1 Ķēniņš Nebukadnēcars lika darināt zelta tēlu, tas bija sešdesmit olekšu augsts un sešas olektis plats, viņš to uzstatīja Bābeles valsts Duras klajumā.
2 Ķēmņš Nebukadnēcars izsūtīja vēstnešus, lai aicinātu atsevišķu zemju priekšniekus, ķēniņa vietniekus, augstākos virsniekus, virstiesnešus, mantziņus, valsts naudas lietu kārtotājus, tieslietu pratējus, padomniekus un visus citus valsts augstākos ierēdņus un citus piedalīties tēla iesvētīšanā, ko Nebukadnēcars bija licis uzsliet.
3 Tad sapulcējās zemju priekšnieki, augstākie virsnieki, virstiesneši, mantziņi, valsts naudas lietu kārtotāji, tieslietu pratēji, padomnieki un visi citi augstākie valsts ierēdņi uz tēla iesvētīšanu, ko bija licis veidot Nebukadnēcars, un nostājās tēla priekšā.
4 Tad ziņotājs izsauca stiprā balsī: „Jums, tautas, ciltis un valodu vienības, tiek pavēlēts:
5 Līdz ko jūs dzirdēsit atskanam pūšamos ragus, bazūnes, kokles, vijoles, citaras, stabules, somu dūkas un citus mūzikas instrumentus, tad jums jāno-metas zemē zelta tēla priekšā, ko Nebu-kadnēcars licis darināt, un tas jāpielūdz! Bet ja kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!
6 Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!“
7 Kad tautas, ciltis un valodu vienības dzirdēja bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, tad tās zemojās zelta tēla priekšā, ko ķēniņš Nebukadnēcars bija licis uzsliet, un to pielūdza.
8 Tanī laikā uzstājās daži kaldēju vīri un apsūdzēja jūdus.
9 Tie ziņoja ķēniņam Nebukadnēcaram un sacīja: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10 Tu, ak ķēniņ, taču pavēlēji, ka ikvienam, līdz ko tas dzird bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instrumentus, būs zemoties zelta tēla priekšā un to pielūgt;
11 Bet kas nezemojas tēla priekšā un to nepielūdz, to būs iemest degošā ceplī.
12 Te ir daži jūdi: Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego, kuriem tu uzticējis Bābeles zemes pārvaldīšanu; tie, ak ķēniņ, neievēro tavu pavēli, tie negodā tavus dievus un nepielūdz zelta tēlu, ko tu licis darināt.“
13 Tad Nebukadnēcars lielās dusmās, pavēlēja atvest Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego,
14 Un kad šos vīrus atveda pie ķēniņa, viņš tos uzrunāja un sacīja: „Vai jūs, Sadrach, Mesach un Abed-Nego, ar nolūku negodājat manus dievus un nepielūdzat zelta tēlu, ko es liku veidot?
15 Nu tad, ja jūs ar mieru, līdz ko dzirdēsit bazūnes skaņas, kokles, vijoles, citaras, stabules un citus mūzikas instru-mentus, zemoties tā tēla priekšā, ko es pavēlēju izveidot, un to pielūgt, tad labi! Bet ja jūs to nepielūdzat, tad jūs iemetīs tūlīt degošā ceplī. Un kas būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?“
16 Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego atbildēja ķēniņam Nebukadnēcaram: „Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro!
17 Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ.
18 Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji“
19 Tad Nebukadnēcars iedegās dusmās, un viņa vaigs pret Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego galīgi pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurināt septiņreiz stiprāk nekā parasts
20 Un pavēlēja stiprākajiem vīriem sava karaspēka vidū saistīt Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego un tos mest degošā ceplī.
21 Tā viņi saistīja šos vīrus viņu mēteļos, svārkos, cepurēs un citās drēbēs un iemeta degošā ceplī.
22 Pēc ķēniņa pavēles tik ārkārtīgi sakurināja cepli, ka liesmu svelme nogalināja tos vīrus, kuji atveda Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego.
23 Bet šos trīs vīrus, Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego, iemeta saistītus degošā ceplī.
24 Tad Nebukadnēcars pēkšņi sajuta izbrīnu; viņš steidzīgi cēlās un jautāja saviem padomniekiem: „Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus saistītus?“ —Tie atbildēja ķēniņam: „Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!“
25 Tad viņš atbildēja un sacīja: „Bet es redzu četrus brīvi ugunī staigā-jam, un tiem redzami uguns neko nekait, un ceturtais izskatās kā kāda dievišķa būte.“
26 Tad Nebukadnēcars piegāja pie degošā cepļa un sauca tur iekšā: „Sadrach, Mesach un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!“ —Tad Sadrachs, Mesachs un Abed-Nego izgāja no uguns.
27 Un zemes pārvaldnieki, virsnieki un ķēniņa padomdevēji, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu mēteļi nebija apdeguši, un deguma smaka mēteļos nebija manāma.
28 Tad Nebukadnēcars izsaucās: „Slavēts lai ir Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievs, kas sūtījis savu eņģeli un izglābis savus kalpus, kuyi paļāvās uz Viņu un netaupīja savu dzīvību, pārkāp-dami ķēniņa pavēli, lai negodātu un nepielūgtu citu dievu kā vien savu Dievu!
