1 Un pravieši Hagajs un Zacharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu domu biedri un sacīja viņiem tā: „Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 Un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?“
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārijā nebijā paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnejs un viņu domu biedri, Afarsachas apgabala pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kufā bija rakstīts sekojošais: „Ķēniņam Dārijam lai ir miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas provinci, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to cel no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: Kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo celtni?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvas.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: Mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldieša Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Ķīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 Un viņš sacīja tam: „Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā.“
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa archīvos, kas tur ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā.“
1 At that time two prophets, Haggai and Zechariah son of Iddo, began to speak in the name of the God of Israel to the Jews who lived in Judah and Jerusalem. 2 When Zerubbabel son of Shealtiel and Joshua son of Jehozadak heard their messages, they began to rebuild the Temple in Jerusalem, and the two prophets helped them.
3 Almost at once Governor Tattenai of West-of-Euphrates, Shethar Bozenai, and their fellow officials came to Jerusalem and demanded: “Who gave you orders to build this Temple and equip it?” 4 They also asked for the names of all the men who were helping build the Temple. 5 But God was watching over the Jewish leaders, and the Persian officials decided to take no action until they could write to Emperor Darius and receive a reply. 6 This is the report that they sent to the emperor:
7 “To Emperor Darius, may you rule in peace.
8 “Your Majesty should know that we went to the province of Judah and found that the Temple of the great God is being rebuilt with large stone blocks and with wooden beams set in the wall. The work is being done with great care and is moving ahead steadily.
9 “We then asked the leaders of the people to tell us who had given them authority to rebuild the Temple and to equip it. 10 We also asked them their names so that we could inform you who the leaders of this work are.
11 “They answered, ‘We are servants of the God of heaven and earth, and we are rebuilding the Temple which was originally built and equipped many years ago by a powerful king of Israel. 12 But because our ancestors made the God of Heaven angry, he let them be conquered by King Nebuchadnezzar of Babylonia, a king of the Chaldean dynasty. The Temple was destroyed, and the people were taken into exile in Babylonia. 13 Then in the first year of the reign of King Cyrus as emperor of Babylonia, Cyrus issued orders for the Temple to be rebuilt. 14 He restored the gold and silver Temple utensils which Nebuchadnezzar had taken from the Temple in Jerusalem and had placed in the temple in Babylon. Emperor Cyrus turned these utensils over to a man named Sheshbazzar, whom he appointed governor of Judah. 15 The emperor told him to take them and return them to the Temple in Jerusalem, and to rebuild the Temple where it had stood before. 16 So Sheshbazzar came and laid its foundation; construction has continued from then until the present, but it is still not finished.’
17 “Now, if it please Your Majesty, have a search made in the royal records in Babylon to find whether or not Emperor Cyrus gave orders for this Temple in Jerusalem to be rebuilt, and then inform us what your will is in this matter.”
