1 „Neviens lai neapņem sava tēva sievu nedz arī atsedz to, kura ir viņa tēva atsegtā.
2 Lai neviens, kam ievainoti dzimumdziedzefi vai nogriezts kaunums, nenāk tā Kunga draudzē.
3 Lai neviens jauktenis no jauktas un neatļautas laulības nenāk tā Kunga draudzē; pat arī viņa desmitā paaudze nedrīkst nākt tā Kunga draudzē.
4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt tā Kunga draudzē, arī desmitā augumā tiem nebūs nākt; tiem ne mūžam nav atļauts tikt uzņemtiem tā Kunga draudzē,
5 Tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa, kad jūs iznācāt no Ēģiptes, un arī tādēļ, ka viņi bija saderējuši pret tevi Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotamijā, lai tas tevi nolādētu.
6 Bet tam Kungam, tavam Dievam, nepatika uzklausīt Bileāmu, un tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta pie tevis lāstu par svētību, tādēļ ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja.
7 Tādēļ tev nav jācenšas sagādāt viņiem ne miera nedz labklājības visās tavās dienās, —ne mūžam! —
8 Nenievā ēdomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē.
9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk tā Kunga draudzē.
10 Kad tu izej ka ja pulku nometnē pret saviem ienaidniekiem, tad piesargies no ikvienas ļaunas lietas.
11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē;
12 Bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.
13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta;
14 Un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un ja notiks, ka tu būsi sevis pēc bijis, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis,
15 Tas Kungs, tavs Dievs, pastai-gājas šurpu turpu pa tavu nometni nolū-kā tevi glābt, ari lai tavus ienaidniekus nodotu tavās rokās; tāpēc tavai nometnei būs būt svētai, lai Viņš pie tevis neierauga nekādu kauna lietu, un ka Viņš no tevis nenovēršas.
16 Neizdodi kalpu, kas no sava kunga ir bēdzis un pie tevis ir paglābies, viņa kungam.
17 Viņš lai paliek pie tevis, dzīvodams tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kaut kur tavos vārtos, kur viņam vislabāki patīk; tev nebūs viņam darīt pāri!
18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīriešu Israēla dēlu vidū.
19 Tu nedrīksti nest nekādu ne netikles nedz netikļa algu tā Kunga, sava Dieva, namā, pildot kādu sevišķu solījumu, jo tās abas ir tam Kungam, tavam Dievam, negantība.
20 Tev nebūs prasīt augļus no sava ciltsbrāļa, nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot.
21 No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam ciltsbrālim tev nebūs uzlikt augļus, lai tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu visur, kur tu savu roku pie-liec tanī zemē, uz kuņi dodies, lai to iemantotu. —
22 Kad tu esi solījis tam Kungam, savam Dievam, kādu sevišķu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo tas Kungs, tavs Dievs, tiešām to no tevis prasīs, un citādi tas tev būs par grēku.
23 Bet kad tu mitēsies solījumu dot, tad tev tas par grēku nekļūs.
24 Tikai tavu lūpu izsacīto turi un pildi tā, kā tu esi solījies tam Kungam, savam Dievam, jo tu no laba prāta esi solījies to, ko tu ar savu muti esi izteicis.
25 Kad tu eji sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis; bet savā traukā tev nebūs neko likt.
26 Un kad tu eji sava kaimiņa labības druvā, tad gan tu vari ar roku noplūkt vārpas, bet tev nebūs pielikt sirpi pie sava kaimiņa pļaujamās labības viņa druvā.“
Exclusion from the Lord's People
1 “No man who has been castrated or whose penis has been cut off may be included among the Lord's people.
2 “No one born out of wedlock or any descendant of such a person, even in the tenth generation, may be included among the Lord's people.
3 “No Ammonite or Moabite—or any of their descendants, even in the tenth generation—may be included among the Lord's people. 4 They refused to provide you with food and water when you were on your way out of Egypt, and they hired Balaam son of Beor, from the city of Pethor in Mesopotamia, to curse you. 5 But the Lord your God would not listen to Balaam; instead he turned the curse into a blessing, because he loved you. 6 As long as you are a nation, never do anything to help these nations or to make them prosperous.
7 “Do not despise the Edomites; they are your relatives. And do not despise the Egyptians; you once lived in their land. 8 From the third generation onward their descendants may be included among the Lord's people.
Keeping the Military Camp Clean
9 “When you are in camp in time of war, you are to avoid anything that would make you ritually unclean. 10 If a man becomes unclean because he has had a wet dream during the night, he is to go outside the camp and stay there. 11 Toward evening he is to wash himself, and at sunset he may come back into camp.
12 “You are to have a place outside the camp where you can go when you need to relieve yourselves. 13 Carry a stick as part of your equipment, so that when you have a bowel movement you can dig a hole and cover it up. 14 Keep your camp ritually clean, because the Lord your God is with you in your camp to protect you and to give you victory over your enemies. Do not do anything indecent that would cause the Lord to turn his back on you.
Various Laws
15 “If slaves run away from their owners and come to you for protection, do not send them back. 16 They may live in any of your towns that they choose, and you are not to treat them harshly.
17 “No Israelite, man or woman, is to become a temple prostitute. 18 Also, no money earned in this way may be brought into the house of the Lord your God in fulfillment of a vow. The Lord hates temple prostitutes.
19 “When you lend money or food or anything else to Israelites, do not charge them interest. 20 You may charge interest on what you lend to foreigners, but not on what you lend to Israelites. Obey this rule, and the Lord your God will bless everything you do in the land that you are going to occupy.
21 “When you make a vow to the Lord your God, do not put off doing what you promised; the Lord will hold you to your vow, and it is a sin not to keep it. 22 It is no sin not to make a vow to the Lord, 23 but if you make one voluntarily, be sure that you keep it.
24 “When you walk along a path in someone else's vineyard, you may eat all the grapes you want, but you must not carry any away in a container. 25 When you walk along a path in someone else's grainfield, you may eat all the grain you can pull off with your hands, but you must not cut any grain with a sickle.
