1 Kad nu Saula dēls Išbošets dzirdēja, ka Abners ir Hebronā miris, tad viņam rokas kļuva slābanas, bet viss Israēls izbijās.
2 Un Saula dēlam Išbošetam bija divi vīri, sirotāju pulku vadītāji, vienam vārds bija Baāna, otram—Rechabs; tie abi bija Rimona dēli, kas bija apmeties Beērotā un bija kāds no Benjamīna cilts pēctečiem, jo arī Beērota tiek pieskaitīta Benjamīnam.
3 Un beērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, un tur tie mīt kā svešinieki vēl līdz šai pašai dienai.
4 Bet Saula dēlam Jonatānam bija dēls, kas bija gaudens uz abām savām kājām. Viņš bija piecus gadus vecs, kad nāca vēsts no Jezreēlas, ka Sauls un Jonatāns miruši. Tad viņa aukle to bija pacēlusi uz savām rokām un ar to bēgusi, bet tā kā viņa lielās bailēs steigšus bija metusies bēgt visai steidzīgi, viņš bija atraisījies, kritis un tādēļ kļuvis kroplis; viņa vārds bija Mefibošets.
5 Un Rimona, beērotieša, dēli Rechabs un Baāna devās ceļā, un kad pusdienā kļuva viskarstāk, tad tie iegāja Išbošeta namā, bet viņš bija apgūlies diendusā savā gultā.
6 Un redzi, tie devās iekšā namā līdz pašam tā vidum it kā kviešus pirkt, bet nama durvju sargātāja, kviešus tīrīdama, klanījās ar galvu un bija iemigusi; tādēļ arī abi brāļi varēja netraucēti namā iezagties.
7 Tā tie nonāca Išbošeta namā, bet tas gulēja savā guļas vietā savā guļamistabā; un viņi to sita, un nogalināja, un nocirta viņam galvu. Tad tie ņēma viņa galvu un steidzīgi gāja visu nakti pa ceļu caur Jardānas līdzenumu.
8 Tad tie nonāca ar Išbošeta galvu pie Dāvida Hebronā un sacīja ķēniņam: „Redzi, še ir Išbošeta, Saula dēla, tava ienaidnieka, galva, kas meklēja tavu dzīvību! Bet tas Kungs par manu kungu un ķēniņu šodien ir atriebies gan pašam Saulam, gan viņa pēcnācējiem!“
9 Bet Dāvids atbildēja Rechabam un viņa brālim Baānam, Rimona, kurš bija no Beērotas, dēliem un viņš tiem sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs, kas manu dvēseli ir atpestījis no visām bēdām,
10 Es esmu to vīru, kas man atnesa ziņu, sacīdams: Redzi, Sauls ir miris, un kas pats savās acīs šķitās labas vēsts nesējs, apcietinājis un nogalinājis Ciklagā, lai tam dotu no savas puses vēstneša algu!
11 Un vēl jo vairāk tagad, kad bezdievīgi vīri ir nokāvuši taisnu vīru viņa namā viņa guļas vietā, vai man nebūs prasīt viņa asinis no jūsu rokām, un kā lai es jūs neizdeldēju no zemes virsus?“
12 Un Dāvids pavēlēja saviem miesas sargiem, un tie tos nogalināja. Viņi nocirta viņiem rokas un kājas un pašus uzkāra pie Hebronas dīķa. Bet Išbošeta galvu viņi ņēma un apraka Abnera kapa vietā Hebronā.
Ishbosheth Is Murdered
1 When Saul's son Ishbosheth heard that Abner had been killed in Hebron, he was afraid, and all the people of Israel were alarmed. 2 Ishbosheth had two officers who were leaders of raiding parties, Baanah and Rechab, sons of Rimmon, from Beeroth in the tribe of Benjamin. (Beeroth is counted as part of Benjamin. 3 Its original inhabitants had fled to Gittaim, where they have lived ever since.)
4 Another descendant of Saul was Jonathan's son Mephibosheth, who was five years old when Saul and Jonathan were killed. When the news about their death came from the city of Jezreel, his nurse picked him up and fled; but she was in such a hurry that she dropped him, and he became crippled.
5 Rechab and Baanah set out for Ishbosheth's house and arrived there about noon, while he was taking his midday rest. 6 The woman at the door had become drowsy while she was sifting wheat and had fallen asleep, so Rechab and Baanah slipped in. 7 Once inside, they went to Ishbosheth's bedroom, where he was sound asleep, and killed him. Then they cut off his head, took it with them, and walked all night through the Jordan Valley. 8 They presented the head to King David at Hebron and said to him, “Here is the head of Ishbosheth, the son of your enemy Saul, who tried to kill you. Today the Lord has allowed Your Majesty to take revenge on Saul and his descendants.”
9 David answered them, “I take a vow by the living Lord, who has saved me from all dangers! 10 The messenger who came to me at Ziklag and told me of Saul's death thought he was bringing good news. I seized him and had him put to death. That was the reward I gave him for his good news! 11 How much worse it will be for evil men who murder an innocent man asleep in his own house! I will now take revenge on you for murdering him and will wipe you off the face of the earth!” 12 David gave the order, and his soldiers killed Rechab and Baanah and cut off their hands and feet, which they hung up near the pool in Hebron. They took Ishbosheth's head and buried it in Abner's tomb there at Hebron.
