1 Savas valdīšanas otrā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega.
2 Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldējus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un kad tie stājās ķēniņa priekšā,
3 Ķēniņš tiem sacīja: „Man bija sapnis, tas uztrauc mani, un man nedod miera arī tas, ka es visādā ziņā gribu izprast tā nozīmi.“
4 Tad kaldēji sacīja ķēniņam aramējiski: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!“
5 Ķēniņš teica kaldējiem: „Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtis gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi;
6 Bet ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tā tad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!“
7 Tad tie atkārtoja un sacīja: „Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim.“
8 Ķēniņš atbildēja un sacīja: „Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms.
9 Bet ja jūs nevarat pastāstīt man manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni ari izskaidrosit!“
10 Tad kaldēji atbildēja ķēniņam: „Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav ari bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldēja.
11 Tas ir par daudz, —par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību, kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem.“
12 Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē.
13 Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu.
14 Tad Daniēls griezās ar veiklu un gudru paņēmienu pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Ariocha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija tieši devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros.
15 Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Ariocham: „Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?“ —Kad Ariochs to paskaidroja Daniēlam,
16 Tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu pēc tam dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu.
17 Tad Daniēls gāja savā dzīvokli un raksturoja vispārējo stāvokli saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Asarjam,
18 Lai tie izlūgtos no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā, ka nenokautu Daniēlu un viņa biedrus kopā ar Bābeles gudrajiem.
19 Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu
20 Un sacīja: „Slavēts lai ir Dieva vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
21 Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
22 Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.
23 Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt.“
24 Tad Daniēls gāja pie Ariocha, kuram ķēniņš bija uzdevis gudros Bābelē nogalināt, un tam sacīja: „Nenokauj gudros Bābelē! Ved mani pie ķēniņa, es viņam došu viņa sapņa izskaidrojumu!“
25 Ariochs tad veda steidzīgi Daniēlu pie ķēniņa un sacīja tam: „Es šeit atradu trimdā atvesto jūdu starpā vienu viru, tas grib ķēniņam sniegt sapņa izskaidrojumu.“
26 Tad ķēniņš sacīja Daniēlam, kufu sauca par Bcltsacaru: „Vai tu patiesi vari man pateikt sapni, kaš man bija, un to arī izskaidrot?“
27 Daniēls atbildēja ķēniņam: „Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, nedz zvaigžņu vērotāji, nedz zīlnieki vai pareģi;
28 Bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās; tavs sapnis un tavi redzē-jumi, kas tev guļot stāvējuši acu priekšā, ir šādi:
29 Tev, ak ķēniņ, gultā guļot, nāca galvā domas, kas notiks nākotnē. Un tas, kas atklāj noslēpumus, tev parādīja, kas notiks.
30 Bet man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, it kā tā būtu lielāka kā citiem cilvēkiem, bet lai ķēniņam taptu zināms sapņa izskaidro-jums un tu izprastu savas sirds domas.
31 Tev, ak ķēniņ, bija parādība, —tu redzēji lielu tēlu; tas bija vareni liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs.
32 Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vara.
33 Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla.
34 Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās.
35 Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.
36 Tāds ir sapnis. Tagad mēs dosim ķēniņam sapņa izskaidrojumu:
37 Tu, ak ķēniņ, tu ķēniņu ķēniņ, tev debesu Dievs ir devis spēju valdīt, varu, spēku un godu,
38 Tavā rokā Viņš nodevis cilvēkus visur, kur vien cilvēki dzīvo, kur ir zvēri laukā un putni apakš debess; Viņš tevi iecēlis tiem visiem par valdnieku, tu esi tā zelta galva.
39 Pēc tevis nāks cita valsts, kas būs vājāka par tavējo, un tad celsies vēl trešā valsts, no vara, tā valdīs pār visu zemi.
40 Tad nāks ceturtā valsts, cieta kā dzelzs. Un kā dzelzs satriec un sagrauj visu, tā šī satrieks un sagraus visas pārējās.
