1 Bet kad Rehabeāms nonāca Jeruzālemē, tad viņš sapulcināja visu Jūdas un Benjamīna namu, —simts astoņdesmit tūkstošus izlasītu karotāju, lai dotos karot ar Israēlu un atgrieztu atpakaļ ķēniņa valsti sev—Rehabeāmam.
2 Bet tā Kunga vārds nāca pār Šemaju, Dieva vīru, sakot:
3 „Saki Jūdas ķēniņam Rehabeāmam, Salamana dēlam, un visam Israēlam Jūdā un Benjamīna, teikdams:
4 Tā saka tas Kungs: Jums nebūs iet uzbrukumā, un jums nav brīv karot ar saviem brāļiem; griezieties ikviens atpakaļ savās mājās, jo šis notikums ir Manis nolikts!“ Un viņi paklausīja tā Kunga vārdiem un atteicās doties pret Jerobeāmu.
5 Un Rehabeāms dzīvoja Jeruzālemē, viņš izveidoja pilsētas Jūdā par stipriem cietokšņiem.
6 Un viņš nocietināja Betlēmi, Ētāmu un Tekoju,
7 Ari Bet-Cūru, Socho un Adulāmu,
8 Tāpat Gāru, Marešu un Zifu,
9 Adoraimu, Lachišu un Azeku,
10 Un vēl Coru, Ajalonu un Hebronu, kas Jūdā un Benjamīnā jau bija stipri nocietinātas.
11 Un viņš nostiprināja vēl vairāk šos nocietinātos cietokšņus un novietoja tajos pārvaldniekus, sakrāja tur pārtiku, eļļu un vīnu.
12 Un ikkatrā pilsētā bija lielie vairogi, kā ari šķēpi, tā ka viņš tās padarīja ļoti stipras, un tā viņam piederēja Jūda un Benjamīns.
13 Bet priesteri un Ievīti, kas bija no itin visa Israēla, atnāca un nostājās viņa priekšā, kalpodami viņam no visām Israēla zemes malām,
14 Jo Ieturi atstāja savas apmešanās vietas un savus īpašumus un devās uz Jūdu un uz Jeruzālemi, tādēļ ka Jerobeāms ar saviem dēliem lika tiem staigāt nepareizus ceļus, neļaujot viņiem palikt par tā Kunga priesteriem.
15 Un viņš pats sev iecēla priesterus kalnu augstienēs vietējiem daimoniem un vēršu attēliem, ko viņš bija licis darināt.
16 Un Ievītiem sekoja no visām Israēla ciltīm tie, kas bija savās sirdīs nolēmuši meklēt to Kungu, kas ir Israēla Dievs; tie devās uz Jeruzālemi, lai nestu kaujamos upurus tam Kungam, savu tēvu Dievam.
17 Tā šie pienācēji nostiprināja Jūdas ķēniņa valsti un deva spēku Rehabeāmam, Salamana dēlam, triju gadu laikā, jo trīs gadus tie staigāja Dāvida un Salamana ceļus.
18 Un Rehabeāms ņēma sev par sievu Mahalatu, Dāvida dēla Jerimota, un Eliāba, īsaja dēla, meitas Abihailas, meitu.
19 Un viņa dzemdēja viņam dēlus: Jehušu, Šemarju un Sahāmu.
20 Un pēc viņas viņš ņēma Maāchu, Absaloma meitu; viņa dzemdēja viņam Abiju, Ataju, Zizu un Šelomltu.
21 Un Rehabeāms mīlēja Maāchu, Absaloma meitu, vairāk nekā visas savas sievas un blakus sievas. Viņš bija apņēmis astoņpadsmit sievas un sešde-smit blakus sievas, un viņš dzemdināja divdesmit astoņus dēlus un sešas meitas.
22 Un Rehabeāms iecēla par dzimtas priekšnieku un vadoni pārējiem brāļiem Abiju, Maāchas dēlu, jo viņam bija nodoms to celt par ķēniņu.
23 Viņš bija gudrs savā rīcībā un sadalīja savu dēlu pulku pa visiem Jūdas un Benjamiņa novadiem un nocie-tinātām pilsētām, piešķirdams viņiem lielā daudzumā pārtikas krājumus un sameklēdams viņiem daudz sievu.
Shemaiah's Prophecy
(1 Kings 12.21-24)1 When King Rehoboam arrived in Jerusalem, he called together 180,000 of the best soldiers from the tribes of Benjamin and Judah. He intended to go to war and restore his control over the northern tribes of Israel. 2 But the Lord told the prophet Shemaiah 3 to give this message to King Rehoboam and to all the people of the tribes of Judah and Benjamin: 4 “Do not attack your own relatives. Go home, all of you. What has happened is my will.” They obeyed the Lord's command and did not go to fight Jeroboam.
Rehoboam Fortifies the Cities
5 Rehoboam remained in Jerusalem and had fortifications built for the following cities of Judah and Benjamin: 6 Bethlehem, Etam, Tekoa, 7 Bethzur, Soco, Adullam, 8 Gath, Mareshah, Ziph, 9 Adoraim, Lachish, Azekah, 10 Zorah, Aijalon, and Hebron. 11 He had them strongly fortified and appointed a commander for each of them, and in each one he placed supplies of food, olive oil, and wine, 12 and also shields and spears. In this way he kept Judah and Benjamin under his control.
Priests and Levites Come to Judah
13 From all the territory of Israel priests and Levites came south to Judah. 14 The Levites abandoned their pastures and other land and moved to Judah and Jerusalem, because King Jeroboam of Israel and his successors would not let them serve as priests of the Lord. 15 Jeroboam appointed priests of his own to serve at the pagan places of worship and to worship demons and the idols he made in the form of bull-calves. 16 From all the tribes of Israel people who sincerely wanted to worship the Lord, the God of Israel, followed the Levites to Jerusalem, so that they could offer sacrifices to the Lord, the God of their ancestors. 17 This strengthened the kingdom of Judah, and for three years they supported Rehoboam son of Solomon and lived as they had under the rule of King David and King Solomon.
Rehoboam's Family
18 Rehoboam married Mahalath, whose father was Jerimoth son of David and whose mother was Abihail, the daughter of Eliab and granddaughter of Jesse. 19 They had three sons, Jeush, Shemariah, and Zaham. 20 Later he married Maacah, the daughter of Absalom, and they had four sons: Abijah, Attai, Ziza, and Shelomith. 21 In all, Rehoboam had eighteen wives and sixty concubines, and he fathered twenty-eight sons and sixty daughters. Of all his wives and concubines he loved Maacah best, 22 and he favored her son Abijah over all his other children, choosing him as the one to succeed him as king. 23 Rehoboam wisely assigned responsibilities to his sons and stationed them throughout Judah and Benjamin in the fortified cities. He provided generously for them and also secured many wives for them.
