1 Kad nu filistieši bija visus savus kara pulkus sapulcinājuši Afekā un Israēls bija apmeties teltīs pie avota, kas ir Jezreēlā,
2 Un filistiešu augstākie virsaiši, kas bija pavēlnieki pār simtiem un pār tūkstošiem, aizgāja garām, bet Dāvids ar saviem vīriem kopā ar Achišu gāja gājiena noslēgumā,
3 Tad filistiešu augstākie virsaiši jautāja: „Ko šie ebrēji te dara?“ Un Achišs atbildēja filistiešu virsaišiem: „Vai jūs to nezināt, ka tas ir Dāvids, Saula, Israēla ķēniņa kalps, kas visus šos gadus un šīs dienas ir bijis pie manis, un es neesmu pie tā nekā aizdomīga manījis līdz šim laikam, kopš viņš man ir piebiedrojies?“
4 Bet filistiešu virsaiši sašuta par to un sacīja viņam: „Sūti šo vīru atpakaļ! Lai viņš atgriežas savā vietā, kuru tu viņam esi devis, un lai viņš tur paliek, bet lai viņš neiet kopā ar mums karā, ka viņš kaujas laukā nekļūst mūsu pretinieks. Tiešām, kā gan labāk šis vīrs varētu izpatikt savam kungam, ja ne ar šo te mūsu vīru galvām?
5 Tas ir tas pats Dāvids, kuram par godu tie dejodami dejas solī dzied daudzinājuma dziesmu: Sauls ir nositis savus tūkstošus, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!“
6 Tad Achišs aicināja Dāvidu un tam sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dživo! Tu esi taisns vīrs un esi bijis pret mani patiesīgs, un es tevi labprāt redzētu ar savām acīm, ka tu ir izietu ir kopā ar karaspēku atgrieztos nometnē, jo es neesmu manījis tevī ļauna no tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz šai dienai, bet tu neesi labs pārējo virsaišu acīs.
7 Tāpēc nu tagad griezies atpakaļ un ej ar mieru, un ka tu nedari nekā, kas ir ļauns filistiešu virsaišu acīs!“
8 Un Dāvids sacīja Achišam: „Ko es īsteni esmu izdarījis, un ko tu esi Jauna savā kalpā manījis, sākot no tās dienas, kad es nokļuvu pie tevis, līdz šai dienai, ka man nu neklātos iet un cīnīties pret mana kunga, ķēniņa, ienaidniekiem?“
9 Tad Achišs atbildēja un sacīja Dāvidam: „Es zinu, ka tu esi labs manās acīs, tieši kā Dieva eņģelis, bet filistiešu virsaiši ir tā lēmuši, ka tev nebūs ar mums kopā doties karā.
10 Nu tad tagad sataisieties jau no agra rīta ceļam, tu ar sava kunga kalpiem, kas ir tev līdz nākuši, lai arī viņi ir gatavi, un apjozieties agri no rīta, tikko kā gaisma būs aususi, un tad arī ejiet!“
11 Tad Dāvids cēlās un viņa vīri un apjozās agri nākamā rītā, lai dotos ceļā un lai atgrieztos filistiešu zemē; bet filistieši devās kalnup uz Jezreēlu.
David Is Rejected by the Philistines
1 The Philistines brought all their troops together at Aphek, while the Israelites camped at the spring in Jezreel Valley. 2 The five Philistine kings marched out with their units of a hundred and of a thousand men; David and his men marched in the rear with King Achish. 3 The Philistine commanders saw them and asked, “What are these Hebrews doing here?”
Achish answered, “This is David, an official of King Saul of Israel. He has been with me for quite some time now. He has done nothing I can find fault with since the day he came over to me.”
4 But the Philistine commanders were angry with Achish and said to him, “Send that fellow back to the town you gave him. Don't let him go into battle with us; he might turn against us during the fighting. What better way is there for him to win back his master's favor than by the death of our men? 5 After all, this is David, the one about whom the women sang, as they danced, ‘Saul has killed thousands, but David has killed tens of thousands.’”
6 Achish called David and said to him, “I swear by the living God of Israel that you have been loyal to me; and I would be pleased to have you go with me and fight in this battle. I have not found any fault in you from the day you came over to me. But the other kings don't approve of you. 7 So go back home in peace, and don't do anything that would displease them.”
8 David answered, “What have I done wrong, sir? If, as you say, you haven't found any fault in me since the day I started serving you, why shouldn't I go with you, my master and king, and fight your enemies?”
9 “I agree,” Achish replied. “I consider you as loyal as an angel of God. But the other kings have said that you can't go with us into battle. 10 So then, David, tomorrow morning all of you who left Saul and came over to me will have to get up early and leave as soon as it's light.”
11 So David and his men started out early the following morning to go back to Philistia, and the Philistines went on to Jezreel.