41 Tu redzēji, ka tēlam bija kājas un kāju pirksti pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs, un tas norāda uz to, ka šī valsts būs savā būtībā nevienāda veidojuma valsts: tai piemitīs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas maisīta ar māliem;
42 Bet ka tu redzēji kājas pirkstus pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla esam, tas dod aizrādījumu, ka šī valsts būs pa daļai stipra, pa daļai tomēr tieksies arī sadrupt.
43 Un ka tu redzēji, ka dzelzs bija maisīta ar mālu, tas ir aizrādījums, ka abu daļu cilvēki sadzīvē un laulības noslēdzot gan saskaras cits ar citu, bet neviena daļa nesaraujami nesavienojas ar otru, tieši tā, kā dzelzs nesavienojas ar mālu.
44 Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kupa pastāvēs nesagrauta mūžīgi, un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.
45 Tādēļ tu arī redzēji, ka akmens bez cilvēku palīdzības novēlās no kalna un satrieca dzelzi, vapu mālu, sudrabu un zeltu. Lielais Dievs ķēniņam parādīja, kas notiks nākotnē. Sapnis mums iedveš dziļu ticību pret sevi, un patiess ir tā izskaidrojums.“
46 Tad ķēniņš Nebukadnēcars nokrita uz sava vaiga, zemojās Daniēla priekšā un lika tam pienest dāvanas un kvēpināmos upurus.
47 Ķēniņš sacīja vaļsirdīgi Daniēlam: „Patiesi, jūsu Dievs ir visu dievu Dievs un visu ķēniņu Kungs, Viņš atklāj noslēpumus; tādēļ arī tu varēji atklāt šo noslēpumu!“
48 Tad ķēniņš izcilā kārtā paaugstināja Daniēlu un deva tam daudz bagātu dāvanu un iecēla to par pārvaldnieku pār visu Bābeles zemi un pār Bābeles gudro priekšnieku.
49 Daniēls lūdza ķēniņam, un tas iecēla Sadrachu, Mesachu un Abed-Nego par pārvaldniekiem pār visu Bābeles zemi, bet Daniēls palika ķēniņa pilī.
Nebuchadnezzar's Dream
1 In the second year that Nebuchadnezzar was king, he had a dream. It worried him so much that he couldn't sleep, 2 so he sent for his fortunetellers, magicians, sorcerers, and wizards to come and explain the dream to him. When they came and stood before the king, 3 he said to them, “I'm worried about a dream I've had. I want to know what it means.”
4 They answered the king in Aramaic, “May Your Majesty live forever! Tell us your dream, and we will explain it to you.”
5 The king said to them, “I have made up my mind that you must tell me the dream and then tell me what it means. If you can't, I'll have you torn limb from limb and make your houses a pile of ruins. 6 But if you can tell me both the dream and its meaning, I will reward you with gifts and great honor. Now then, tell me what the dream was and what it means.”
7 They answered the king again, “If Your Majesty will only tell us what the dream was, we will explain it.”
8 At that, the king exclaimed, “Just as I thought! You are trying to gain time, because you see that I have made up my mind 9 to give all of you the same punishment if you don't tell me the dream. You have agreed among yourselves to go on telling me lies because you hope that in time things will change. Tell me what the dream was, and then I will know that you can also tell me what it means.”
10 The advisers replied, “There is no one on the face of the earth who can tell Your Majesty what you want to know. No king, not even the greatest and most powerful, has ever made such a demand of his fortunetellers, magicians, and wizards. 11 What Your Majesty is asking for is so difficult that no one can do it for you except the gods, and they do not live among human beings.”
12 At that, the king flew into a rage and ordered the execution of all the royal advisers in Babylon. 13 So the order was issued for all of them to be killed, including Daniel and his friends.
God Shows Daniel What the Dream Means
14 Then Daniel went to Arioch, commander of the king's bodyguard, who had been ordered to carry out the execution. Choosing his words carefully, 15 he asked Arioch why the king had issued such a harsh order. So Arioch told Daniel what had happened.
16 Daniel went at once and obtained royal permission for more time, so that he could tell the king what the dream meant. 17 Then Daniel went home and told his friends Hananiah, Mishael, and Azariah what had happened. 18 He told them to pray to the God of heaven for mercy and to ask him to explain the mystery to them so that they would not be killed along with the other advisers in Babylon. 19 Then that same night the mystery was revealed to Daniel in a vision, and he praised the God of heaven:
20 “God is wise and powerful!
