1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā man garā atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki viņam tā: Tevi pielīdzināja jaunam lauvam tautu starpā, bet tu biji kā krokodīlis ūdenī savās upēs, duļķoji ūdeni ar savām ķepām un uzvandīji dūņas.“
3 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Es metīšu pār tevi savu tiklu ar daudzu tautu starpniecību, tās tevi ievilks manos valgos.
4 Es tevi tad izmetīšu ārā uz sausuma, uz klaja, plaša lauka; visi putni apakš debess nolaidīsies uz tevis, un visi zvēri virs zemes paēdīsies no tevis.
5 Tad Es nometīšu tavu miesu uz kakliem un pildīšu ielejas ar tavu maitu.
6 Un Es dzirdināšu zemi līdz pat kalniem ar to, kas izplūst no tavām asinīm, un ar tevi būs pildītas arī strautu gultnes.
7 Un kad Es tevi būšu izdzēsis, Es aizsegšu debesis un aptumšošu debesu zvaigznes; sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēness vairs nespīdēs.
8 Visus debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un apklāšu tavu zemi ar tumsu,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
9 „Tad Es apbēdināšu daudzas tautas, kad Es likšu izplātīties ziņai par tavu bojā eju starp tautām un pa valstīm, ko tu nepazini.
10 Es darīšu, ka daudzas tautas uztrauksies par tevi izbailēs, un viņu ķēniņus pārņems šausmas par tavu likteni, kad Es pacelšu savu zobenu viņu priekšā; un tie ikviens nemitīgi drebēs par savu dzīvību tavas krišanas dienā.“
11 Jo tā saka Dievs tas Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi.
12 Ar varonīgu karavīru zobeniem Es gāzīšu tavu godību, tie visi ir paši niknākie tautu starpā; tie iznīcinās Ēģiptes diženumu, viss tās jaukums aizies bojā.
13 Es iznīcināšu arī visus kustoņus pie tās daudzajiem ūdeņiem, tā ka tos vairs nesajauks ne cilvēka, ne lopa kāja.
14 Tad atkal kļūs dzidri ēģiptiešu ūdeņi, un viņu upes tecēs kā eļļa,“ —saka Dievs tas Kungs,
15 „Kad Es Ēģiptes zemi padarīšu par tuksnesi, kad tā kļūs kaila, zaudēs visu, kas tajā bija pārpilnībā, un būs tukša, un kad visiem zemes iedzīvotājiem Es likšu aiziet bojā, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
16 „Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību,“ —saka Dievs tas Kungs.
17 Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē.“
19 Kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem.
20 Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību!
21 Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem kareivjiem no pazemes vidus uzsauks pretī tai—Ēģiptei—un tās palīgiem: „Tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti.“
22 „Tur ir Asura ar visu savu kara pulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši.
23 Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās kareivji visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja šausmīgas bailes dzīvo zemē.
24 Tur ir Ēlāms ar visu savu kara pulku visapkārt ap tā kapu, tie visi nokauti, krituši no zobena, tie nogrimuši neapgraizīti pazemē, tie, kas citkārt izplatīja izbailes dzīvo zemē un tagad pārdzīvo savu kaunu pie nogrimušajiem bedrē.
25 Nokauto vidū tam ierādīta īpaša vieta ar visiem tā kareivjiem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie kādreiz izplatīja izbailes dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogri-mušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū.
26 Tur ir Mesechs un Tubals (moschi un tibarieši) ar visu savu pulku, kupu kapi atrodas viņiem visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie izplatīja izbailes dzīvo zemē.
27 Tie neguļ pie jau aizlaikā kritušajiem neapgraizītiem varoņiem, kas nogrimuši pazemē savā pilnajā apbruņojumā, kam viņu zobeni likti zem galvas un viņu vairogi uz viņu kauliem, tāpēc ka kādreiz valdīja bailes viņu varoņa spēka priekšā dzīvo zemē.
28 Tā arī tevi, Ēģipte, satriektu guldīs starp neapgraizītiem, un tu gulēsi to, kas ar zobenu nokauti, vidū.
29 Tur ir Ēdoma, tās ķēniņi un visi tās sīkākie valdnieki, kas, kaut gan varoņi, tomēr pieskaitīti ar zobenu nokautajiem, tie guļ pie neapgraizītiem, pie tiem, kas nogrimuši bedrē.
30 Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un, kaut gan reiz bīstami šausmu iedvesēji un varoņi būdami, tomēr kļuvuši par apkaunojumu. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokauta-jiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē.
