1 Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kaira gājienā pret Jemzālemi un aplenca to.
2 Un tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu un dažus Dieva nama traukus un piedemmus viņa rokā, un viņš aizveda tos uz Sineāra zemi un tos nodeva sava dieva namā, bet traukus un dažus citus piedemmus viņš novietoja sava dieva mantu noliktavā.
3 Tad viņš pavēlēja savam vecākajam galminiekam Aspenasam izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus,
4 Kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī. Tie ir mācāmi kaldēju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldēju valoda.
5 Un ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ikdienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.
6 Viņu starpā bija Jūdas cilts dēli: Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja.
7 Bet galminieku virsnieks deva tiem citus vārdus un nosauca Daniēlu par Beltsacaru, Hananju par Sadrachu, Misaēlu par Mesachu un Asarju par Abed-Nego.
8 Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.
9 Un Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.
10 Tas sacīja Daniēlam: „Es tikai bīstos sava kunga un ķēniņa, kas ir noteicis jums barību un dzērienu. Ja ķēniņš redzētu, ka jūsu izskats nav tik labs kā citu jaunekļu jūsu vecumā, tad es pēc ķēniņa pavēles zaudētu savu galvu jūsu dēļ.“
11 Tad Daniēls atbildēja barības sargam, ko vecākais galminieks bija iecēlis kā uzraugu pār Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju:
12 „Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert!
13 Tad lai salīdzina mūsu izskatu ar to jaunekļu izskatu, kuri saņem barību no ķēniņa galda. Tad dari pats ar saviem kalpiem, kā tu atzīsti par labu!“
14 Tad viņš pieslējās to priekšlikumam un izdarīja mēģinājumu ar tiem desmit dienu laikā.
15 Un pēc tām desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kūpi saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.
16 Tad barības sargs pārtrauca izsniegt tiem nolemto barību no ķēniņa galda un vīnu, kas tiem bija jādzep, un atļāva tiem augu barību.
17 Dievs piešķīra šiem četriem jaunekļiem ieskatu un saprašanu visās gudrībās un zinātnēs, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus.
18 Kad laiks notecēja, ko ķēniņš bija noteicis, lai tos vestu viņa priekšā, tad galminieku priekšnieks arī veda tos pie ķēniņa.
19 Un kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku skaitā.
20 Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā desmit-reiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.
21 Daniēls palika tur līdz ķēniņa Ķīra pirmajam valdīšanas gadam.
THE STORY OF DANIEL AND HIS FRIENDS (1.1—6.28)
The Young Men at Nebuchadnezzar's Court
1 In the third year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia attacked Jerusalem and surrounded the city. 2 The Lord let him capture King Jehoiakim and seize some of the Temple treasures. He took some prisoners back with him to the temple of his gods in Babylon, and put the captured treasures in the temple storerooms.
3 The king ordered Ashpenaz, his chief official, to select from among the Israelite exiles some young men of the royal family and of the noble families. 4 They had to be handsome, intelligent, well-trained, quick to learn, and free from physical defects, so that they would be qualified to serve in the royal court. Ashpenaz was to teach them to read and write the Babylonian language. 5 The king also gave orders that every day they were to be given the same food and wine as the members of the royal court. After three years of this training they were to appear before the king. 6 Among those chosen were Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah, all of whom were from the tribe of Judah. 7 The chief official gave them new names: Belteshazzar, Shadrach, Meshach, and Abednego.
8 Daniel made up his mind not to let himself become ritually unclean by eating the food and drinking the wine of the royal court, so he asked Ashpenaz to help him, 9 and God made Ashpenaz sympathetic to Daniel. 10 Ashpenaz, however, was afraid of the king, so he said to Daniel, “The king has decided what you are to eat and drink, and if you don't look as fit as the other young men, he may kill me.”
11 So Daniel went to the guard whom Ashpenaz had placed in charge of him and his three friends. 12 “Test us for ten days,” he said. “Give us vegetables to eat and water to drink. 13 Then compare us with the young men who are eating the food of the royal court, and base your decision on how we look.”
14 He agreed to let them try it for ten days. 15 When the time was up, they looked healthier and stronger than all those who had been eating the royal food. 16 So from then on the guard let them continue to eat vegetables instead of what the king provided.
17 God gave the four young men knowledge and skill in literature and philosophy. In addition, he gave Daniel skill in interpreting visions and dreams.
18 At the end of the three years set by the king, Ashpenaz took all the young men to Nebuchadnezzar. 19 The king talked with them all, and Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah impressed him more than any of the others. So they became members of the king's court. 20 No matter what question the king asked or what problem he raised, these four knew ten times more than any fortuneteller or magician in his whole kingdom. 21 Daniel remained at the royal court until Cyrus, the emperor of Persia, conquered Babylonia.
