1 Un atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, am nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.
2 Tad es daudzināju jau sen nāvē aizgājušos kā daudz laimīgākus par tiem, kas vēl tagad dzīvi,
3 Bet vēl laimīgākus nekā šos abējus es teicu tos kas vēl nemaz nav dzimuši un kas tādēļ vēl nav redzējuši to ļauno dzīves kņadu, kas norisinās zem saules.
4 Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.
5 Nejēga turpretī saliek savas rokas kopā un ēd kopā pats savu miesu —
6 „Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.
7 Un es redzēju kādu citu veltīgas piepūles paraugu zem saules:
8 Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem un bez biedriem; nav viņam ne dēla nedz brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: „Kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka?“ Arī tas ir niecīgums un greiza rīcība.
9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 Ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?
12 Un ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.
13 Nabags, bet gudrs jauneklis, ir vairāk vērts nekā vecs ķēniņš, kas jau par nelgu kļuvis un vairs neievēro brīdinājumu.
14 Jo no cietuma viņš nokļuva uz troņa, lai gan bija piedzimis nabags iepriekšējās valdīšanas laikā.
15 Es redzēju visus dzīvos, kas staigā zem saules, turamies kopā ar šo jaunekli, to otru, kam vajadzēja stāvēt viņa vietā.
16 Nepārredzams bija visu to ļaužu pulks, kup bija viņu cēluši sev par vadoni, lai gan tie, kuri būs pēc viņa, par viņu nepriecāsies. Tiešām, arī tā ir niecība un vēja ķeršana.
17 Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus: viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt. —
1 Then I looked again at all the injustice that goes on in this world. The oppressed were crying, and no one would help them. No one would help them, because their oppressors had power on their side. 2 I envy those who are dead and gone; they are better off than those who are still alive. 3 But better off than either are those who have never been born, who have never seen the injustice that goes on in this world.
4 I have also learned why people work so hard to succeed: it is because they envy the things their neighbors have. But it is useless. It is like chasing the wind. 5 They say that we would be fools to fold our hands and let ourselves starve to death. 6 Maybe so, but it is better to have only a little, with peace of mind, than be busy all the time with both hands, trying to catch the wind.
7 I have noticed something else in life that is useless. 8 Here is someone who lives alone. He has no son, no brother, yet he is always working, never satisfied with the wealth he has. For whom is he working so hard and denying himself any pleasure? This is useless, too—and a miserable way to live.
9 Two are better off than one, because together they can work more effectively. 10 If one of them falls down, the other can help him up. But if someone is alone and falls, it's just too bad, because there is no one to help him. 11 If it is cold, two can sleep together and stay warm, but how can you keep warm by yourself? 12 Two people can resist an attack that would defeat one person alone. A rope made of three cords is hard to break.
13-14 Someone may rise from poverty to become king of his country, or go from prison to the throne, but if in his old age he is too foolish to take advice, he is not as well off as a young man who is poor but intelligent. 15 I thought about all the people who live in this world, and I realized that somewhere among them there is a young man who will take the king's place. 16 There may be no limit to the number of people a king rules; when he is gone, no one will be grateful for what he has done. It is useless. It is like chasing the wind.