31 Kad faraons visu to redzēs, lai viņš iepriecinās un samierinās par visu savu godību. Faraons ir ar zobenu nokauts un kopā ar viņu viss viņa kaj-aspēks“, —tā saka Dievs tas Kungs,
32 „Jo viņš ir izplatījis briesmas un šausmas savā priekšā dzīvo zemē, tāpēc viņš gulēs neapgraizīto vidū līdzās ar zobenu nokautiem, faraons un visa viņa godība“, —tā saka Dievs tas Kungs.
The King of Egypt Is Compared to a Crocodile
1 On the first day of the twelfth month of the twelfth year of our exile, the Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “give a solemn warning to the king of Egypt. Give him this message from me: You act like a lion among the nations, but you are more like a crocodile splashing through a river. You muddy the water with your feet and pollute the rivers. 3 When many nations gather, I will catch you in my net and let them drag the net ashore. 4 I will throw you out on the ground and bring all the birds and animals of the world to feed on you. 5 I will cover mountains and valleys with your rotting corpse. 6 I will pour out your blood until it spreads over the mountains and fills the streams. 7 When I destroy you, I will cover the sky and blot out the stars. The sun will hide behind the clouds, and the moon will give no light. 8 I will put out all the lights of heaven and plunge your world into darkness. I, the Sovereign Lord, have spoken.
9 “Many nations will be troubled when I spread the news of your destruction through countries you never heard of. 10 What I do to you will shock many nations. When I swing my sword, kings will shudder with fright. On the day you fall, all of them will tremble in fear for their own lives.”
11 The Sovereign Lord says to the king of Egypt, “You will face the sword of the king of Babylonia. 12 I will let soldiers from cruel nations draw their swords and kill all your people. All your people and everything else that you are proud of will be destroyed. 13 I will slaughter your cattle at every water hole. There will be no people or cattle to muddy the water any more. 14 I will let your waters settle and become clear and let your rivers run calm. I, the Sovereign Lord, have spoken. 15 When I make Egypt a desolate wasteland and destroy all who live there, they will know that I am the Lord. 16 This solemn warning will become a funeral song. The women of the nations will sing it to mourn for Egypt and all its people. I, the Sovereign Lord, have spoken.”
The World of the Dead
17 On the fifteenth day of the first month of the twelfth year of our exile, the Lord spoke to me. 18 “Mortal man,” he said, “mourn for all the many people of Egypt. Send them down with the other powerful nations to the world of the dead. 19 Say to them:
“Do you think you are more beautiful than anyone else?
You will go down to the world of the dead
and lie there among the ungodly.
20 “The people of Egypt will fall with those who are killed in battle. A sword is ready to kill them all. 21 The greatest heroes and those who fought on the Egyptian side welcome the Egyptians to the world of the dead. They shout: ‘The ungodly who were killed in battle have come down here, and here they lie!’
22 “Assyria is there, with the graves of her soldiers all around. They were all killed in battle, 23 and their graves are in the deepest parts of the world of the dead. All her soldiers fell in battle, and their graves surround her tomb. Yet once they terrified the land of the living.
24 “Elam is there, with the graves of her soldiers all around. They were all killed in battle, and they went down, uncircumcised, to the world of the dead. In life they spread terror, but now they lie dead and disgraced. 25 Elam lies down among those killed in battle, and the graves of her soldiers are all around her. They are all uncircumcised, all killed in battle. In life they spread terror, but now they lie dead and disgraced, sharing the fate of those killed in battle.
26 “Meshech and Tubal are there, with the graves of their soldiers all around. They are all uncircumcised, all killed in battle. Yet once they terrified the living. 27 They were not given honorable burial like the heroes of ancient times, who went fully armed to the world of the dead, their swords placed under their heads and their shields over their bodies. These heroes were once powerful enough to terrify the living.
28 “That is how the Egyptians will lie crushed among the uncircumcised who were killed in battle.
29 “Edom is there with her kings and rulers. They were powerful soldiers, but now they lie in the world of the dead with the uncircumcised who were killed in battle.
30 “All the princes of the north are there, and so are the Sidonians. Their power once spread terror, but now they go down in disgrace with those killed in battle and are laid to rest, uncircumcised. They share the disgrace of those who go down to the world of the dead.
31 “The sight of all these who were killed in battle will be a comfort to the king of Egypt and his army,” says the Sovereign Lord.
32 “I caused the king of Egypt to terrorize the living, but he and all his army will be killed and laid to rest with all the uncircumcised who die in battle.” The Sovereign Lord has spoken.
