1 Tā saka tas Kungs: „Kur tad ir tavas mātes šķiršanās (jeb noraidījuma) raksts, ar kuru Es būtu viņu atstūmis un atlaidis 5 Jeb kur būtu kāds no maniem aizdevējiem, kam Es jūs būtu pārdevis? Jūs esat savu grēku dēl pārdoti, un jūsu pārkāpumu dēļ jūsu māte ir atlaista un atstumta!
2 Kādēļ tur nebija neviena, kad Es nācu? Kāpēc neviens neatbildēja, kad Es saucu? Vai tad mana roka tiešām ir par īsu, ka tā nevarētu atsvabināt, un vai tad Man nav spēka diezgan, lai glābtu? Redzi, Es daru jūru ar spēku sausu un ūdens upes par tuksnesi, tā ka zivis sapūst aiz ūdens trūkuma un to pārējie dzīvnieki nobeidzas slāpēs.
3 Es tērpju debesis tumsā un padaru debess aizsegu līdzīgu maisa sēru tērpam.“
4 Dievs tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.
5 Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos.
6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.
7 Bet Dievs tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, kā nepalikšu kaunā.
8 Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubit manas tiesības? Lai viņš panāk šurp!
9 Redzi, Dievs tas Kungs man palīdz; kas atzīs mani par vainīgu? Tīešām, tie visi sadils un sabirzīs kā drēbe, kodes viņus sagrauzīs.
10 Kas jūsu starpā bīstas to Kungu? Lai tas uzklausa Viņa kalpa balsi, kas staigāja visdziļākā tumsā, kur nebija neviena gaismas stara, bet viņš tomēr piesauca tā Kunga vārdu un paļāvās uz savu Dievu!
11 Tik tiešām, jūs visi esat ļaudis, kas kurat uguni un raidāt liesmās to pastiprinātājas uguns šautras! Dodieties tad nu paši savas uguns liesmu svelmē un to dedzinātāju šautru kvēlumā, kādas jūs esat raidījuši šais liesmās! To jums nolikusi mana roka, ka jums jāguļ sāpēs.
1 The Lord says,
“Do you think I sent my people away
like a man who divorces his wife?
Where, then, are the papers of divorce?
Do you think I sold you into captivity
like a man who sells his children as slaves?
No, you went away captive because of your sins;
you were sent away because of your crimes.
2 “Why did my people fail to respond
when I went to them to save them?
Why did they not answer when I called?
Am I too weak to save them?
I can dry up the sea with a command
and turn rivers into a desert,
so that the fish in them die for lack of water.
3 I can make the sky turn dark,
as if it were in mourning for the dead.”
The Obedience of the Lord's Servant
4 The Sovereign Lord has taught me what to say,
so that I can strengthen the weary.
Every morning he makes me eager
to hear what he is going to teach me.
5 The Lord has given me understanding,
and I have not rebelled
or turned away from him.
6 I bared my back to those who beat me.
I did not stop them when they insulted me,
when they pulled out the hairs of my beard
and spit in my face.
7 But their insults cannot hurt me
because the Sovereign Lord gives me help.
I brace myself to endure them.
I know that I will not be disgraced,
8 for God is near,
and he will prove me innocent.
Does anyone dare bring charges against me?
Let us go to court together!
Let him bring his accusation!
9 The Sovereign Lord himself defends me—
who, then, can prove me guilty?
All my accusers will disappear;
they will vanish like moth-eaten cloth.
10 All of you that honor the Lord
and obey the words of his servant,
the path you walk may be dark indeed,
but trust in the Lord, rely on your God.
11 All of you that plot to destroy others
will be destroyed by your own plots.
The Lord himself will make this happen;
you will suffer a miserable fate.
