1 Bet Asas valdīšanas trīdesmit sestajā gadā Israēla ķēninš Baeša cēlās pret Jūdu un nocietināja Rāmu ar nolūku neļaut nevienam nedz ieiet pie Asas, Jūdas ķēniņa, nedz iziet no viņa zemes.
2 Tad Asa ņēma sudrabu un zeltu no tā Kunga nama un no ķēniņa pils mantu kambaŗiem, nosūtīja to ar vēstnešiem Aramas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, un lika viņam sacīt:
3 „Derība pastāv starp mani un tevi un starp manu tēvu un tavu tēvu; redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu. Ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš iet projām no manas zemes!“
4 Un Ben-Hadads paklausīja ķēniņam Asam, un nosūtīja savus kaj-a pulku virsniekus, kas viņam bija, pret Israēla pilsētām, un tie iekaroja Ijonu, Danu un Abel-Majimu un visas Naftaļa cilts noliktavu pilsētas.
5 Un notika, ka tiklīdz kā Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca Rāmas nocietināšanu un meta savam darbam mieru.
6 Bet ķēniņš Asa sapulcināja visu Jūdu, un viņi aizveda Rāmas akmeņus un tai pievestos kokus, ko Baeša bija izlietojis celšanai, un viņš no tiem uzcēla Gebu un Micpu.
7 Un šinī laikā atnāca pareģis Hananija pie Jūdas ķēniņa Asas un sacīja viņam: „Tāpēc ka tu esi paļāvies uz Aramas ķēniņu, bet neesi paļāvies uz to Kungu, savu Dievu, tādēļ Aramas ķēniņa karapulks ir izslīdējis no tavas rokas.
8 Vai arī kušītiem un lībiešiem nebija varens kapa pulks ar skaitliski daudz lielāku ratu un jātnieku pulku? Bet tādēļ, ka tu paļāvies uz to Kungu, Viņš tos nodeva tavā rokā,
9 Jo tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas. Še tu esi aplami rīkojies, jo no šī laika nemitīgi tev būs jāpiedzivo kaji.“
10 Tad Asa sadusmojās uz pareģi un ielika viņu cietumā, jo viņš saskaitās pret viņu par šādu valodu. Tai pašā laikā Asa izturējās varmācīgi ari pret citiem paša tautas locekļiem.
11 Un redzi, stāsti par Asu, kā sākotnējie, tā vēlākie, ir uzrakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
12 Un savā trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Asa palika slims ar kājām, un viņa slimība augtin pieauga spēkā; taču ari savā slimībā viņš nemeklējā to Kungu, bet meklēja padomu pie ārstiem.
13 Un tā Asa aizgāja pie saviem tēviem, un viņš nomira savā četrdesmit pirmajā valdīšanas gadā.
14 Un viņu apglabāja viņa paša kapā, ko tas bija licis sev izcirst Dāvida pilsētā. Un viņu noguldīja dusas vietā, kas bija pildīta ar dārgām zālēm un ar dažādām kvēpināmām vielām, kas bija mākslīgi sajauktas, kā to zāļu pratēju amats prasa, un viņam par godu sarīkoja lielisku viņa miesu sadedzināšanu.
Troubles with Israel
(1 Kings 15.17-22)1 In the thirty-sixth year of the reign of King Asa of Judah, King Baasha of Israel invaded Judah and started to fortify Ramah in order to cut off all traffic in and out of Judah. 2 So Asa took silver and gold from the treasuries of the Temple and the palace and sent it to Damascus, to King Benhadad of Syria, with this message: 3 “Let us be allies, as our fathers were. This silver and gold is a present for you. Now break your alliance with King Baasha of Israel so that he will have to pull his troops out of my territory.”
4 Benhadad agreed to Asa's proposal and sent his commanding officers and their armies to attack the cities of Israel. They captured Ijon, Dan, Abel Beth Maacah, and all the cities of Naphtali where supplies were stored. 5 When King Baasha heard what was happening, he stopped fortifying Ramah and abandoned the work. 6 Then King Asa gathered men from throughout Judah and had them carry off the stones and timbers that Baasha had been using at Ramah, and they used them to fortify the cities of Geba and Mizpah.
The Prophet Hanani
7 At that time the prophet Hanani went to King Asa and said, “Because you relied on the king of Syria instead of relying on the Lord your God, the army of the king of Israel has escaped from you. 8 Didn't the Ethiopians and the Libyans have large armies with many chariots and cavalry troops? But because you relied on the Lord, he gave you victory over them. 9 The Lord keeps close watch over the whole world, to give strength to those whose hearts are loyal to him. You have acted foolishly, and so from now on you will always be at war.” 10 This made Asa so angry with the prophet that he had him put in chains. It was at this same time that Asa began treating some of the people cruelly.
The End of Asa's Reign
(1 Kings 15.231 24)11 All the events of Asa's reign from beginning to end are recorded in The History of the Kings of Judah and Israel. 12 In the thirty-ninth year that Asa was king, he was crippled by a severe foot disease; but even then he did not turn to the Lord for help, but to doctors. 13 Two years later he died 14 and was buried in the rock tomb which he had carved out for himself in David's City. They used spices and perfumed oils to prepare his body for burial, and they built a huge bonfire to mourn his death.
