1 Un Jēkabs sasauca savus dēlus un sacīja: „Sapulcējieties—es jums gribu darīt zināmu, kas jūs gaida nākamajās dienās.
2 Sapulcējieties un uzklausaities, Jēkaba dēli! Uzklausiet Israēlu, savu tēvu!
3 Rūben, mans pirmdzimtais, tu esi mans spēks, mana vīra stipruma pirmais, izlase cildenumā un izcils varā.
4 Verdošs kā ūdens, tu nebūsi pārāks; jo tu gāji sava tēva atdusas vietā toreiz, tu apkrāvies ar vainu, manā gultā kāpdams.
5 Simeons un Levijs—tie abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji.
6 Viņu padomam lai nebiedrojas mana dvēsele, viņu pulkam, lai nepievienojas mana sirds, jo tie savās dusmās ir nokāvuši cilvēkus un savā patvaļā sakropļojuši vēršus.
7 Nolādētas lai ir viņu kaislās dusmas, jo tās ir varmācīgas, un viņu niknums, jo tas ir nežēlīgs! Es tos sadalīšu starp Jēkaba ciltīm un izkaisīšu viņus Israēlā.
8 Bet Jūda—tevi tavi brāļi teiks; tava roka grābs tavu ienaidnieku skaustu, un tavā priekšā zemē lieksies tavi brāļi.
9 Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! Tagad tas notupies, izstiepies kā lauva, kā liels lauva. Kas drīkst viņu sacelt kājās?
10 Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, tiekams tas ŠILO nāks. Viņam tautas klausīs.
11 Tas savu ēzeli sies pie vīna koka un pie vīna koka vītnēm savas ēzeļa mātes kumeļu.
12 Viņš savas drēbes mazgā vīnā, savu virsvalku vīnogu asinīs. Viņa acis ir sarkanas no vīna, un balti no piena viņa zobi.
13 Zebulons apmetas jūras malā, viņš mīt pie kuģu ostām, un viņa platība sniedzas līdz Sidonai.
14 Isašars ir kaulains ēzelis, viņš guļ gatvē starp aplokiem.
15 Viņš redz, cik labi ir dusēt savā zemē, cik tā jauka, jo viņš ir liecis savu muguru zem nastas un klausībā kalpojis kungiem.
16 Dans spriedīs tiesu savai tautai kā atsevišķai ciltij pārējo Israēla cilšu starpā.
17 Dans ir kā čūska uz ceļa, kā bīstama odze tekas malā, kas iedzeļ pat zirgam nagā, tā ka jājējs krīt atpakaļ.
18 Kungs, es ceru uz Tavu pestīšanu!
19 Gads, laupītāji viņu aplenc, bet viņš dzenas tiem pakaļ.
20 Ašera maize būs trekna, un tas spēs pat ķēniņam dot gardumus.
21 Naftalis—tramīga stirna, kas pauž skaistus vārdus.
22 Augļu koks ir Jāzeps, augļu koks pie avota, kura zari stiepjas mūrim pāri.
23 Strēlnieki cēla nemieru, viņi raidīja uz viņu bultas, karoja ar viņu,
24 Tomēr viņa loks nelūza, un vingras palika viņa rokas. To darīja Jēkaba stiprums, viņa gans—Israēla klints.
25 No tava tēva Dieva nāk tev palīdzība, no Visuvarenā, kas tevi ir svētījis ar debesu svētībām no augšienes un svētībām no zemes dziļumiem, ar svētībām, kas nāk no mātes krūtīm un no mātes klēpja.
26 Tava tēva svētības, kas ir pārākas par seno kalnu svētībām un pakalnu godību, tās lai ir pār Jāzepa galvu un pār izraudzītā galvu starp brāļiem.
27 Bcnjamīns ir vilks, kas no rīta sagūstīto saplēš un līdz pat vakaram vēl sadala laupījumu.“
28 Visas tās ir Israēla divpadsmit ciltis, un tie ir vārdi, kujus viņu tēvs viņiem sacīja, kad viņš tos svētīja, ikvienu ar savu īpašu svētību viņš tos svētīdams svētīja.
