1 Un tas Kungs sacīja Samuēlam: „Cik ilgi tu būsi noskumis par Sauļu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu un sataisies ceļam; Es tevi sūtīšu pie Isaja, šī betlēmieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis sev ķēniņu.“
2 Bet Samuēls sacīja: „Kā es varu iet? Tiklīdz kā Sauls to dzirdēs, tā viņš mani nokaus!“ Tad tas Kungs sacīja: „Ņem sev līdzi jaunu teli no liellopiem un saki: Es esmu nācis nest kaujamo upuri tam Kungam.
3 Un ielūdz arī Isaju upupa mielastā, tad Es tev darīšu zināmu, kas tev būs jādara, jo tev būs jāsvaida tas, kuru Es tev norādīšu.“
4 Un Samuēls tā darīja, kā tas Kungs bija viņam sacījis, un nogāja uz Betlēmi. Tad viņam pretī nāca pilsētas vecaji, aiz bailēm trīcēdami un jautādami: „Vai tu nāc mierīgos nolūkos?“
5 Un viņš atbildēja: „Miera labad gan! Es esmu atnācis, lai tam Kungam nestu kaujamo upuri; šķīstieties un visi piedalieties kopā ar mani kaujamā upura mielastā.“ Un viņš svētīja Isaju un viņa dēlus un ielūdza viņus upura mielastā.
6 Un notika, kad viņi bija atnākuši, tad viņš uzlūkoja Ēliābu un domāja: „Tiešām, šis gan būs tas, kas tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais.“
7 Bet tas Kungs sacīja Samuēlam: „Neskaties uz viņa ārējo izskatu nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.“
8 Tad Isajs pieaicināja Abinadabu un lika tam iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: „Arī viņu tas Kungs nav izredzējis.“
9 Tad Isajs lika Šamam priekšā nākt. Bet viņš sacīja: „Arī viņu tas Kungs nav izredzējis.“
10 Un tā Isajs izvadāja Samuēla priekšā savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja: „No šiem tas Kungs nav nevienu izredzējis.“
11 Tad Samuēls jautāja īsajam: „Vai visi jaunekļi ir še bijuši?“ Un viņš sacīja: „Vēl tikai ir atlicies pats jaunākais, bet tas ir avju gans.“ Tad Samuēls sacīja īsajam: „Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekams viņš nebūs atnācis.“
12 Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārts, ar skaistām acīm un labu stāju. Tad tas Kungs sacīja: „Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!“
13 Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu, no šīs dienas sākot, un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.
14 Un tā Kunga Gars atstāja Sauļu, un pēkšņi viņam uzbruka ļauns gars, kas bija tā Kunga sūtīts.
15 Tad Saula kalpi viņam sacīja: „Redzi nu, ļauns gars no Dieva tevi tagad tirda.
16 Pavēli tikai, kungs, kādam no saviem kalpiem, kas te tavā priekšā stāv, lai tie sameklē kādu vīru, kas prot koklēt; un kad nu Dieva sūtītais ļaunais gars tevi pārņems, tad lai viņš koklē, un tev paliks labāk.“
17 Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: „Sameklējiet man tādu vīru, kas labi prot koklēt, un tad atvediet to pie manis!“
18 Tad kāds no jauniem puišiem sacīja: „Raugi, es esmu ievērojis vienu Isaja dēlu Betlēmē, tas māk jo labi koklēt, tas ir varonīgs jauneklis un karavīrs, pie tam gudrs vārdos un skaists augumā, un tas Kungs ir ar viņu.“
19 Tad Sauls nosūtīja vēstnešus pie Isaja un lika viņam sacīt: „Atsūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kas ir pie sīklopiem.“
20 Tad Isajs sakārtoja ēzeli, ņēma maizi un trauku vīna, arī vienu kazlēnu un nosūtīja tos ar savu dēlu Dāvidu Saulam.
21 Tā Dāvids atnāca pie Saula un nostājās tā priekšā; un tas viņu ļoti iemīlēja, tā ka viņš kļuva tam par ieroču nesēju.
22 Un Sauls sūtīja pie Isaja vn lika sacīt: „Lai Dāvids paliek pie manis, jo viņš ir atradis labvēlību manās acīs.“
23 Un notika, ka tiklīdz ļaunais gars no Dieva nāca pār Sauļu, tad Dāvids ņēma kokli un koklēja; tad Sauls atspirga, —viņam palika labāk, un ļaunais gars no viņa atstājās.
David Is Anointed King
1 The Lord said to Samuel, “How long will you go on grieving over Saul? I have rejected him as king of Israel. But now get some olive oil and go to Bethlehem, to a man named Jesse, because I have chosen one of his sons to be king.”
2 “How can I do that?” Samuel asked. “If Saul hears about it, he will kill me!”
The Lord answered, “Take a calf with you and say that you are there to offer a sacrifice to the Lord. 3 Invite Jesse to the sacrifice, and I will tell you what to do. You will anoint as king the man I tell you to.”
4 Samuel did what the Lord told him to do and went to Bethlehem, where the city leaders came trembling to meet him and asked, “Is this a peaceful visit, seer?”
5 “Yes,” he answered. “I have come to offer a sacrifice to the Lord. Purify yourselves and come with me.” He also told Jesse and his sons to purify themselves, and he invited them to the sacrifice.
6 When they arrived, Samuel saw Jesse's son Eliab and said to himself, “This man standing here in the Lord's presence is surely the one he has chosen.” 7 But the Lord said to him, “Pay no attention to how tall and handsome he is. I have rejected him, because I do not judge as people judge. They look at the outward appearance, but I look at the heart.”
8 Then Jesse called his son Abinadab and brought him to Samuel. But Samuel said, “No, the Lord hasn't chosen him either.” 9 Jesse then brought Shammah. “No, the Lord hasn't chosen him either,” Samuel said. 10 In this way Jesse brought seven of his sons to Samuel. And Samuel said to him, “No, the Lord hasn't chosen any of these.” 11 Then he asked him, “Do you have any more sons?”
Jesse answered, “There is still the youngest, but he is out taking care of the sheep.”
“Tell him to come here,” Samuel said. “We won't offer the sacrifice until he comes.” 12 So Jesse sent for him. He was a handsome, healthy young man, and his eyes sparkled. The Lord said to Samuel, “This is the one—anoint him!” 13 Samuel took the olive oil and anointed David in front of his brothers. Immediately the spirit of the Lord took control of David and was with him from that day on. Then Samuel returned to Ramah.
David in Saul's Court
14 The Lord's spirit left Saul, and an evil spirit sent by the Lord tormented him. 15 His servants said to him, “We know that an evil spirit sent by God is tormenting you. 16 So give us the order, sir, and we will look for a man who knows how to play the harp. Then when the evil spirit comes on you, the man can play his harp, and you will be all right again.”
17 Saul ordered them, “Find me a man who plays well and bring him to me.”
18 One of his attendants said, “Jesse of the town of Bethlehem has a son who is a good musician. He is also a brave and handsome man, a good soldier, and an able speaker. The Lord is with him.”
19 So Saul sent messengers to Jesse to say, “Send me your son David, the one who takes care of the sheep.” 20 Jesse sent David to Saul with a young goat, a donkey loaded with bread, and a leather bag full of wine. 21 David came to Saul and entered his service. Saul liked him very much and chose him as the man to carry his weapons. 22 Then Saul sent a message to Jesse: “I like David. Let him stay here in my service.” 23 From then on, whenever the evil spirit sent by God came on Saul, David would get his harp and play it. The evil spirit would leave, and Saul would feel better and be all right again.