29 Tādēļ es tagad pavēlu, ka visās tautās, ciltīs un valodu vienībās ikvienu, kas zaimotu Sadracha, Mesacha un Abed-Nego Dievu, būs sacirst gabalos un viņa namu pārvērst par drupu kaudzi, jo nav cita Dieva, kas varētu izglābt!“
30 Tad ķēniņš no jauna apstiprināja Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego viņu augstajos amatos Bābeles valstī.
31 Ķēniņš Nebukadnēcars griezās ar vēstījumu pie visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kādas pastāv virs zemes: Miers lai jums ir bagātīgi!
32 Es nolēmu darīt visiem zināmas tās zīmes un tos brīnumus, ko Visuaugstais Dievs attieksmē uz mani ir rādījis. Cik lielas ir Viņa zīmes, un cik vareni Viņa brīnumi! Viņa valstība ir mūžīga, un Viņa valdīšana paliek uz radu radiem!
Nebuchadnezzar Commands Everyone to Worship a Gold Statue
1 King Nebuchadnezzar had a gold statue made, ninety feet high and nine feet wide, and he had it set up in the plain of Dura in the province of Babylon. 2 Then the king gave orders for all his officials to come together—the princes, governors, lieutenant governors, commissioners, treasurers, judges, magistrates, and all the other officials of the provinces. They were to attend the dedication of the statue which King Nebuchadnezzar had set up. 3 When all these officials gathered for the dedication and stood in front of the statue, 4 a herald announced in a loud voice, “People of all nations, races, and languages! 5 You will hear the sound of the trumpets, followed by the playing of oboes, lyres, zithers, and harps; and then all the other instruments will join in. As soon as the music starts, you are to bow down and worship the gold statue that King Nebuchadnezzar has set up. 6 Anyone who does not bow down and worship will immediately be thrown into a blazing furnace.” 7 And so, as soon as they heard the sound of the instruments, the people of all the nations, races, and languages bowed down and worshiped the gold statue which King Nebuchadnezzar had set up.
Daniel's Three Friends Are Accused of Disobedience
8 It was then that some Babylonians took the opportunity to denounce the Jews. 9 They said to King Nebuchadnezzar, “May Your Majesty live forever! 10 Your Majesty has issued an order that as soon as the music starts, everyone is to bow down and worship the gold statue, 11 and that anyone who does not bow down and worship it is to be thrown into a blazing furnace. 12 There are some Jews whom you put in charge of the province of Babylon—Shadrach, Meshach, and Abednego—who are disobeying Your Majesty's orders. They do not worship your god or bow down to the statue you set up.”
13 At that, the king flew into a rage and ordered the three men to be brought before him. 14 He said to them, “Shadrach, Meshach, and Abednego, is it true that you refuse to worship my god and to bow down to the gold statue I have set up? 15 Now then, as soon as you hear the sound of the trumpets, oboes, lyres, zithers, harps, and all the other instruments, bow down and worship the statue. If you do not, you will immediately be thrown into a blazing furnace. Do you think there is any god who can save you?”
16 Shadrach, Meshach, and Abednego answered, “Your Majesty, we will not try to defend ourselves. 17 If the God whom we serve is able to save us from the blazing furnace and from your power, then he will. 18 But even if he doesn't, Your Majesty may be sure that we will not worship your god, and we will not bow down to the gold statue that you have set up.”
Daniel's Three Friends Are Sentenced to Death
19 Then Nebuchadnezzar lost his temper, and his face turned red with anger at Shadrach, Meshach, and Abednego. So he ordered the furnace to be heated seven times hotter than usual. 20 And he commanded the strongest men in his army to tie the three men up and throw them into the blazing furnace. 21 So they tied them up, fully dressed—shirts, robes, caps, and all—and threw them into the blazing furnace. 22 Now because the king had given strict orders for the furnace to be made extremely hot, the flames burned up the guards who took the men to the furnace. 23 Then Shadrach, Meshach, and Abednego, still tied up, fell into the heart of the blazing fire.
24 Suddenly Nebuchadnezzar leaped to his feet in amazement. He asked his officials, “Didn't we tie up three men and throw them into the blazing furnace?”
They answered, “Yes, we did, Your Majesty.”
25 “Then why do I see four men walking around in the fire?” he asked. “They are not tied up, and they show no sign of being hurt—and the fourth one looks like an angel.”
The Three Men Are Released and Promoted
26 So Nebuchadnezzar went up to the door of the blazing furnace and called out, “Shadrach! Meshach! Abednego! Servants of the Supreme God! Come out!” And they came out at once. 27 All the princes, governors, lieutenant governors, and other officials of the king gathered to look at the three men, who had not been harmed by the fire. Their hair was not singed, their clothes were not burned, and there was no smell of smoke on them.
28 The king said, “Praise the God of Shadrach, Meshach, and Abednego! He sent his angel and rescued these men who serve and trust him. They disobeyed my orders and risked their lives rather than bow down and worship any god except their own.
29 “And now I command that if anyone of any nation, race, or language speaks disrespectfully of the God of Shadrach, Meshach, and Abednego, he is to be torn limb from limb, and his house is to be made a pile of ruins. There is no other god who can rescue like this.”
30 And the king promoted Shadrach, Meshach, and Abednego to higher positions in the province of Babylon.
