1 Tanī dienā tas Kungs piemeklēs ar savu garo, lielo un stipro zobenu Leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru Leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi.
2 Tanī dienā sacīs: „Jauks trina dārzs! Dziediet par to!
3 Es, tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienmēr. Lai neviens to neaiz-kārtu, Es to sargāju dienu un nakti.
4 Dusmu man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu!
5 Citādi vajadzētu būt tā, ka (Israēla tautas ienaidnieki) pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, —jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!“
6 Nākoša laikā Jēkabs laidīs saknes, un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību.
7 Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus?
8 Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar savu skaudro vētru austrumu vēja dienās.
9 Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi vienkāršiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietotas ašēras nedz arī uzslieti saules stabi.
10 Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie ur nogulstas un noēd tās krūmus.
11 Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs.
12 Bet notiks tanī dienā, ka tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no dižupes (Eifratas) krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā.
13 Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asirijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs to Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.
1 On that day the Lord will use his powerful and deadly sword to punish Leviathan, that wriggling, twisting dragon, and to kill the monster that lives in the sea.
2 On that day the Lord will say of his pleasant vineyard, 3 “I watch over it and water it continually. I guard it night and day so that no one will harm it. 4 I am no longer angry with the vineyard. If there were thorns and briers to fight against, I would burn them up completely. 5 But if the enemies of my people want my protection, let them make peace with me. Yes, let them make peace with me.”
6 In the days to come the people of Israel, the descendants of Jacob, will take root like a tree, and they will blossom and bud. The earth will be covered with the fruit they produce.
7 Israel has not been punished by the Lord as severely as its enemies nor lost as many people. 8 The Lord punished his people by sending them into exile. He took them away with a cruel wind from the east. 9 But Israel's sins will be forgiven only when the stones of pagan altars are ground up like chalk, and no more incense altars or symbols of the goddess Asherah are left.
10 The fortified city lies in ruins. It is deserted like an empty wilderness. It has become a pasture for cattle, where they can rest and graze. 11 The branches of the trees are withered and broken, and women gather them for firewood. Because the people have understood nothing, God their Creator will not pity them or show them any mercy.
12 On that day, from the Euphrates to the Egyptian border, the Lord will gather his people one by one, as threshing separates the wheat from the chaff.
13 When that day comes, a trumpet will be blown to call back from Assyria and Egypt all the Israelites who are in exile there. They will come and worship the Lord in Jerusalem, on his sacred hill.
