1 Nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, runā uz saviem tautiešiem un saki tiem: Ja Es sūtu zobenu pār kādu zemi un šīs zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev par sargu;
3 Ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielaužamies zemē, ja tas pūš tauri un brīdina tautu;
4 Un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krīt uz viņa paša galvas,
5 Jo viņš taču dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tātad viņš pats vainīgs savā nāvē. Ja viņš to būtu ievērojis un būtu ļāvies sevi brīdināt, viņš būtu izglābis savu dzīvību.
6 Bet ja sargs redz zobenu nākam, bet nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas.
7 Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no manas mutes, tos brīdini manā vārdā.
8 Ja Es bezdievim saku: Bezdievi, tev jāmirst, un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.
9 Bet ja tu būsi brīdinājis bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ, bet tu būsi izglābis savu dzīvību.
10 Un tu, cilvēka bērns, saki Israēla namam: Jūs sakāt: Mūsu pārkāpumi un grēki smagi guļ uz mums, ar tiem mēs ejam bojā. Kā tad mēs varētu dzīvot?
11 Saki tiem: Tik tiešām, ka Hs dzīvoju, —saka Dievs tas Kungs, —Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava jaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jele atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?
12 Tu, cilvēka bērns, saki saviem tautiešiem: Taisno neizglābs viņa tais-nība, kad viņš apgrēkojas. Un bezdievis neies bojā savas bezdievības dēļ, ja viņš atgriežas no savas bezdievības. Ari taisnais nevar dzīvot no savas taisnības, kad viņš apgrēkojas.
13 Ja Es taisnajam saku, ka viņš dzīvos, un viņš, paļaudamies uz savu līdzšinējo taisnību, dara ļaunu, tad neviens nepieminēs vairs visas viņa taisnības, bet viņš mirs tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis.
14 Un ja Es piedraudu bezdievim: Tu mirsi, un tas atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības,
15 Tā ka tas atdod viņam ieķīlāto tā īpašniekam, atmaksā par laupīto un staigā pēc dzīves likumiem un nedara ļauna, tad tas patiesi dzīvos un nemirs.
16 Viņa grēkus, ko viņš nodarījis, vairs nepieminēs, viņš rīkojas pēc patiesības un taisnības, viņš patiesi dzīvos.
17 Tavi tautieši man saka: Tā Kunga ceļš nav pareizs! Bet patiesībā viņu pašu ceļš nav pareizs.
18 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tam jāmirst.
19 Bet kad bezdievis atgriežas no savas bezdievības un ievēro patiesību un taisnību, tad tas dzīvos.
20 Un kaut gan jūs apgalvojat, ka tā Kunga ceļš neesot pareizs, Es jūs tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem, tu Israēla nams.“
21 Un notika mūsu trimdas div-padsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā, ka ieradās pie manis bēglis no Jeruzālemes un man vēstīja: „Pilsēta ir e ņemta!“
22 Bet tā Kunga roka bija nākusi pār mani jau dienu priekš bēgļa atnākšanas un atdarījusi man muti. Mana mute palika atdarīta, tā ka Es pēc tam nekad nebiju vairs mēms.
23 Tad atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24 „Cilvēka bērns, posta un drupu vietu apdzīvotāji Israēla zemē saka: Ābrahāms bija tikai viens un mantoja šo zemi, mēs esam daudzi, mums vēl jo vairāk piekrīt šī zeme par īpašumu.
25 Saki tu tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Jūs ēdat gaļu kopā ar asinīm un paceļat savas acis uz saviem elkiem un izlejat asinis. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
26 Jūs paļaujaties arī stipri uz sava zobena, darāt nelietības, liekat negodā cits cita sievu. Un tad jums lai piekristu zeme par īpašumu?
27 Saki tiem: Tā saka tas Kungs: Tik tiešām, ka Es dzīvoju, tie, kas dzīvo posta vietās, kritīs no zobena; un kas uzturas vaļējā laukā, tos Es atdošu zvēriem par barību, un tie, kas slēpjas kalnos un alās, mirs ar mēri.
28 Un Es darīšu zemi par tuksnesi un neauglīgu kailatni, tās godība beigsies. Un Israēla kalna zeme stāvēs tukša un pamesta, tā ka tur neviens nestaigās.
29 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es zemi padaru par tuksnesi un neauglīgu kailatni viņu negantību dēļ, ko tie darījuši.
30 Cilvēka bērns, tavi tautieši runā par tevi cits ar citu, sastājušies pie mūriem un nama durvīs, un saka: Nāciet, klausīsimies vārdu, kas nāk no tā Kunga.
