1 Bet Jūdas ķēniņš Jošafats atgriezās vesels savā namā Jeruzālemē.
2 Un pareģis Jehus, Hananija dēls, iznāca viņam pretī, un sacīja Jūdas ķēniņam Jošafatam: „Vai tev tā pienācās iet palīgā tam bezdievim, un vai tev tiem, kas to Kungu ienīst, jāparāda mīlestība? Tādēļ tā Kunga dusmas nāks pār tevi.
3 Taču tevī ir vēl atrodami ari labi darbi, jo tu esi izdeldējis no zemes ašēras un esi savā sirdī apņēmies Dievu meklēt.“
4 Pēc tam, kad Jošafats bija kādu laiku Jeruzālemē nodzīvojis, viņš no jauna apstaigāja savu tautu no Bēršebas līdz Efraima kalniem un atgrieza to atkal pie tā Kunga, viņu tēvu Dieva.
5 Un viņš zemē iecēla soģus visās stiprajās Jūdas pilsētās, ikkatrai pilsētai savu.
6 Un viņš piekodināja soģiem: pieraugiet, ko jūs darāt! Jūs taču nespriežat taisnību cilvēkiem, bet tam Kungam, un Viņš ir ar jums, kad jūs spriežat tiesu.
7 Tad nu lai tā Kunga bijāšana ir dzīva jūsosi Turiet svētu to un dariet savu darbu, jo pie tā Kunga, mūsu Dieva, nav nekādas netaisnības, nedz Viņš uzlūko kāda cilvēka vaigu, nedz arī saņem kādas dāvanas.“
8 Arī Jeruzālemē Jošafats iecēla kādus no Ievītiem un priesteriem un no Israēla senču ģintīm kādus vecākos nest tā Kunga tiesu un izšķirt strīdus jautā-jumus. Tiem bija arī jādzīvo Jeruzālemē.
9 Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „Tā jums jārīkojas ta Kunga bijībā un patiesībā un ar skaidru sirdi!
10 Un ikvienā nesaskaņu gadījumā, kas pie jums nonāk, jūsu pašu brāļu starpā, kas dzīvo jūsu pašu pilsētās, asins radu starpā, nesaskaņās starp bauslību un pavēli, nolikumiem un tiesībām pamāciet tiesātājos, lai viņi nenoziedzas tā Kunga priekšā un lai dusmība negulstas pār jums un pār jūsu brāļiem; dariet tā, —un nekļūstiet vainīgi.
11 Un redzi, virspriesteris Amarja lai ir tas augstākais pār jums visās tā Kunga lietās, bet Zebadja, Ismaēla dēls, Jūdas nama vadonis, lai ir priekšnieks visās ķēnina lietās, bet jums par piesēdētājiem lai ir Ievīti. Ņemieties drošu prātu un dariet darbu! Un tas Kungs būs ar to, kas ir labs!“
A Prophet Reprimands Jehoshaphat
1 King Jehoshaphat of Judah returned safely to his palace in Jerusalem. 2 A prophet, Jehu son of Hanani, went to meet the king and said to him, “Do you think it is right to help those who are wicked and to take the side of those who hate the Lord? What you have done has brought the Lord's anger on you. 3 But even so, there is some good in you. You have removed all the symbols of the goddess Asherah which people worshiped, and you have tried to follow God's will.”
Jehoshaphat's Reforms
4 Even though King Jehoshaphat lived in Jerusalem, he traveled regularly among the people, from Beersheba in the south to the edge of the hill country of Ephraim in the north, in order to call the people back to the Lord, the God of their ancestors. 5 He appointed judges in each of the fortified cities of Judah 6 and instructed them: “Be careful in pronouncing judgment; you are not acting on human authority, but on the authority of the Lord, and he is with you when you pass sentence. 7 Honor the Lord and act carefully, because the Lord our God does not tolerate fraud or partiality or the taking of bribes.”
8 In Jerusalem Jehoshaphat appointed Levites, priests, and some of the leading citizens as judges in cases involving a violation of the Law of the Lord or legal disputes between inhabitants of the city. 9 He gave them the following instructions: “You must perform your duties in reverence for the Lord, faithfully obeying him in everything you do. 10 Whenever your fellow citizens from any of the cities bring before you a case of homicide or any other violation of a law or commandment, you must instruct them carefully how to conduct themselves during the trial, so that they do not become guilty of sinning against the Lord. Unless you do, you and your fellow citizens will feel the force of the Lord's anger. But if you do your duty, you will not be guilty. 11 Amariah the High Priest will have final authority in all religious cases, and Zebadiah son of Ishmael, governor of Judah, will have final authority in all civil cases. The Levites have the responsibility of seeing that the decisions of the courts are carried out. Be courageous and carry out these instructions, and may the Lord be on the side of the right!”
