1 Jeremijas, Hilkijas dēla, runas; viņš cēlies no priesteru kārtas Anatotā Benjamiņa zemē.
2 Pār viņu nāca tā Kunga vārds Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, dienās viņa valdīšanas trispadsmitajā gadā,
3 Un tāpat tas nāca pār viņu joprojām vēl arī Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, dienās līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, ari Josijas dēla, vienpadsmitā valdīšanas gada tecējumam, kas izbeidzās ar Jeruzālemes iedzīvotāju aizvešanu gūstā šā gada piektajā mēnesi.
4 Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5 „Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.“
6 Tad es atbildēju: „Ak Kungs, mans Dievs, redzi, —es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!“
7 Bet tas Kungs man sacīja: „Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8 Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!“ —saka tas Kungs. Es lieku savus vārdus tavā mutē.
9 Un tad tas Kungs izstiepa savu roku, aizkāra manu muti un sacīja; „Redzi,
10 Es šodien tpvi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagjraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.“
11 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?“ —Es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.“
12 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!“
13 Tad atskanēja vēlreiz tā Kunga vārds un man sacīja: „Ko tu redzi?“ —Es atbildēju: „Es redzu verdošu katlu, kas ar savu priekšpusi vērsts no ziemeļiem uz dienvidiem.“
14 Tad tas Kungs sacīja uz mani: „No ziemeļu puses izplūdis ļaunums, virdams pār visiem zemes iedzīvotājiem.
15 Jo redzi, Es saukšu visas ziemeļvalstu ķēniņu zemju ciltis no ziemeļiem“, —saka tas Kungs, —„lai tās nāk un lai katrs valdnieks ceļ savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā un arī visapkārt tās mūriem, kā ari ap visām Jūdas pilsētām.
16 Tad Es spriedīšu tiesu pār viņiem par visu viņu ļaunumu, ka tie Mani atstājuši, upurējuši citiem dieviem un pielūguši savu roku darinājumus.
17 Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tu neesi jāizbiedē viņu priekšā!
18 Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vajra aizsargu mūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šis zemes iedzīvotājiem.
19 Un kad tie pret tevi ari saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!“ —saka tas Kungs.
1 This book is the account of what was said by Jeremiah son of Hilkiah, one of the priests of the town of Anathoth in the territory of Benjamin. 2 The Lord spoke to Jeremiah in the thirteenth year that Josiah son of Amon was king of Judah, 3 and he spoke to him again when Josiah's son Jehoiakim was king. After that, the Lord spoke to him many times, until the eleventh year of the reign of Zedekiah son of Josiah. In the fifth month of that year the people of Jerusalem were taken into exile.
The Call of Jeremiah
4 The Lord said to me, 5 “I chose you before I gave you life, and before you were born I selected you to be a prophet to the nations.”
6 I answered, “Sovereign Lord, I don't know how to speak; I am too young.”
7 But the Lord said to me, “Do not say that you are too young, but go to the people I send you to, and tell them everything I command you to say. 8 Do not be afraid of them, for I will be with you to protect you. I, the Lord, have spoken!”
9 Then the Lord reached out, touched my lips, and said to me, “Listen, I am giving you the words you must speak. 10 Today I give you authority over nations and kingdoms to uproot and to pull down, to destroy and to overthrow, to build and to plant.”
Two Visions
11 The Lord asked me, “Jeremiah, what do you see?”
I answered, “A branch of an almond tree.”
12 “You are right,” the Lord said, “and I am watching to see that my words come true.”
13 Then the Lord spoke to me again. “What else do you see?” he asked.
I answered, “I see a pot boiling in the north, and it is about to tip over this way.”
14 He said to me, “Destruction will boil over from the north on all who live in this land, 15 because I am calling all the nations in the north to come. Their kings will set up their thrones at the gates of Jerusalem and around its walls and also around the other cities of Judah. 16 I will punish my people because they have sinned; they have abandoned me, have offered sacrifices to other gods, and have made idols and worshiped them. 17 Get ready, Jeremiah; go and tell them everything I command you to say. Do not be afraid of them now, or I will make you even more afraid when you are with them. 18-19 Listen, Jeremiah! Everyone in this land—the kings of Judah, the officials, the priests, and the people—will be against you. But today I am giving you the strength to resist them; you will be like a fortified city, an iron pillar, and a bronze wall. They will not defeat you, for I will be with you to protect you. I, the Lord, have spoken.”
