1 Tad tā Kunga eņģelis devās no Gilgalas augšup uz Bochimu un sacīja: „Es esmu jūs izvedis ārā no Ēģiptes, un Es esmu jūs ievedis tai zemē, ko Es ar zvērestu biju apsolījis jūsu tēviem, un Es sacīju: „Es savu derību ar jums nelauzīšu ne mūžam!
2 Bet rad arī jums nebūs noslēgt derību ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altāri jums ir jānoplēš! Bet jūs neesat klausījuši manai balsij; kāpēc jūs esat tā darījuši?
3 Tāpēc Es jums tagad pasaku: Es viņus neizdzīšu, jums uz priekšu ejot, bet viņi jums taps par pātagām jūsu sāniem un viņu dievi par slazda valgiem!“
4 Un kad tā Kunga eņģelis bija šos vārdus beidzis runāt visiem Israēla bērniem, tad tauta pacēla savu balsi un sāka raudāt.
5 Un viņi nosauca šīs vietas vārdu Bochima un upurēja tur kaujamo upuri tam Kungam.
6 Un kad Jozua bija atlaidis tautu, tad Israēla bērni ikviens nonāca sava mantojuma daļā, lai iegūtu zemi.
7 Un tauta kalpoja tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas un visi bija redzējuši visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
8 Tad tā Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira simts desmit gadus vecs,
9 Un tie viņu apraka viņa paša īpašuma robežās Timnat-Heremā Ēfraima kalnos, ziemeļos no Gaāša kalna.
10 Un kad nu arī visa tā paaudze tika piepulcināta saviem tēviem, tad cēlās jauna paaudze pēc viņiem, kas nepazina to Kungu nedz ari Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.
11 Tad Israēla bērni darīja to, kas nepatika tam Kungam, jo viņi kalpoja baāliem.
12 Un viņi atstāja to Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti to tautu dieviem, kutas dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja to Kungu.
13 Un tie atkrita no tā Kunga un kalpoja baāliem un aštartēm.
14 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokā, kas tos aplaupīja, un Viņš lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem.
15 Un visur, kur tie izgāja cīņās, tā Kunga roka bija pret viņiem uz ļaunu vien, kā tas Kungs bija piedraudējis un kā Viņš tiem bija ar zvērestu apstiprinājis, un Viņš tos noveda lielās bēdās.
16 Tad tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.
17 Bet tie neklausīja arī saviem soģiem un dzinās netikli pakaļ citiem dieviem, pielūdza tos un metās to priekšā uz vaiga pie zemes; tā itin ātri viņi bija novērsušies no ceļa, pa kupu bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami tā Kunga baušļiem; bet tagad viņi vairs tā nedarīja.
18 Un kad tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad tas Kungs bija ar šiem soģiem un paglāba ļaudis no viņu ienaidniekiem tik ilgi, kamēr soģis dzīvoja; tas notika tāpēc, ka tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca.
19 Bet tiklīdz soģis nomira, tad viņi atkal no jauna atkrita un rīkojās ļaunāk nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami, tos pielūgdami, viņu priekšā nomezdamies uz vaiga pie zemes; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem nedz no saviem pārgalvības ceļiem.
20 Tad tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: „Tādēļ, ka šī tauta ir lauzusi manu derību, ko Es biju kā pavēli devis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši manai balsij,
21 Tad arī Es vairs tālāk neizdzīšu viņu labā nevienu no tām tautām, ko Jozua ir atstājis neizdzītas, kad viņš mira,
22 Lai ar to pārbaudītu Israēla bērnus, vai viņi saglabās tā Kunga ceļus, pa tiem staigādami tāpat, kā viņu tēvi bija tos saglabājuši, vai ne?“
23 Tādēļ tas Kungs lika mieru šim tautām, neizdzīdams tās tūliņ, un Viņš tās nenodeva Jozuas rokā.
The Angel of the Lord at Bochim
1 The angel of the Lord went from Gilgal to Bochim and said to the Israelites, “I took you out of Egypt and brought you to the land that I promised to your ancestors. I said, ‘I will never break my covenant with you. 2 You must not make any covenant with the people who live in this land. You must tear down their altars.’ But you have not done what I told you. You have done just the opposite! 3 So I tell you now that I will not drive these people out as you advance. They will be your enemies, and you will be trapped by the worship of their gods.” 4 When the angel had said this, all the people of Israel began to cry, 5 and that is why the place is called Bochim. There they offered sacrifices to the Lord.
The Death of Joshua
6 Joshua sent the people of Israel on their way, and each man went to take possession of his own share of the land. 7 As long as Joshua lived, the people of Israel served the Lord, and even after his death they continued to do so as long as the leaders were alive who had seen for themselves all the great things that the Lord had done for Israel. 8 The Lord's servant Joshua son of Nun died at the age of a hundred and ten. 9 He was buried in his own part of the land at Timnath Serah in the hill country of Ephraim north of Mount Gaash. 10 That whole generation also died, and the next generation forgot the Lord and what he had done for Israel.
Israel Stops Worshiping the Lord
11 Then the people of Israel sinned against the Lord and began to serve the Baals. 12 They stopped worshiping the Lord, the God of their ancestors, the God who had brought them out of Egypt, and they began to worship other gods, the gods of the peoples around them. They bowed down to them and made the Lord angry. 13 They stopped worshiping the Lord and served the Baals and the Astartes. 14 And so the Lord became furious with Israel and let raiders attack and rob them. He let the enemies all around overpower them, and the Israelites could no longer protect themselves. 15 Every time they would go into battle, the Lord was against them, just as he had said he would be. They were in great distress.
16 Then the Lord gave the Israelites leaders who saved them from the raiders. 17 But the Israelites paid no attention to their leaders. Israel was unfaithful to the Lord and worshiped other gods. Their fathers had obeyed the Lord's commands, but this new generation soon stopped doing so. 18 Whenever the Lord gave Israel a leader, the Lord would help that leader and would save the people from their enemies as long as that leader lived. The Lord would have mercy on them because they groaned under their suffering and oppression. 19 But when the leader died, the people would return to the old ways and behave worse than the previous generation. They would serve and worship other gods, and stubbornly continue their own evil ways. 20 Then the Lord would become furious with Israel and say, “This nation has broken the covenant that I commanded their ancestors to keep. Because they have not obeyed me, 21 I will no longer drive out any of the nations that were still in the land when Joshua died. 22 I will use them to find out whether or not these Israelites will follow my ways, as their ancestors did.” 23 So the Lord allowed these nations to remain in the land; he did not give Joshua victory over them, nor did he drive them out soon after Joshua's death.
