakaļ tai zemē, ko Es devu viņu tēviem par īpašumu.“
4 Sie ir tie vārdi, ko tas Kungs ir teicis par Israēlu un par Jūdu:
5 Tiešām, tā teica tas Kungs: „Mēs uztveram baigus uztraukuma kliedzienus, mūs māc lielas nelaimes un dziļu baiļu pilnas nojautas!
6 Jautājiet un padomājiet, vai vīrietis var dzemdēt? Kādēļ tad Es redzu visus vīriešus savas rokas turam uz gurniem kā sievietes, kad tās dzemdē, un visiem vaigi kļuvuši nāves bālumā!
7 Ak vai! Šī ir liela diena, nav citas tai līdzīgas! Tas ir Jēkaba bēdu laiks, bet viņš izies sveikā no tā!
8 Tai dienā notiks“, —tā saka tas Kungs Cebaots, —„Es salauzīšu jūgu, kas tev kaklā, un saraušu tavas saites; sveši tos vairs nekalpinās,
9 Bet tie kalpos tam Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, kuru Es tiem atjaunošu.
10 Bet tu, manu kalp Jēkab, nebī-sties“, —tā saka tas Kungs, —„neuztraucies, Israēl! Jo redzi, Es tevi izglābšu no tālas zemes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes. Jēkabs pārnāks un dzīvos šeit mierā un drošībā, un neviens viņu netraucēs.
11 Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu“, —saka tas Kungs, —„jo Es iznīcināšu tās tautas, kuru vidū Es jūs izklīdināju, bet tevi Es saudzēšu, tikai pārmācīšu tevi pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt.“
12 Patiesi, tā saka tas Kungs: „Tava brūce ir nāvīga; sitiens, kas tevi ķēris, nav dziedināms!
13 Neviens nerūpēsies par tevi un nesasies tavas vātis, tavs augonis ir nedziedināms!
14 Visi tavi mīļākie tevi aizmirsuši, tie neuztraucas un neapjautājas par tevi. Es tevi piemeklēju kā ienaidnieku ar smagu sodu tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ!
15 Ko tu brēc par savu brūci, ka tavas sāpes neesot remdējamas? Tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ Es tev uzliku šīs ciešanas!
16 Tādēļ visi, kas tevi centušies aprit, tiks apriti, visi tavi apspiedēji aizies ieslodzījumā; visi, kas tevi putināja un postīja, tiks pakļauti postam, visus, kas tevi aplaupīja, Es nodošu laupītāju rokās!
17 Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces“, —saka tas Kungs, —„tādēļ ka tie tevi, kas tu tiešām esi Ciāna, sauc par „atstumto“, par kuru neviens neapjautājas.“
18 Tā saka tas Kungs: „Redzi, Es pārveidošu Jēkaba telšu iedzīvotāju likteni un apžēlošos par viņu mājas vietām. Pilsētai jātop no jauna uzceltai tās kalnā, un pilij jākļūst apdzīvotai kā agrāk!
19 Kā agrāk no turienes atskanēs priecīgu ļaužu slavas un pateicības dzies-mas un gaviles, un Es tos vairošu, lai to daudzums nemazinās, un Es tos celšu godā, lai tos ilgāk neviens vairs nenici-nātu!
20 Jēkaba dēli stāvēs atkal kā agrāk par Mani, un viņa tautas kopa pastāvēs nesatricināmi savā pilnajā sastāvā manā priekšā, bet Es saukšu pie atbildības visus viņu spaidītājus un nomācējus!
21 Viņu augstākajam varas nesējam jānāk no viņiem pašiem, viņu valdnieks celsies no viņu pašu vidus; Es viņam ļaušu Man tuvoties. Jo kas gan pats rotaļāsies ar savu dzīvību, lai Man tuvotos?“ —tā saka tas Kungs.
22 „Tā jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.“
23 Bet ziniet, tā Kunga viesuļvētra, Viņa dusmas sāk plosīties, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
24 Un nemitēsies tā Kunga liesmainā bardzība, kamēr Viņš nebūs piepildījis un īstenojis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to skaidri redzēsit!
The Lord's Promises to His People
1 The Lord, the God of Israel, 2 said to me, “Write down in a book everything that I have told you, 3 because the time is coming when I will restore my people, Israel and Judah. I will bring them back to the land that I gave their ancestors, and they will take possession of it again. I, the Lord, have spoken.”
4 The Lord says to the people of Israel and Judah,
5 “I heard a cry of terror,
a cry of fear and not of peace.
6 Now stop and think!
Can a man give birth to a child?
Why then do I see every man with his hands on his stomach
like a woman in labor?
Why is everyone so pale?
7 A terrible day is coming;
no other day can compare with it—
a time of distress for my people,
but they will survive.”
8 The Lord Almighty says, “When that day comes, I will break the yoke that is around their neck and remove their chains, and they will no longer be the slaves of foreigners. 9 Instead, they will serve me, the Lord their God, and a descendant of David, whom I will enthrone as king.
10 “My people, do not be afraid;
people of Israel, do not be terrified.
I will rescue you from that faraway land,
from the land where you are prisoners.
You will come back home and live in peace;
you will be secure, and no one will make you afraid.
11 I will come to you and save you.
I will destroy all the nations
where I have scattered you,
but I will not destroy you.
I will not let you go unpunished;
but when I punish you, I will be fair.
I, the Lord, have spoken.”
12 The Lord says to his people,
“Your wounds are incurable,
your injuries cannot be healed.
13 There is no one to take care of you,
no remedy for your sores,
no hope of healing for you.
14 All your lovers have forgotten you;
they no longer care about you.
I have attacked you like an enemy;
your punishment has been harsh
because your sins are many
and your wickedness is great.
15 Complain no more about your injuries;
there is no cure for you.
I punished you like this
because your sins are many
and your wickedness is great.
16 But now, all who devour you will be devoured,
and all your enemies will be taken away as prisoners.
All who oppress you will be oppressed,
and all who plunder you will be plundered.
17 I will make you well again;
I will heal your wounds,
though your enemies say,
‘Zion is an outcast;
no one cares about her.’
I, the Lord, have spoken.”
18 The Lord says,
“I will restore my people to their land
and have mercy on every family;
Jerusalem will be rebuilt,
and its palace restored.
19 The people who live there will sing praise;
they will shout for joy.
By my blessing they will increase in numbers;
my blessing will bring them honor.
20 I will restore the nation's ancient power
and establish it firmly again;
I will punish all who oppress them.
21-22 Their ruler will come from their own nation,
their prince from their own people.
He will approach me when I invite him,
for who would dare come uninvited?
They will be my people,
and I will be their God.
I, the Lord, have spoken.”
23-24 The Lord's anger is a storm, a furious wind that will rage over the heads of the wicked. It will not end until he has done all that he intends to do. In days to come his people will understand this clearly.
