1 „Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un tu būsi jau to iemantojis, un tur dzīvosi,
2 Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem, kas tur pirmo reizi ienāksies un ko tu ievāksi no savas zemes, kādu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, viss paņemtais jāsaliek grozā un jāiet uz to vietu, ko tas Kungs, tavs Dievs, sev izredzēs, lai tur liktu savam vārdam mājot.
3 Un tev jāiet pie priestejra, kas tanī laikā būs, un tev viņam jāpaziņo: „Es šodien apliecinu tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot.“
4 Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas, un lai viņš to noliek tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.
5 Un tev jāatbild un jāsaka tā Kunga, sava Dieva, priekšā: „Mans cilts tēvs bija aramiešu staigulis, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks mazā ļaužu pulciņā, kas tur pieauga par lielu, stipru un daudzgalvainu tautu.
6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika grūtu kalpošanu,
7 Un tad mēs sākām brēkt uz to Kungu, savu tēvu Dievu, un tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību;
8 Un tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm un ar brīnumiem;
9 Un Viņš mūs ir novedis šinī vietā un mums ir devis šo zemi, —zemi, kupā piens un medus tek.
10 Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļu augļus no tās zemes, ko tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt tā Kunga, sava Dieva, priekšā, un tev jānometas lūgšanā ar seju pie zemes tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā,
11 Un tev ir jābūt priecīgam par visu labu, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam Ievītam un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū.
12 Un kad tu tādā kārtā būsi pabeidzis pienest desmito tiesu no visas savas ienākušās ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upupa gads, un tu būsi devis Ievītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai tie tavos vārtos ēd un ir arī paēduši,
13 Tad tev būs tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: „Es esmu to, kas ir svētīts, nesis ārā no sava nama un esmu to devis ir Ievītam, ir svešiniekam, ir bārenim, ir atraitnei pēc visām tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis: tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.
14 Es neesmu no tā nenieka ēdis savā skumībā un neesmu nekā no tā atrāvis, kad es pats biju nešķīsts, un es neesmu arī neko noiicis mirušajiem; es esmu paklausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.
15 Raugies lejup no savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums iedevis, kupu Tu biji ar zvērestu apsolījis mūsu tēviem, —zemi, kur piens un medus tek!
16 Šodien tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis šos likumus izpildīt un šīs tiesas pasargāt; tad nu turi un seko tiem no visas savas sirds un no visas savas dvēseles!
17 Šodien tu esi tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu, un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas, klausīdams Viņa balsij.
18 Un tas Kungs tev šodien ir licis teikt, lai tu Viņam būtu par īpašu tautu, kā Viņš bija to apsolījis, un lai tu turētu visus Viņa baušļus
19 Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, tavā cieņā, godā un slavā, lai tu būtu svēta tauta tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis.“
Harvest Offerings
1 “After you have occupied the land that the Lord your God is giving you and have settled there, 2 each of you must place in a basket the first part of each crop that you harvest and you must take it with you to the one place of worship. 3 Go to the priest in charge at that time and say to him, ‘I now acknowledge to the Lord my God that I have entered the land that he promised our ancestors to give us.’
4 “The priest will take the basket from you and place it before the altar of the Lord your God. 5 Then, in the Lord's presence you will recite these words: ‘My ancestor was a wandering Aramean, who took his family to Egypt to live. They were few in number when they went there, but they became a large and powerful nation. 6 The Egyptians treated us harshly and forced us to work as slaves. 7 Then we cried out for help to the Lord, the God of our ancestors. He heard us and saw our suffering, hardship, and misery. 8 By his great power and strength he rescued us from Egypt. He worked miracles and wonders, and caused terrifying things to happen. 9 He brought us here and gave us this rich and fertile land. 10 So now I bring to the Lord the first part of the harvest that he has given me.’
“Then set the basket down in the Lord's presence and worship there. 11 Be grateful for the good things that the Lord your God has given you and your family; and let the Levites and the foreigners who live among you join in the celebration.
12 “Every third year give the tithe—a tenth of your crops—to the Levites, the foreigners, the orphans, and the widows, so that in every community they will have all they need to eat. When you have done this, 13 say to the Lord, ‘None of the sacred tithe is left in my house; I have given it to the Levites, the foreigners, the orphans, and the widows, as you commanded me to do. I have not disobeyed or forgotten any of your commands concerning the tithe. 14 I have not eaten any of it when I was mourning; I have not taken any of it out of my house when I was ritually unclean; and I have not given any of it as an offering for the dead. I have obeyed you, O Lord; I have done everything you commanded concerning the tithe. 15 Look down from your holy place in heaven and bless your people Israel; bless also the rich and fertile land that you have given us, as you promised our ancestors.’
The Lord's Own People
16 “Today the Lord your God commands you to obey all his laws; so obey them faithfully with all your heart. 17 Today you have acknowledged the Lord as your God; you have promised to obey him, to keep all his laws, and to do all that he commands. 18 Today the Lord has accepted you as his own people, as he promised you; and he commands you to obey all his laws. 19 He will make you greater than any other nation that he has created, and you will bring praise and honor to his name. You will be his own people, as he promised.”