29 Un viņš pavēlēja tiem, sacīdams: „Es tagad piepulcēšos savai tautai. Aprociet mani pie maniem tēviem tanī alā, kas atrodas hetieša Efrona tīrumā,
30 Tanī alā, kas atrodas Makpelas tīrumā, iepretim Mamrei, Kānaāna zemē, tanī laukā, kuju Ābrahāms nopirka no hetieša Efrona sev par dzimts kapiem.
31 Tur viņi ir aprakuši Ābrahāmu un Sāru, viņa sievu, tur viņi aprakuši arī īzāku un Rebeku, tā sievu, un tur es esmu apracis Leu.
32 Tīrumā un alā, kas tanī ir, kas pirkti no hetiešiem.“
33 Kad nu Jēkabs bija pabeidzis saviem dēliem dot aizrādījumus, viņš savilka savas kājas atpakaļ gultā; viņš nomira un tika piepulcināts savai tautai.
The Last Words of Jacob
1 Jacob called for his sons and said, “Gather around, and I will tell you what will happen to you in the future:
2 “Come together and listen, sons of Jacob.
Listen to your father Israel.
3 “Reuben, my first-born, you are my strength
And the first child of my manhood,
The proudest and strongest of all my sons.
4 You are like a raging flood,
But you will not be the most important,
For you slept with my concubine
And dishonored your father's bed.
5 “Simeon and Levi are brothers.
They use their weapons to commit violence.
6 I will not join in their secret talks,
Nor will I take part in their meetings,
For they killed people in anger
And they crippled bulls for sport.
7 A curse be on their anger, because it is so fierce,
And on their fury, because it is so cruel.
I will scatter them throughout the land of Israel.
I will disperse them among its people.
8 “Judah, your brothers will praise you.
You hold your enemies by the neck.
Your brothers will bow down before you.
9 Judah is like a lion,
Killing his victim and returning to his den,
Stretching out and lying down.
No one dares disturb him.
10 Judah will hold the royal scepter,
And his descendants will always rule.
Nations will bring him tribute
And bow in obedience before him.
11 He ties his young donkey to a grapevine,
To the very best of the vines.
He washes his clothes in blood-red wine.
12 His eyes are bloodshot from drinking wine,
His teeth white from drinking milk.
13 “Zebulun will live beside the sea.
His shore will be a haven for ships.
His territory will reach as far as Sidon.
14 “Issachar is no better than a donkey
That lies stretched out between its saddlebags.
15 But he sees that the resting place is good
And that the land is delightful.
So he bends his back to carry the load
And is forced to work as a slave.
16 “Dan will be a ruler for his people.
They will be like the other tribes of Israel.
17 Dan will be a snake at the side of the road,
A poisonous snake beside the path,
That strikes at the horse's heel,
So that the rider is thrown off backward.
18 “I wait for your deliverance, Lord.
19 “Gad will be attacked by a band of robbers,
But he will turn and pursue them.
20 “Asher's land will produce rich food.
He will provide food fit for a king.
21 “Naphtali is a deer that runs free,
Who bears lovely fawns.
22 “Joseph is like a wild donkey by a spring,
A wild colt on a hillside.
23 His enemies attack him fiercely
And pursue him with their bows and arrows.
24 But his bow remains steady,
And his arms are made strong
By the power of the Mighty God of Jacob,
By the Shepherd, the Protector of Israel.
25 It is your father's God who helps you,
The Almighty God who blesses you
With blessings of rain from above
And of deep waters from beneath the ground,
Blessings of many cattle and children,
26 Blessings of grain and flowers,
Blessings of ancient mountains,
Delightful things from everlasting hills.
May these blessings rest on the head of Joseph,
On the brow of the one set apart from his brothers.
27 “Benjamin is like a vicious wolf.
Morning and evening he kills and devours.”
28 These are the twelve tribes of Israel, and this is what their father said as he spoke a suitable word of farewell to each son.
The Death and Burial of Jacob
29 Then Jacob commanded his sons, “Now that I am going to join my people in death, bury me with my fathers in the cave that is in the field of Ephron the Hittite, 30 at Machpelah east of Mamre in the land of Canaan. Abraham bought this cave and field from Ephron for a burial ground. 31 That is where they buried Abraham and his wife Sarah; that is where they buried Isaac and his wife Rebecca; and that is where I buried Leah. 32 The field and the cave in it were bought from the Hittites. Bury me there.” 33 When Jacob had finished giving instructions to his sons, he lay back down and died.
