1 Un Sārai bija simts divdesmit septiņi gadi, tāds bija Sāras vecums.
2 Un Sāra nomira Kirijat-arbā, tā ir Hebrona, Kānaāna zemē, un Ābrahāms rīkoja Sārai bēres un to apraudāja.
3 Tad Ābrahāms cēlās no sava miroņa apstāvēšanas un sacīja uz hetiešiem:
4 „Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man dzimtskapu, lai es varētu apglabāt savu mirušo, kas tagad pie manis.“
5 Un hetieši atbildēja Ābrahāmam, sacīdami tam:
6 „Uzklausi mūs, kungs! Tu esi Dieva paaugstināts mūsu vidū, vislabākajā no mūsu kapu vietām aproc savu mirušo. Neviens mūsu vidū neaizliegs savu kapu, ka tu tur nevarētu aprakt savu mirušo.“
7 Un Ābrahāms piecēlies atdeva godu, zemu klanoties zemes iedzīvotāju, Heta bērnu, priekšā.
8 Un viņš sacīja viņiem, teikdams: „Ja jums patīk, ka es aproku savu mirušo, kas pie manis, tad klausiet jel mani un griezieties manis labā pie Efrona, Cochara dēla,
9 Ka viņš man dotu alu Makpelā, kas viņam pieder, un kas atrodas viņa tīruma galā. Par pilnu atlīdzību sudrabā lai viņš dod to man jūsu klātienē par dzimtskapa vietu.“
10 Bet Efrons atradās turpat starp hetiešiem. Un hetietis Efrons atbildēja Ābrahāmam, visiem hetiešiem, kas bija ienākuši pa pilsētas vārtiem, klausoties:
11 „Ne tā, kungs. Klausi mani; es tev atdodu tīrumu un alu, kas tanī; es tev to dāvinu, ciltsbrāļu klātbūtnē es tev to dāvinu, aproc savu mirušo.“
12 Un Ābrahāms paklanījās līdz zemei zemes iedzīvotāju priekšā
13 Un sacīja, zemes iedzīvotājiem dzirdot: „Ja tu gribi būt mans draugs, tad klausies: es tev došu samaksu par tīrumu, pieņem to no manis, lai es tur varu aprakt savu mirušo.“
14 Tad Eirons atbildēja Ābrahāmam, teikdams:
15 „Kungs, dzirdi mani; četri simti sudraba seķeļu, ko tas gan nozīmē mūsu starpā! Aproc, lūdzams, savu mirušo.“
16 Un Ābrahāms paklausīja Efronam un nosvēra Efronam naudu, kādu tas bija minējis, Heta bērniem klāt esot, —četri simt sudraba seķeļus pēc parastās tirgus vērtības.
17 Tā Ābrahāma īpašumā nonāca tīrums pie Makpelas iepretim Mamrei, —tīrums līdz ar alu, kas tanī, līdz ar visiem kokiem, kādi atradās tanī tīrumā un visā tajā robežu apgabalā,
18 Visu hetiešu klātbūtnē, kas vien tās pilsētas vārtos bija sapulcējušies.
19 Un Ābrahāms apraka savu sievu Sāru tanī salā, kas atrodas Makpela tīrumos, iepretim Mamrei, tas ir Hebronai, Kānaāna zemē.
20 Tā tīrums un ala, kas tanī bija, nonāca Ābrahāma īpašumā no hetiešiem par dzimtskapu vietu.
Sarah Dies and Abraham Buys a Burial Ground
1 Sarah lived to be 127 years old. 2 She died in Hebron in the land of Canaan, and Abraham mourned her death.
3 He left the place where his wife's body was lying, went to the Hittites, and said, 4 “I am a foreigner living here among you; sell me some land, so that I can bury my wife.”
5 They answered, 6 “Listen to us, sir. We look upon you as a mighty leader; bury your wife in the best grave that we have. Any of us would be glad to give you a grave, so that you can bury her.”
7 Then Abraham bowed before them 8 and said, “If you are willing to let me bury my wife here, please ask Ephron son of Zohar 9 to sell me Machpelah Cave, which is near the edge of his field. Ask him to sell it to me for its full price, here in your presence, so that I can own it as a burial ground.”
10 Ephron himself was sitting with the other Hittites at the meeting place at the city gate; he answered in the hearing of everyone there, 11 “Listen, sir; I will give you the whole field and the cave that is in it. Here in the presence of my own people, I will give it to you, so that you can bury your wife.”
12 But Abraham bowed before the Hittites 13 and said to Ephron, so that everyone could hear, “May I ask you, please, to listen. I will buy the whole field. Accept my payment, and I will bury my wife there.”
14 Ephron answered, 15 “Sir, land worth only four hundred pieces of silver—what is that between us? Bury your wife in it.” 16 Abraham agreed and weighed out the amount that Ephron had mentioned in the hearing of the people—four hundred pieces of silver, according to the standard weights used by the merchants.
17 That is how the property which had belonged to Ephron at Machpelah east of Mamre, became Abraham's. It included the field, the cave which was in it, and all the trees in the field up to the edge of the property. 18 It was recognized as Abraham's property by all the Hittites who were there at the meeting.
19 Then Abraham buried his wife Sarah in that cave in the land of Canaan. 20 So the field which had belonged to the Hittites, and the cave in it, became the property of Abraham for a burial ground.