Praise him forever and ever.
21 He controls the times and the seasons;
he makes and unmakes kings;
it is he who gives wisdom and understanding.
22 He reveals things that are deep and secret;
he knows what is hidden in darkness,
and he himself is surrounded by light.
23 I praise you and honor you, God of my ancestors.
You have given me wisdom and strength;
you have answered my prayer
and shown us what to tell the king.”
Daniel Tells the King the Dream and Explains It
24 So Daniel went to Arioch, whom the king had commanded to execute the royal advisers. He said to him, “Don't put them to death. Take me to the king, and I will tell him what his dream means.”
25 At once Arioch took Daniel into King Nebuchadnezzar's presence and told the king, “I have found one of the Jewish exiles who can tell Your Majesty the meaning of your dream.”
26 The king said to Daniel (who was also called Belteshazzar), “Can you tell me what I dreamed and what it means?”
27 Daniel replied, “Your Majesty, there is no wizard, magician, fortuneteller, or astrologer who can tell you that. 28 But there is a God in heaven, who reveals mysteries. He has informed Your Majesty what will happen in the future. Now I will tell you the dream, the vision you had while you were asleep.
29 “While Your Majesty was sleeping, you dreamed about the future; and God, who reveals mysteries, showed you what is going to happen. 30 Now, this mystery was revealed to me, not because I am wiser than anyone else, but so that Your Majesty may learn the meaning of your dream and understand the thoughts that have come to you.
31 “Your Majesty, in your vision you saw standing before you a giant statue, bright and shining, and terrifying to look at. 32 Its head was made of the finest gold; its chest and arms were made of silver; its waist and hips of bronze, 33 its legs of iron, and its feet partly of iron and partly of clay. 34 While you were looking at it, a great stone broke loose from a cliff without anyone touching it, struck the iron and clay feet of the statue, and shattered them. 35 At once the iron, clay, bronze, silver, and gold crumbled and became like the dust on a threshing place in summer. The wind carried it all away, leaving not a trace. But the stone grew to be a mountain that covered the whole earth.
36 “This was the dream. Now I will tell Your Majesty what it means. 37 Your Majesty, you are the greatest of all kings. The God of heaven has made you emperor and given you power, might, and honor. 38 He has made you ruler of all the inhabited earth and ruler over all the animals and birds. You are the head of gold. 39 After you there will be another empire, not as great as yours, and after that a third, an empire of bronze, which will rule the whole earth. 40 And then there will be a fourth empire, as strong as iron, which shatters and breaks everything. And just as iron shatters everything, it will shatter and crush all the earlier empires. 41 You also saw that the feet and the toes were partly clay and partly iron. This means that it will be a divided empire. It will have something of the strength of iron, because there was iron mixed with the clay. 42 The toes—partly iron and partly clay—mean that part of the empire will be strong and part of it weak. 43 You also saw that the iron was mixed with the clay. This means that the rulers of that empire will try to unite their families by intermarriage, but they will not be able to, any more than iron can mix with clay. 44 At the time of those rulers the God of heaven will establish a kingdom that will never end. It will never be conquered, but will completely destroy all those empires and then last forever. 45 You saw how a stone broke loose from a cliff without anyone touching it and how it struck the statue made of iron, bronze, clay, silver, and gold. The great God is telling Your Majesty what will happen in the future. I have told you exactly what you dreamed, and have given you its true meaning.”
The King Rewards Daniel
46 Then King Nebuchadnezzar bowed to the ground and gave orders for sacrifices and offerings to be made to Daniel. 47 The king said, “Your God is the greatest of all gods, the Lord over kings, and the one who reveals mysteries. I know this because you have been able to explain this mystery.” 48 Then he gave Daniel a high position, presented him with many splendid gifts, put him in charge of the province of Babylon, and made him the head of all the royal advisers. 49 At Daniel's request the king put Shadrach, Meshach, and Abednego in charge of the affairs of the province of Babylon; Daniel, however, remained at the royal court.
