1 „Ieprieciniet, ieprieciniet manu tautu!“ —saka jūsu Dievs.
2 „Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi un sakait tai, ka tās ciešanu laiks ir piepildīts, ka tās noziegums salīdzināts, jo tā ir no tā Kunga rokas saņēmusi divkārtīgu sodu par visiem saviem grēkiem.“
3 Klau! Kaut kur atskanēja sauciens: „Ierīkojiet tuksnesī tam Kungam ceļu, dariet klajumā kādas līdzenas tekas mūsu Dievam!
4 Visas ielejas lai piepilda un visus kalnus un pakalnus lai nolīdzina; kas ir nelīdzens, lai top par līdzenu ceļu, un kas paugurains, lai top par klajumu,
5 Lai parādītos tā Kunga godība, un lai visa cilvēce kopā to redzētu, jo tā Kunga mute to tā ir runājusi.“
6 Klau! Balss sauc: „Sludini!“ Es sacīju: „Ko es lai sludinu?“ —Visa miesa ir zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā!
7 Zāle nokalst, puķe novīst, kad tā Kunga dvaša to skar. Tiešām, —tauta ir zāle!
8 Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi! —
9 Kāp jo augstā kalnā, Ciāna, tu labās vēsts nesēja! Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzāleme, tu labās vēsts nesēja, un nebīsties! Pasludini Jūdas pilsētām: „Redziet, te ir jūsu Dievs!“
10 Redziet, Dievs tas Kungs nāk ar lielu spēku, un Viņa elkonis dod tam uzvaru, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir Viņa priekšā!
11 Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.
12 Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām? Kas saņēmis zemes pīšļus traukā un kalnus nosvēris ar svariem un pakalnus rokas svaru kausā?
13 Kas ir tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs?
14 Pie kā Viņš meklējis padomu, ka tas Viņam būtu mācījis gudrību un Viņam rādījis pareizo ceļu, Viņam devis atziņu un Viņu vadījis patiesības ceļā?
15 Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā I Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!
16 Libanonā nepietiek malkas, un tajā esošā kopējā mežu zvēru daudzuma ir par maz dedzināmam upurim tam Kungam.
17 Visas tautas ir it kā nekas Viņa priekšā, un kā tādu neko Viņš tās arī neatzīst un neievēro.
18 Ar ko jūs salīdzināsit Dievu, un kur jūs atradīsit Viņam ko līdzīgu?
19 Taču ne kādu elku tēlu? To amatnieks darinājis, un zeltkalis to pārklājis ar zeltu un tam piestiprinājis sudraba važiņas.
20 Kam tāds upuris nav pa spēkam, tas izvēl koku, kas nesatrūd, un meklē veiklu meistaru, lai tas viņam darina tēlu, kas nešķobītos.
21 Vai tad jūs to nezināt? Vai tad jūs to neesat dzirdējuši? Vai tad jums jau no paša sākuma tas nav pasludināts? Vai tad jūs vēl neesat sapratuši, ko zemes pamati māca?
22 Viņš ir tas, kas sēž augstībā pāri par zemi, un tas iedzīvotāji ir niecīgi kā siseņi. Viņš ir tas, kas izklāj debesis kā segu un tās izpleš kā dzīvojamu telti.
23 Viņš pazemo dižciltīgos un zemes valdniekiem liek nokļūt nožēlojamā stāvoklī.
24 Tikko iedēstīti, tie vēl centās zemē tikko iesakņoties, kā tos jau skar Viņa dvaša un tie nokalst, viesulis tos izputina kā pelus.
25 „Kam jūs Mani pielīdzināsit, ka Es tam būtu līdzīgs?“ —jautā Svētais.
26 Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.
27 Kāpēc tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: „Mans ceļš ir tam Kungam apslēpts, manu likteni Dievs neievēro?“
28 Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir tas Kungs, kas radīiis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama.
29 Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, nesamaņā kritušajiem atjauno apziņu visā pilnībā.
30 Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, —
31 Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.
Words of Hope
1 “Comfort my people,” says our God. “Comfort them!
2 Encourage the people of Jerusalem.
Tell them they have suffered long enough
and their sins are now forgiven.
I have punished them in full for all their sins.”
3 A voice cries out,
“Prepare in the wilderness a road for the Lord!
Clear the way in the desert for our God!
4 Fill every valley;
level every mountain.
The hills will become a plain,
and the rough country will be made smooth.
5 Then the glory of the Lord will be revealed,
and all people will see it.
The Lord himself has promised this.”
6 A voice cries out, “Proclaim a message!”
“What message shall I proclaim?” I ask.
“Proclaim that all human beings are like grass;
they last no longer than wild flowers.
7 Grass withers and flowers fade
when the Lord sends the wind blowing over them.
People are no more enduring than grass.
8 Yes, grass withers and flowers fade,
but the word of our God endures forever.”
9 Jerusalem, go up on a high mountain
and proclaim the good news!
Call out with a loud voice, Zion;
announce the good news!
Speak out and do not be afraid.
Tell the towns of Judah
that their God is coming!
10 The Sovereign Lord is coming to rule with power,
bringing with him the people he has rescued.
11 He will take care of his flock like a shepherd;
he will gather the lambs together
and carry them in his arms;
he will gently lead their mothers.
Israel's Incomparable God
12 Can anyone measure the ocean by handfuls
or measure the sky with his hands?
Can anyone hold the soil of the earth in a cup
or weigh the mountains and hills on scales?
13 Can anyone tell the Lord what to do?
Who can teach him or give him advice?
14 With whom does God consult
in order to know and understand
and to learn how things should be done?
15 To the Lord the nations are nothing,
no more than a drop of water;
the distant islands are as light as dust.
16 All the animals in the forests of Lebanon
are not enough for a sacrifice to our God,
and its trees are too few to kindle the fire.
17 The nations are nothing at all to him.
18 To whom can God be compared?
How can you describe what he is like?
19 He is not like an idol that workers make,
that metalworkers cover with gold
and set in a base of silver.
20 Anyone who cannot afford silver or gold
chooses wood that will not rot.
He finds a skillful worker
to make an image that won't fall down.
21 Do you not know?
Were you not told long ago?
Have you not heard how the world began?
22 It was made by the one who sits on his throne
above the earth and beyond the sky;
the people below look as tiny as ants.
He stretched out the sky like a curtain,
like a tent in which to live.
23 He brings down powerful rulers
and reduces them to nothing.
24 They are like young plants,
just set out and barely rooted.
When the Lord sends a wind,
they dry up and blow away like straw.
25 To whom can the holy God be compared?
Is there anyone else like him?
26 Look up at the sky!
Who created the stars you see?
The one who leads them out like an army,
he knows how many there are
and calls each one by name!
His power is so great—
not one of them is ever missing!
27 Israel, why then do you complain
that the Lord doesn't know your troubles
or care if you suffer injustice?
28 Don't you know? Haven't you heard?
The Lord is the everlasting God;
he created all the world.
He never grows tired or weary.
No one understands his thoughts.
29 He strengthens those who are weak and tired.
30 Even those who are young grow weak;
young people can fall exhausted.
31 But those who trust in the Lord for help
will find their strength renewed.
They will rise on wings like eagles;
they will run and not get weary;
they will walk and not grow weak.
