1 Jūdas ķēniņa Ahasa, Jotāma dēla, Usijas dēla, dienās notika, ka Sirijas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Peka, Remaljas dēls, uzbruka Jeruzālemei, bet nespēja to sekmīgi aplenkt.
2 Kad Dāvida namam paziņoja: „Sirieši ir iebrukuši ar lielu karaspēku Ēfraimā,“ tad trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā.
3 Tad tas Kungs pavēlēja Jesajam: „Izej ar savu dēlu Šear-Jašubu (šis vārds nozīmē: Kāds pārpalikums atgriezīsies atpakaļ) Ahasam pretī ūdensvada galā pie augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu
4 Un saki viņam: Neuztraucies un esi mierīgs! Nebaidies, un tava sirds lai neiztrucinās šo abu lieliem ugunsgrēkiem līdzīgi kūpošo satrūnējušo stumbeņu priekšā, neraugoties uz Recīna un viņa siriešu nedz arī uz Remaljas dēla dusmu kvēli!
5 Pretstatā tam, ka sirieši pret tevi domājuši ļauni, kopā ar Efraimu un Remaljas dēlu sacīdami:
6 Iesim pret Jūdu, aplenksim un iekarosim to un iecelsim tur par ķēniņu Tabeēla dēlu! —
7 Dievs tas Kungs saka: Tas tā neizdosies un nenotiks!
8 Jo kā Sirijas galva ir Damaska, tā Damaskas galva ir Recīns, un sešdesmit piecu gadu laikā Efraimu satrieks tā, ka šī cilts nebūs vairs tauta.
9 Un kā Ēfraima galva ir Samarija, tā Samarijas galva ir Remaljas dēls. Bet ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!“
10 Tad tas Kungs no jauna ar Jesajas starpniecību runāja ar Ahasu un viņam sacīja:
11 „Izlūdzies sev zīmi no tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!“
12 Bet Ahass atbildēja: „Es neprasīšu un nekārdināšu to Kungu.“
13 Tad Jesaja sacīja: „Klausaities, jūs no Dāvida nama! Vai jums vēl nepietiek kaitināt un apgrūtināt cilvēkus, ka jūs apgrūtināt un kaitināt ari manu Dievu?
14 Tādēļ tas Visuvarenais Kungs pats jums dos zīmi: Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.
15 No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt.
16 Un pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuras abiem ķēniņiem tev tagad bailes, būs gan tukša un kaila padarīta.
17 Bet tas Kungs sūtīs arī pār tevi un tavu tautu un pār visu tava tēva namu dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Efraims atšķīrās no Jūdas, proti: Asirijas ķēniņu!“
18 Tanī dienā tas Kungs atvedīs tās dzēlējas mušas, kas ir Ēģiptē pie Nīlas upes ietekas, un bites, kas ir Asirijā,
19 Un tās nāks un apmetīsies ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmos un visur ganībās.
20 Tanī dienā tas Visuvarenais Kungs nodzīs ar nazi, kas viņpus upes, un proti, ar Asirijas ķēniņu, (jums) galvas matus un kājas spalvas un noskūs arī bārdu.
21 Tanī dienā cilvēks turēs vienu gotiņu un divi aitas.
22 Tā dos tikdaudz piena, ka viņš ēdīs biezpienu. Jo ikviens pārtiks no biezpiena un medus, kas būs palicis dzīvs šai zemē.
23 Tanī laikā katrā vietā, kur tagad stāv tūkstotis vīna koku tūkstoš sudraba gabalu vērtībā, būs tikai ērkšķi un čūkšļi.
24 Turp ies tikai ar bultām un stopiem, jo visa zeme būs kļuvusi par ērkšķiem un čūkšļiem.
25 Visi kalnu tīrumi, ko tagad apstrādā ar kapļiem, —turp tad neies aiz bailēm no ērkšķiem un čūkšļiem, —būs liellopu ganības un vietas, ko izmīdīs aitas.
A Message for King Ahaz
1 When King Ahaz, the son of Jotham and grandson of Uzziah, ruled Judah, war broke out. Rezin, king of Syria, and Pekah son of Remaliah, king of Israel, attacked Jerusalem, but were unable to capture it.
2 When word reached the king of Judah that the armies of Syria were already in the territory of Israel, he and all his people were so terrified that they trembled like trees shaking in the wind.
3 The Lord said to Isaiah, “Take your son Shear Jashub, and go to meet King Ahaz. You will find him on the road where the cloth makers work, at the end of the ditch that brings water from the upper pool. 4 Tell him to keep alert, to stay calm, and not to be frightened or disturbed. The anger of King Rezin and his Syrians and of King Pekah is no more dangerous than the smoke from two smoldering sticks of wood. 5 Syria, together with Israel and its king, has made a plot. 6 They intend to invade Judah, terrify the people into joining their side, and then put Tabeel's son on the throne.
7 “But I, the Lord, declare that this will never happen. 8 Why? Because Syria is no stronger than Damascus, its capital city, and Damascus is no stronger than King Rezin. As for Israel, within sixty-five years it will be too shattered to survive as a nation. 9 Israel is no stronger than Samaria, its capital city, and Samaria is no stronger than King Pekah.
“If your faith is not enduring, you will not endure.”
The Sign of Immanuel
10 The Lord sent another message to Ahaz: 11 “Ask the Lord your God to give you a sign. It can be from deep in the world of the dead or from high up in heaven.”
12 Ahaz answered, “I will not ask for a sign. I refuse to put the Lord to the test.”
13 To that Isaiah replied, “Listen, now, descendants of King David. It's bad enough for you to wear out the patience of people—do you have to wear out God's patience too? 14 Well then, the Lord himself will give you a sign: a young woman who is pregnant will have a son and will name him ‘Immanuel.’ 15 By the time he is old enough to make his own decisions, people will be drinking milk and eating honey. 16 Even before that time comes, the lands of those two kings who terrify you will be deserted.
17 “The Lord is going to bring on you, on your people, and on the whole royal family, days of trouble worse than any that have come since the kingdom of Israel separated from Judah—he is going to bring the king of Assyria.
18 “When that time comes, the Lord will whistle as a signal for the Egyptians to come like flies from the farthest branches of the Nile, and for the Assyrians to come from their land like bees. 19 They will swarm in the rugged valleys and in the caves in the rocks, and they will cover every thorn bush and every pasture.
20 “When that time comes, the Lord will hire a barber from across the Euphrates—the emperor of Assyria!—and he will shave off your beards and the hair on your heads and your bodies.
21 “When that time comes, even if a farmer has been able to save only one young cow and two goats, 22 they will give so much milk that he will have all he needs. Yes, the few survivors left in the land will have milk and honey to eat.
23 “When that time comes, the fine vineyards, each with a thousand vines and each worth a thousand pieces of silver, will be overgrown with thorn bushes and briers. 24 People will go hunting there with bows and arrows. Yes, the whole country will be full of briers and thorn bushes. 25 All the hills where crops were once planted will be so overgrown with thorns that no one will go there. It will be a place where cattle and sheep graze.”
