1 Israēls bija kā zaļojošs un sastīgojis kupls vīna koks, kas nesa savus augļus. Bet jo vairāk viņam bija augļu, jo vairāk viņam bija sacelts ziedokļu svešiem dieviem, un kur vien zeme bija labāka, tur viņi uzcēla skaistākos pielūgsmes stabus saviem elkiem.
2 Viņu sirds ir jau sašķelta; tagad viņus drīzi skars viņu grēku sods. Viņu ziedokļus sagfaus, un viņu pielūgsmes stabus iznīcinās.
3 Jau tagad viņiem jāsaka: „Mums nav ķēniņa, jo mums nebija tā Kunga bijības; ko mums tagad vairs arī ķēniņš var līdzēt?“
4 Viņi runā tukšus vārdus un zvēr veltīgi cits citam. Velti viņi slēdz arī savienības savā starpā, jo soda noskaņa un tiesas tuvuma apziņa ļaudīs kļūst arvienu spēcīgāka un uzzeļ kā indīgas nezāles visās tīruma vagās.
5 Samarijas iedzīvotājiem ir rūpes par Bet-Avēnas teļa tēlu; samariešu tauta skumst šā tēla dēļ, un viņas elku priesteri trīs par savu varu un godību, jo tā viņiem zudīs.
6 Tiešām, šo teļu pašu aizvedīs uz Asiriju par dāvanu ķēniņam Jarebam. Ēfraims paliks kaunā, un Israēls sajutīs kaunu savu nodomu un pasākumu dēļ.
7 Jo Samarijas ķēniņš ir jau projām, izzuzdams kā putas uz ūdens.
8 Avenas kalnāji ir jau izpostīti; tieši to dēļ jau arī Israēls apgrēkojās; ērkšķi un dadži aug uz šo kalnāju ziedokļiem. Un viņi teiks: „Jūs, kalni, pārklājiet mūs!“ —un pakalniem sacīs: „Krītiet uz mums!“
9 Kopš Gibejas dienām tu esi tiešām grēkojis, Israēl, un tavi ļaudis tikpat grēcīgi palikuši joprojām. Bet viņus pārņems nesaskaņas, kas būs ne gluži līdzīgas tām, kādas bija vērstas pret ļauniem ļaudīm Gibejā.
10 Taču Es pats gribu viņus pārmācīt pēc savas vēlēšanās, proti—lai tautas tiktu sapulcinātas pret viņiem, kad Es viņus sodīšu viņu divēju noziegumu dēļ.
11 Efraims ir kā labprāt pie kulšanas pieradis vērsis. Es viņam uzlikšu jūgu uz viņa daiļā kakla; Es gribu jāt uz Ēfraima muguras; Jūdam būs art un Jēkabam ecēt.
12 Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt to Kungu, lai Viņš beidzot nāktu un liktu nolīt pār jums savai taisnīgai žēlastībai.
13 Bet jūs sējat un kopjat savos laukos bezdievību un tādēļ pļausit ļaunus darbus un ēdīsit viltus un melu augļus.
14 Tā kā tu joprojām paļaujies uz savu iedzimto būtību un uz savu varo-nīgo karavīru daudzumu, tad izcelsies liels kapa troksnis un apjukums tavā tautā, kas sagraus visus tavus apcieti-nājumus līdzīgi tam, kā citkārt Šalmans sagfāva Bet-Arbela namu sadursmes laikā, kad drupās dabūja galu māte ar saviem bērniem.
15 To pašu jūs piedzīvosit arī Bētelē sava lielā nelietīguma dēļ, proti—ka rīta ausmā dabūs galu Israēla ķēniņš.
1 The people of Israel were like a grapevine that was full of grapes. The more prosperous they were, the more altars they built. The more productive their land was, the more beautiful they made the sacred stone pillars they worship. 2 The people whose hearts are deceitful must now suffer for their sins. God will break down their altars and destroy their sacred pillars.
3 These people will soon be saying, “We have no king because we did not fear the Lord. But what could a king do for us anyway?” 4 They utter empty words and make false promises and useless treaties. Justice has become injustice, growing like poisonous weeds in a plowed field.
5 The people who live in the city of Samaria will be afraid and will mourn the loss of the gold bull at Bethaven. They and the priests who serve the idol will weep over it. They will wail when it is stripped of its golden splendor. 6 The idol will be carried off to Assyria as tribute to the great emperor. The people of Israel will be disgraced and put to shame because of the advice they followed. 7 Their king will be carried off, like a chip of wood on water. 8 The hilltop shrines of Aven, where the people of Israel worship idols, will be destroyed. Thorns and weeds will grow up over their altars. The people will call out to the mountains, “Hide us!” and to the hills, “Cover us!”
The Lord Pronounces Judgment on Israel
9 The Lord says, “The people of Israel have not stopped sinning against me since the time of their sin at Gibeah. So at Gibeah war will catch up with them. 10 I will attack this sinful people and punish them. Nations will join together against them, and they will be punished for their many sins.
11 “Israel was once like a well-trained young cow, ready and willing to thresh grain. But I decided to put a yoke on her beautiful neck and to harness her for harder work. I made Judah pull the plow and Israel pull the harrow. 12 I said, ‘Plow new ground for yourselves, plant righteousness, and reap the blessings that your devotion to me will produce. It is time for you to turn to me, your Lord, and I will come and pour out blessings upon you.’ 13 But instead you planted evil and reaped its harvest. You have eaten the fruit produced by your lies.
“Because you trusted in your chariots and in the large number of your soldiers, 14 war will come to your people, and all your fortresses will be destroyed. It will be like the day when King Shalman destroyed the city of Betharbel in battle, and mothers and their children were crushed to death. 15 That is what will happen to you, people of Bethel, because of the terrible evil that you have done. As soon as the battle begins, the king of Israel will die.”
