1 Manasem bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja piecdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātes vārds bija Hefciba.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, darīdams līdzīgus darbus pagānu tautu negantībām, kuras tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3 Viņš atgriezās pie negantās elku kalpošanas un atkal uzcēla augstieņu svētnīcas, kupas viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un cēla Baālam altārus un darināja ašēras, kā Israēla ķēniņš Ahabs bija tās darinājis, un viņš metās ar savu vaigu pie zemes visa debess zvaigžņu pulka priekšā un tām kalpoja.
4 Viņš uzcēla ari altārus tā Kunga namā, par kūpi tas Kungs bija sacījis: „Jeruzālemē Es likšu dzīvot savam vārdam!“
5 Tāpat viņš ari uzcēla altārus visiem zvaigznājiem abos tā Kunga nama pagalmos.
6 Viņš upurēja arī savu paša dēlu ugunī kā uguns upuri, un viņš nodar-bojās ar zīlniecību un bija burvis, viņš arī izsauca garus un pavairoja zīlnieku skaitu; viņš darīja daudz tāda, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tā likdams Viņam iekaist dusmās.
7 Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu tanī namā, par kufu tas Kungs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam sacījis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis no visām Israēla ciltīm, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8 Un Es vairs nelikšu Israēla kājai celties projām no tās zemes, kuru Es esmu devis viņu tēviem, bet gan tikai tad, kad tie sargās un izpildīs visu, ko Es esmu tiem pavēlējis, arī visu bauslību, kuru mans kalps Mozus tiem deva kā pavēli!“
9 Bet tie neklausīja, jo Manase tos tā pavedināja, ka tie rīkojās Jaunāk nekā pagānu tautas, kuras tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot.
10 Tad tā Kunga vārds tika pausts ar viņa kalpu, praviešu, starpniecību šādi:
11 „Tādēļ ka Jūdas ķēniņš Manase ir šīs negantības piekopis vēl ļaunāk par visu, ko amorieši ir darījuši pirms viņa, un arī Jūdu pavedinājis grēkot ar savu kalpošanu elku dieviem,
12 Tāpēc, —tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālcmi un Jūdu, ka visiem, kas to tikai dzirdēs, abās ausīs zvanīs!
13 Un Es izstiepšu pār Jeruzālemi mērījamo auklu, kā Es to vilku pār Samariju, un Es likšu to uz svariem kā Ahaba namu, un Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, gluži tā, kā kad tīru izslauka bjodu, pirms to apgāž uz muti.
14 Un Es atstumšu no sevis galīgi pārpalikumu no manas īpašuma tautas un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem
15 Tāpēc, ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši, sākot ar to dienu, kad viņu tēvi izgāja no Ēģiptes, līdz pašai pēdējai dienai!“
16 Manase izlēja arī daudz nevai-nīgu asiņu, līdz kamēr Jcruzāleme kļuva to pilna no viena gala līdz otram, bez tā grēku darba, ka viņš pavedināja Jūdu grēkot, lai tie dara to, kas tā Kunga acīs bija ļauns.
17 Un kas vēl par Manasi stāstāms, un viss, ko viņš ir darījis, un viņa pārkāpumi, ar kuj-iem viņš aptraipīja sevi, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
18 Un kad Manase apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apraka viņa pils dārzā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
19 Un Amonam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Mešullameta, un viņa bija Haruca meita no Jotbas.
20 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija ļauns, tāpat kā viņa tēvs Manase bija darījis.
21 Viņš staigāja visus tos pašus ceļus, kādus viņa tēvs bija staigājis, un viņš kalpoja tiem pašiem elku dieviem, kuriem viņa tēvs bija kalpojis, un metās ar savu vaigu pie zemes to priekšā.
22 Un viņš aizmirsa to Kungu, savu tēvu Dievu, un nestaigāja tā Kunga ceļus.
23 Un Amona kalpi rīkoja pret viņu sazvērestību, un tie nonāvēja ķēniņu viņa paša pilī.
24 Bet zemes lauku iedzīvotāji nokāva tos visus, kas bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un lauku ļaudis iecēla viņa dēlu Josiju par ķēniņu viņa vietā.
25 Un kas vēl par Amonu stāstāms, ko viņš ir darījis, tas viss ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
26 Un kad vini to bija aprakuši viņa kapa vietā, Ūsas dārzā, tad viņa dēls Josija kļuva ķēniņš viņa vietā.
King Manasseh of Judah
(2 Chronicles 33.1-20)1 Manasseh was twelve years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for fifty-five years. His mother was Hephzibah. 2 Following the disgusting practices of the nations whom the Lord had driven out of the land as his people advanced, Manasseh sinned against the Lord. 3 He rebuilt the pagan places of worship that his father Hezekiah had destroyed; he built altars for the worship of Baal and made an image of the goddess Asherah, as King Ahab of Israel had done. Manasseh also worshiped the stars. 4 He built pagan altars in the Temple, the place that the Lord had said was where he should be worshiped. 5 In the two courtyards of the Temple he built altars for the worship of the stars. 6 He sacrificed his son as a burnt offering. He practiced divination and magic and consulted fortunetellers and mediums. He sinned greatly against the Lord and stirred up his anger. 7 He placed the symbol of the goddess Asherah in the Temple, the place about which the Lord had said to David and his son Solomon: “Here in Jerusalem, in this Temple, is the place that I have chosen out of all the territory of the twelve tribes of Israel as the place where I am to be worshiped. 8 And if the people of Israel will obey all my commands and keep the whole Law that my servant Moses gave them, then I will not allow them to be driven out of the land that I gave to their ancestors.” 9 But the people of Judah did not obey the Lord, and Manasseh led them to commit even greater sins than those committed by the nations whom the Lord had driven out of the land as his people advanced.
10 Through his servants the prophets the Lord said, 11 “King Manasseh has done these disgusting things, things far worse than what the Canaanites did; and with his idols he has led the people of Judah into sin. 12 So I, the Lord God of Israel, will bring such a disaster on Jerusalem and Judah that everyone who hears about it will be stunned. 13 I will punish Jerusalem as I did Samaria, as I did King Ahab of Israel and his descendants. I will wipe Jerusalem clean of its people, as clean as a plate that has been wiped and turned upside down. 14 I will abandon the people who survive, and will hand them over to their enemies, who will conquer them and plunder their land. 15 I will do this to my people because they have sinned against me and have stirred up my anger from the time their ancestors came out of Egypt to this day.”
16 Manasseh killed so many innocent people that the streets of Jerusalem were flowing with blood; he did this in addition to leading the people of Judah into idolatry, causing them to sin against the Lord.
17 Everything else that Manasseh did, including the sins he committed, is recorded in The History of the Kings of Judah. 18 Manasseh died and was buried in the palace garden, the garden of Uzza, and his son Amon succeeded him as king.
King Amon of Judah
(2 Chronicles 33.21-25)19 Amon was twenty-two years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for two years. His mother was Meshullemeth, the daughter of Haruz from the town of Jotbah. 20 Like his father Manasseh, he sinned against the Lord; 21 he imitated his father's actions, and he worshiped the idols that his father had worshiped. 22 He rejected the Lord, the God of his ancestors, and disobeyed the Lord's commands.
23 Amon's officials plotted against him and assassinated him in the palace. 24 The people of Judah killed Amon's assassins and made his son Josiah king.
25 Everything else that Amon did is recorded in The History of the Kings of Judah. 26 Amon was buried in the tomb in the garden of Uzza, and his son Josiah succeeded him as king.