31 Un tie nāk pie tevis kā tautas sanāksmē un klausās tavus vārdus, bet tos nepilda. Tie ir mīlīgi ar savu muti, bet viņu sirds dzenas pēc mantas.
32 Redzi, tu esi tiem kā jauka dziesma, kā tāds, kam skaista balss, kas jauki māk spēlēt kokli. Tādēļ tie klausās tavus vārdus, bet tos nepilda.
33 Bet kad notiks, kam jānotiek, —un tas piepildīsies katrā ziņā—, tad tie redzēs, ka pravietis ir bijis viņu vidū.“
God Appoints Ezekiel as a Lookout
(Ezekiel 3.16-21)1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “tell your people what happens when I bring war to a land. The people of that country choose one of their number to be a lookout. 3 When he sees the enemy approaching, he sounds the alarm to warn everyone. 4 If someone hears it but pays no attention and the enemy comes and kills him, then he is to blame for his own death. 5 His death is his own fault, because he paid no attention to the warning. If he had paid attention, he could have escaped. 6 If, however, the lookout sees the enemy coming and does not sound the alarm, the enemy will come and kill those sinners, but I will hold the lookout responsible for their death.
7 “Now, mortal man, I am making you a lookout for the nation of Israel. You must pass on to them the warnings I give you. 8 If I announce that an evil person is going to die but you do not warn him to change his ways so that he can save his life, then he will die, still a sinner, and I will hold you responsible for his death. 9 If you do warn an evil person and he doesn't stop sinning, he will die, still a sinner, but your life will be spared.”
Individual Responsibility
10 The Lord spoke to me. “Mortal man,” he said, “repeat to the Israelites what they are saying: ‘We are burdened with our sins and the wrongs we have done. We are wasting away. How can we live?’ 11 Tell them that as surely as I, the Sovereign Lord, am the living God, I do not enjoy seeing sinners die. I would rather see them stop sinning and live. Israel, stop the evil you are doing. Why do you want to die?
12 “Now, mortal man, tell the Israelites that when someone good sins, the good he has done will not save him. If an evil person stops doing evil, he won't be punished, and if a good man starts sinning, his life will not be spared. 13 I may promise life to someone good, but if he starts thinking that his past goodness is enough and begins to sin, I will not remember any of the good he did. He will die because of his sins. 14 I may warn someone evil that he is going to die, but if he stops sinning and does what is right and good— 15 for example, if he returns the security he took for a loan or gives back what he stole—if he stops sinning and follows the laws that give life, he will not die, but live. 16 I will forgive the sins he has committed, and he will live because he has done what is right and good.
17 “And your people say that what I do isn't right! No, it's their way that isn't right. 18 When someone righteous stops doing good and starts doing evil, he will die for it. 19 When someone evil quits sinning and does what is right and good, he has saved his life. 20 But Israel, you say that what I do isn't right. I am going to judge you by what you do.”
The News of Jerusalem's Fall
21 On the fifth day of the tenth month of the twelfth year of our exile, someone who had escaped from Jerusalem came and told me that the city had fallen. 22 The evening before he came, I had felt the powerful presence of the Lord. When the man arrived the next morning, the Lord gave me back the power of speech.
The Sins of the People
23 The Lord spoke to me. 24 “Mortal man,” he said, “the people who are living in the ruined cities of the land of Israel are saying: ‘Abraham was only one man, and he was given the whole land. There are many of us, so now the land is ours.’
25 “Tell them what I, the Sovereign Lord, am saying: You eat meat with the blood still in it. You worship idols. You commit murder. What makes you think that the land belongs to you? 26 You rely on your swords. Your actions are disgusting. Everyone commits adultery. What makes you think that the land is yours?
27 “Tell them that I, the Sovereign Lord, warn them that as surely as I am the living God, the people who live in the ruined cities will be killed. Those living in the country will be eaten by wild animals. Those hiding in the mountains and in caves will die of disease. 28 I will make the country a desolate wasteland, and the power they were so proud of will come to an end. The mountains of Israel will be so wild that no one will be able to travel through them. 29 When I punish the people for their sins and make the country a wasteland, then they will know that I am the Lord.”
The Results of the Prophet's Message
30 The Lord said, “Mortal man, your people are talking about you when they meet by the city walls or in the doorways of their houses. They say to one another, ‘Let's go and hear what word has come from the Lord now.’ 31 So my people crowd in to hear what you have to say, but they don't do what you tell them to do. Loving words are on their lips, but they continue their greedy ways. 32 To them you are nothing more than an entertainer singing love songs or playing a harp. They listen to all your words and don't obey a single one of them. 33 But when all your words come true—and they will come true—then they will know that a prophet has been among them.”
